Princese Zeltīte

un kam laukos vajag kultūru? Lai brauc uz pilsētu baudīt vienreiz mēnesī. Arhitektūras pieminekļi aka pilis, kurās iekārtotas skolas, tāpat tiks pieskatīti. Vai arī pārdotas bagātajiem, kuri tur dārzos audzēs fazānus :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vietējiem cilvēkiem, protams. Zinu daudz piemērus, kur cilvēki sapņainām acīm atceras par ''laikiem, kad mūsu miestā vēl bija veikals, pasts, skola ar tajā iekļautu bibliotēku, vasarās - zaļumballes un teātra izrādes'' un šie piemēri ne vienmēr datējami ar ulmaņlaikiem.
Kultūra ienes zināmu dzīvīgumu, socializāciju, pēckuras mentāli vēsais un introvertais latvietis tomēr reizi pa reizei sailgojas. Satikties ar kaimiņu, sievietēm - pieredzes apmaiņā par bērnu audzināšanas un saimniecības jautājumiem. Ne tikai tiem, kas pāri upei dzīvo, vai aiz meža, bet piemēram, arī ar tiem no pagasta otrās malas. Uz mājām jau nenāks, tur vajag laiku, nolūkus un iemeslus. A pilsētā - visi sveši. Savu reizi aju vajaga arī uz pilsētu, bet lokāls tomēr lokāls.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un bērns kļūst par ķīlnieku, jo viņam jāmācās 10 bērnu skolā, jo, lūk, skola ir miesta kultūras centrs. A normālie skolotāji un visa infrastruktūra 20 km attālumā. Milzīga plaisa dēļ kultūras centra funkcijām.

(Reply to this) (Parent)