vecā prāta vētra kleitā jaunā mētra :
Vakardien, ap diviem, man likās, ka tā būs pilnīgi parasta Kokneses diena, nu, tur rabarbermaizi uzcepšu, ar Šakālīti aiziesim kādā pastaigā, nu, tā kaut kā. Bet tad negaidīti ciemos atbrauca kamatrilleris ar īsām kleitām un mēs braucām ekskursijā uz Aizkraukles pilskalnu, kurā pati nekad nebiju bijusi. Jei bogu, cik tur labs skats paverās! Ēdām lašmaizītes un uzdzērām citrontēju, līdām pār sētu un baudījām dzīvi. Pēc tam braucām uz Lapsu kalnu, kurā ir visskaistākās bērzu birzis tuvējā apkaimē, nobildējām Sandras kājas un tad jau zvanīja namtar, kurš žēlā balsī stāsta, ka esot Ainažos un ir nokavējis pēdējo autobusu uz Rīgu, vai es nevarot par podu sudraba atbraukt pakaļ un būt vislabākā māsīca pasaulē. Skaidrs, ka tagad, kopš esmu sākusi pirkt akcijas, man patīk nauda un sudrabs, tāpēc saskatos ar Sandru un lecam bembī. Nepaiet ne pāris stundas un esam jau Igaunijā, kur jūra nav tik laba, kā mūsējā, un piedzērušies igauņu onkuļi stāsta anedkotes par Kaupo un Ako. Tur ir tāds romantisks brīdis, kad visi pieci ejam pa veco akmeņu molu, kuram pats Krišjānis Valdemārs vedis akmeņus no dažādām pasaules malām, bet tas tiek pārdzīvots un tad jau pa tumsu, ķerot zaķus vakariņām, tiekam līdz Lībiešu upuralām. Tur iepazīstamies ar Piparu, kuram pēc tam, drošs paliek nedrošs, arī ziedoju kādu monētu. Lienam alās, tur arī viss forši, vecie uzraksti, velna skursteņi, jumja zīmes un viss pārējais. Mājās biju trijos naktī, nesaprotu, kā ceļā neaizmigu. Vakardienu, tātad, arī pieskaitam pie dzīvotdienas.
Vakardien, ap diviem, man likās, ka tā būs pilnīgi parasta Kokneses diena, nu, tur rabarbermaizi uzcepšu, ar Šakālīti aiziesim kādā pastaigā, nu, tā kaut kā. Bet tad negaidīti ciemos atbrauca kamatrilleris ar īsām kleitām un mēs braucām ekskursijā uz Aizkraukles pilskalnu, kurā pati nekad nebiju bijusi. Jei bogu, cik tur labs skats paverās! Ēdām lašmaizītes un uzdzērām citrontēju, līdām pār sētu un baudījām dzīvi. Pēc tam braucām uz Lapsu kalnu, kurā ir visskaistākās bērzu birzis tuvējā apkaimē, nobildējām Sandras kājas un tad jau zvanīja namtar, kurš žēlā balsī stāsta, ka esot Ainažos un ir nokavējis pēdējo autobusu uz Rīgu, vai es nevarot par podu sudraba atbraukt pakaļ un būt vislabākā māsīca pasaulē. Skaidrs, ka tagad, kopš esmu sākusi pirkt akcijas, man patīk nauda un sudrabs, tāpēc saskatos ar Sandru un lecam bembī. Nepaiet ne pāris stundas un esam jau Igaunijā, kur jūra nav tik laba, kā mūsējā, un piedzērušies igauņu onkuļi stāsta anedkotes par Kaupo un Ako. Tur ir tāds romantisks brīdis, kad visi pieci ejam pa veco akmeņu molu, kuram pats Krišjānis Valdemārs vedis akmeņus no dažādām pasaules malām, bet tas tiek pārdzīvots un tad jau pa tumsu, ķerot zaķus vakariņām, tiekam līdz Lībiešu upuralām. Tur iepazīstamies ar Piparu, kuram pēc tam, drošs paliek nedrošs, arī ziedoju kādu monētu. Lienam alās, tur arī viss forši, vecie uzraksti, velna skursteņi, jumja zīmes un viss pārējais. Mājās biju trijos naktī, nesaprotu, kā ceļā neaizmigu. Vakardienu, tātad, arī pieskaitam pie dzīvotdienas.
Comments
Es tev vakarā gribēju zvanīt, bet man tā jau arī likās, ka nav piemērots brīdis:)
(Reply to this) (Thread)
Hmm, taatad Tu tagad vairs nestraadaa, ja? lepni aizgaaji bez meenesha gaidiishanas?
(Reply to this) (Thread)
|
kad es atbraukšu no sava japāņu kuģa, es arī gribēšu šitā noskorot
(Reply to this) (Thread)
zini, kas ir pats labākais? mēs toreiz bijām tieši viņa pakājē :)
tā kā toreiz mums tur spokojās kāda pils mūros iemūrēta jaunava.
tā kā toreiz mums tur spokojās kāda pils mūros iemūrēta jaunava.
tagad arī izskaidrojamas liksts ar mašīnu.
Jaunava bija greizsirdīga, ka es tur nakts vidū ar divām jaukām dāmām! :)
Jaunava bija greizsirdīga, ka es tur nakts vidū ar divām jaukām dāmām! :)
(Reply to this) (Parent)