Princese Zeltīte

Es tev gribu izstāstīt stāstu, kuru moška tu jau zini, bet, ja nezini, tad, cerams, patiks, jo būs drusku smeldze. Pirms simts gadiem Peldošajā Darbnīcā bija kaut kādas Lovika dzimšdienas svinības laikam vai kas tāds. Spēlēja simts grupas, tiešām simts. Visās sākās tur apmēram ar kaut kādu puslīdz boring SusDungo, tad apmēram tur vēl Instrumenti ar nenoņemtām maskām, tad Mona de Bo utt. Vārdusakot, it kā ar katru nākamo priekšnesumu mūzikas kvalitāte šķietami aug. Tikmēr mēs ar Kolāti kaut kādu iemeslu dēļ sačomojam ar kaut kādiem ākstiem no Portugāles. Tiem viss patīk it kā. Tad vakara nagla - pēdējais priekšnesums - ir Čipsis un Dullais. Publika, protams, uzsprāgst. Portugāļu zēni šķoba seja un prasa: "Is this real life or just a joke?" Mēs sakām, ka real real. Ka Čipsis un Dullais un visvarenākā latviešu grupa, savulaik Doma laukumā iesildījuši U2. Portugāļu zēni tā kā saminstinās un saka, ka moška lirikas ir ļoti spēcīgas, ko viņi vienkārši neuztver. Mēs sakām, ka jā, neuztver. Ka Čipsim un Dullajam ir spēcīgi sociālie mesidži un vispār viņi tagad varēs apmēram atgriezties savā Portugālē mierīgu sirdi, jo galveno no Latvijas jau ir redzējuši. Viņi tā kā samierinājās un tad mēs turpinājām dzert, par mūziku vairs diez ko nerunājām.

(Reply to this) (Thread)

vakars beidzās ar to, ka kopīgi dzērām sauso tēju. tā ir tēja, kas sastāv no tējas maisiņa. ūdens nav.

(Reply to this) (Parent)

:D
labs

(Reply to this) (Parent)