Pārgriezu visas aproces, noņēmu vidusskolas gredzenu.
Atbrīvojos no lietām, kas mani tur. Izdzēsu visus sekotājus twaterī. Nezināšu, kas ar viņiem, mierīgāk dzīvošu.
Draugos arī kārtīgi patīrīju. Draugi no tiem draugiem tik pāris. Vispār es esmu slikts draugs, bet tomēr divu gadu
laikā neviens nav apjautājies, kā iet, kur nu vēl tāda ekstra, kā aiziet tēju padzert. Neviens! Smieklīgi un skumji reizē,
kad saproti, ka neesi vajadzīgs. Kr4 tizli. Vbt uztaisīt bildi - paldies, draugi, ka neesat. Xoxoo. Un mīļais, mans mīļais,
arī nejūt mani. Un par to ir visskumjāk. Uzsprāgšu, to visu turot sevī.

kr4 esošais prāta? stāvoklis nepāriet jau kuro nedēļu. joprojām: ai_hate_evrising_end_šit.

kas tā par [laikam] māmiņdienas padarīšanu, kas notiek jau kopš divpadsmitiem? purvciems. skola. ārā. skaļi.

es nesaprotu to bērnu padarīšanu. ja vēl kāds pajautās, kad mums būs, es nezinu... kliegšu un metīšu ar visu, kas pa rokai.
ok, šodien lasīju, ka bērni esot stimuls darīt lietas. nu, ja nav, tad nav tā stimula. atbildība. visu mūžu esmu bijusi atbildīga, pat pārāk, pat pārāk, pārāk atbildīga savam vecumam un vienmēr. un tieši tas arī viens no iemesliem, kas mani dzen uz priekšu. draudzene sauc par karjeristi. es varbūt negribu sagādāt vīru un bērnu, jo nevaru atrast darbu, rūpes par apgādi uzkraujot jaunajam vīram. šodien uzzināju, ka viņai gaidāms otrs bēbis. es nezinu. es tiešām vairs neko nesaprotu. cilvēki ir tik, nu ! ai. divdesmit trīs un divi bērni. nē, paldies.
bērnībā visi viens otram jautāja - cik tev būs bērni un tā. man nebija tādas domas, cik. jau tad domāju, ka kaut kas ar mani nav tā, kā ar pārējiem.
zinu, ko daru un darīšu dzīvē, kā arī, ko nedarīšu. viss.

šodien ļoti, ļoti sāpēja galva. puse galvas (kā parasti), bet tas ir tikpat sāpīgi, kā visa. laikam no agrās celšanās.
šodien vērtēju jaunos censoņus, bija mutiskais kontroldarbs. atceros, ka nesen man arī tāds bija un rokas trīcēja tāpat. bet tad iemesls bija nevis nezināšana, bet bailes (laikam) no lektora, kas ir tagad ir viens no foršākajiem cilvēkiem, ko pazīstu. patiesībā, es pat nedomāju, ka reiz būšu otrā pusē. dažreiz ir forši mācīt, dažreiz ir.
vēl divas sapulces un citu cilvēku atskaites... mana produktivitāte - nekāda, neuzrakstīts eksāmens :D
un vēl. ķīpsalā šodien tāds viesulītis smiltis sejā nesa un salauza lietussargu. uh. bet nesaliju!

pēdējā laikā domāju, ka viss. esmu izaugusi un man viss vienalga, no sērijas ka tikai kaut kā, bet nekā nebija. es tomēr esmu es, kurai joprojām vajag kārtīgi un pareizi, nevis pa galvu, pa kaklu. neaa, bet kur tie kārtīgie ir tikuši? laikam nekur... nu ta es sēdēšu savā kārtīgumā, bet vismaz jutīšos, izdarījusi, kā vajag, nevis ķekša pēc. ok, tas ķeksis var ietekmēt un gan jau arī ietekmēs turpmāko dzīvi, bet nu jā.
viss beigšu žēloties. šodien.

negribu rakstīt eksāmenu. f'ckn kursa biedri ar visu vajag ātrāk... sesija?

sad me is not sad today. amazing.
bet nevaru, nevaru saņemties pamācīties.

patiesība ir tāda, ka patiesības nav.

sad me is sad.
katru reizi, kad ieeju twiterī, gribas šo teikumu tur ierakstīt, bet vienu un to pašu rakstīt laikam nav stilīgi. el ou el.

šodiena bija mazāk skumja, bet tik un tā. visu dienu centos mācīties, kaut ko arī iemācījos. bet es laikam apbrīnoju tos, kas vienmēr visu paspēj laikā un pirmajos noliktajos termiņos. man vienmēr ir pēdējā diena, kad var to vai to, pat ja viss ir sen gatavs. trakā pieticība un kotaesesjauneko sindroms, sasodīts. es negribu sevi žēlot, bet nevaru arī sevi piespiest kustēties ātrāk. un pēdējā laikā man ir vienkārši grūti visos iespējamos veidos, lai saņemtos uz jebkā darīšanu. uz 5 minūtēm varbūt parādās mazmazītiņa dzirksts - jā, es varu, būs forši, gribu darīt lietas, yo, yo. un cik ātri atnāk, tikpat ātri aiziet. nopūta. man ir apnicis mācīties un apnicis strādāt, kas būtībā ir gandrīz tas pats, tikai nedaudz jautrāk. viss kaut kur peld apkārt un man vienalga. mani gandrīz nekas nesatrauc, kā agrāk. ir tikai skumji un vienalga, un nedaudz dusmīgi. un tagad, kad vairāk kā mēnesi dzīvošu viena, būs tikai trakāk. nopūta. vajadzētu gaidīt vasaru, kad būs mega atvaļinājums, un cerēt, ka bardaks prātā beigsies, bet es raustu plecus un saku - es nezinu. es nezinu ir mana mīļākā atbilde uz visiem jautājumiem. es tiešām nezinu. ihatemyself.

sadzēros boržomi. sāļi grib tikt laukā, tāpēc raudu.

sad me is sad.

lielāko dienas daļu pavadīju ēdot. pieķēru sevi ik pa brīdim pie domas, ka nebūtu slikti kaut ko apēst. 

o. esmu saņēmusies, bet likās, ka jāņem atvaļinājums, lai tiktu no tām muļķībām, kas prātā, vaļā.
bet rīt būs cita diena, nevar zināt.

es, iespējams, šodien biju barga. citu skološana nogurdina. cīņa. tā es nosirmošu sirma, sirma.

ārā ir nenosakāms laiks. ar agra rīta drēbēm nav ko darīt ārā pēcpusdienā ><

uuuuun twenty one pilots būs positivusā. tas ir kaut kas ļoti kruts.
dažreiz liekas, ka visa jaunā, "stilīgā", "hipohipster-haip" mūzika atnāk pie manis ātrāk kā citiem.
uuuuun twenty one pilots nav pirmie.
i'm double sided. whoaa.

vēl jau pāris gadi, bet par ko lai raksta disertāciju? ar ko es izglābšu pasauli?
šobrīd gan ir tā fāze, kad šķiet, ka esmu stulbākais cirvis kursā.

a drooop in de oušn by Ron Pope. pietiek.

nogulēju līdz vieniem. pēc tam skatījāmies lostus līdz trijiem. pakārtoju māju, atrisināju uzdevumiņu.
vispār daudz kas ir jādara, bet es nedaru. hhh.

Saņemties uz kārtējo neko.

man tik ļoti neko negribas darīt. domāšu par to, cik forši būs, kad pabeigšu rakstu. sevi jāmierina ar domu, ka nav daudz palicis - pusotra lapa, atsauces, jāuzd(z)ejo ievads un grafiki jāpārtaisa melnbalti. jāpabeidz līdz rītam. bet tas ir mokoši. esmu kaut kā ne tā ieciklējusies. eju uz darbu, jo ir jāiet. strādāt ir slinkums, bumbulēju apkārt. pat algas pielikums pārlieku nestimulē. kaut gan es to vien daru, kā domāju par darbu. vajag atpūsties, bet ar divām brīvdienām nepietiek, lai atbrīvotu prātu. nāk Lieldienas. pieēdīšos olas un tā. reiz man par visu bija tāāāda sajūsma. tagad ir tikai meh-jā-brīvs. gribu attīrīties un elpot. jūtu šauru cilpu, cerams, ka nesavīsies platā. un vispār, man tik daudz kā pietrūkst.

gandrīz slima sajūta. it kā viss ok, bet vienlaicīgi arī nē. izmērīju temperatūru - nekā, 36.6, bet galvā cukurvate. darbā raustīja drebulis. mājās uzvārīju kārtīgu vistas buljonu, vēl sadzēros ingvera tēju, apēdu divus ābolus. heal me! rīt nebraukšu uz fakultāti, atpūtīšos un pabeigšu darbus, nav kur skriet.

mīļais manā ingvera tējā iegrieza kādas 10x vairāk saknes kā vajag...

Sāku lasīt ievadu FTIR spektroskopijā.
Pēdējā laikā neko citu negribas. Mācību grāmatas, publikācijas un darbu. Jā.

novecoju ātrāk kā parasti. kreisās acs plakstiņš raustās. es taču nestresoju... vismaz ne apzināti. laikam nogurums un lielais attālums līdz mājām pie vainas. joprojām - daudz darba. šomēnes atkal būs pārāk daudz pie datora nosēdēts, šobrīd 40 stundas, janvārī - 170.

Tiny Furniture tomēr bija savāda un ne līdz galam filma. Treileris bija interesantāks. Viss.

Mīļais man vakar nopirka jaunus zābaciņus. Vecie bija tā sasāļojušies, ka nevarēju atberzt, pat beržot nez cik vakarus un rītus pēc kārtas. Kalpoja četrus gadus. Jaunie tādi jauki. Balti oranža zole, zili krāsota āda kopā ar zilu sintētiku, oranžas apaļās šņores, iekšā balta vilna. Ļoti ērti un silti. Kārtīgi nopūtu ar nemirkšanas smidzināmo. Cerams, Ušakova sāls nesabojās arī šos :|
Nākamnedēļ ap šo laiku jau būšu Barselonā. Vēl diezgan daudz darāmā. Jāpabeidz paraugi, jānopērk apdrošināšana, jāaizsūta paciņa. Jāāā, divdesmit dienas. Cerams, izdosies visu tur padarīt. Pēc atgriešanās gan būs ļoti daudz darbu - studijas, darbs parastais, darbs ar mazajiem studentiem, atskaite par braucienu. Tās atskaites nekad nebeidzas. Darbā tagad jauna kārtība - katru nedēļu ir sapulce, kurā jāatskaitās par to, to un vēl to. Ar katru nākamo sapulci izdomā vēl kaut ko jaunu, par ko arī turpmāk jāsniedz progresa ziņojums. Pa kuru laiku, lai progresē, ja jāveido atskaites?
Rīt jāprezentē mini kursa darbs. Pēdējais, kas atlicis šajā sesijā. Šis arī atlikts uz pēdējo brīdi.

Sēžu fakultātē. Uz šodienu ieņēmu Agneses galdu. Vada internets, ne wifi, kas šeit ir lēns un raustās. Forši atnākt uz kabinetu, bet tur Madara vārdadienas kūka, kola un mandarīni. Mācos eksāmenam savā mīļākajā priekšmetā. Cerams, šoreiz nepietrūks vienas dienas kā parasti. Jāuzvāra tēja un jāapēd maizītes. Vēsas rokas un deguns, pēdas vēl turās.

āāā. nevaru koncentrēties. vēl derētu kādas 100x pārlasīt...
blakus mīļais klusi šņākuļo. modināšu ar tēju un apelsīnu :)

visas struktūrformulas sāk atgādināt viena otru. jāsaņemas.
es gribu sarkano diplomu!

protams, aizgulējos. atcerējos, ka tuvojas nodošanas termiņš un rakstīju e-pastus bez tējas krūzes.
tagad jāsaņemas un jāpamācās ārstnieciskās vielas.

bojāju sev vakaru.
draugiem-twitter-ciba cilpa.
un mīļais - neieinteresēts bakstās savā pc.
nopūtu sveci. ne šonakt.

pamodos vienos. eksāmens jau trešdien, tāpēc mācos.

koridorā uz stūra pielīmējām paklāju. spuraina siena.
vēl atpakaļ spogulis jāpiestiprina un latas jāpieskrūvē.
nezinu, cik daudz paspēsim līdz manai prombūtnei.

Brīžiem ir tā, ka es mīlu tikai mīļo un varbūt vēl datoru. Izklausās pēc I have no life :)

gulēju šonakt stundas piecas. miegs vēl nenāk! uzrakstīju eksāmenu (iespējams, ka pat ļoti labi), pabeidzu konferences abstrakta melnrakstu un nosūtīju nesimpatizējošai kolēģei (šis mani mocīja jau ļoti sen), sakārtoju virtuves galda pagaldi, pagatavoju mīļajam vakariņas (viņš vēl nav ieradies), tagad cīnos ar virtuves grīdu (1x izmazgāju, atpūšos, gaidu uz 2x), visam pa vidu tusēju ar jaunajām austiņām (lieliska skaņa!!!). re, cik darbīga diena. pašspērieni pa sēžamvietu ir vislabākie. jau otro dienu Ed Sheeran albums Plus uz riņķi vien. pum-pum-pum-bum-bum. rīt jānovada pēdējā, cerams, konsultācija laboratorijas darbu aizstāvēšanā. es, protams, sagatavoju kaudzīti ar papildjautājumiem (xoxo).

pilna galva ar polimēriem. vai tomēr tukša? negribu rīt to sajūtu "šo tēmu kārtīgi neizlasīju". vakuums. saņemšos vēl mazliet un pārējo atstāšu agrā rīta ziņā.

šodien es izdarīju tik daudz, ka ar tādu sparu turpinot visus iekrājušos darbus padarītu divu dienu laikā. pašspēriens pa pakaļu.

vakariņu pelmeņi bija diezgan labi.

it kā vajadzētu būt kaut nelielam pacēlumam par Jauno gadu, bet nav. un nebūs, jo problēmas, kas mani pavadīja vecajā, pavadīs arī šajā gadā. un tās problēmas tuvojas tuvāk un tuvāk, bet es no tām tālāk un tālāk. vispār sūdīgi. reāli sūdīgi. parīt eksāmens vienā no ķīmijām un tehnoloģijām un es nemācos, nestudēju un vispār laižu luni. kas ar mani?!
Jauno gadu sagaidījām diezgan jauki, pie draugu draugiem, bet sajūtas vispār nekādas. taisījām ņammas, slidinājāmies uz ciemiem un no ciemiem, spēlējām Aliasu un to mafijas spēli, kas ir īpaši garlaicīga, ja jāspēlē kādas 10 reizes vienā vakarā. fujjakpē. ap trijiem naktī man ļoti apnika un beidzu spēlēt, tā vietā skatījos bildītes telefonā. tad gājām mājās. aizmigu ap četriem.
hepī ņū šit. pamodāmies vienos. un no nekādīgās sajūtas netiku vaļā līdz šim brīdim. sadzēros tēju, kas tiešām garšo pēc vīnogām un Pūres trifeļkončas, kas ir ļoti, ļoti gardas, it īpaši - karameļu. un tgd, rakstot cibierakstu, kļūst labāk. varētu pat pamācīties - vēl 30 jautājumi palikuši.
draugu draugiem, pie kuriem ciemojāmies, ir tik pūkains kaķītis - Harītis kā no vienas manas bērnības kaķu bilžu grāmatas. bet kas par tādu rūpētos, ja mēs abi nebūsim mājās? neviens, tāpēc kaķa mums nebūs.
sākšu lasīt. pietiek.

bildes apstrādātas un nosūtītas. tagad gribu pusdienas. maizītes!

tik slikti kā šonakt guļu tikai pirms kaut kā satraucoša, bet šodiena tāda nebūs.
fotogrāfēšana, datu atšifrēšana un konsultācijas vadīšana. nu, un vēl Hobitfilmas skatīšanās.

mani neuzaicināja svinēt Ziemassvētkus. ne šogad. tā jau ir. es nekad nebiju tā foršā un stilīgā. tikai to vienu gadu S. dēļ aicināja. varbūt es visu gadu strādāju un man tiešām nebija laika, lai satiktu kādu no viņām, bet cerēju uz šovakaru. skumjstulbi nedaudz. protams, varēju sakontaktēties kaut kad, bet man arī neviens neraksta un aizmirstas. man tik daudz kas aizmirstas pēdējā laikā. neesmu for ever alone, bet tik un tā. mierināšu sevi ar domu, ka esmu pārāk forša. as my sister would say :))

"sūdīga diena" performed by elektroliize

mammas pankūkas un upeņu ievārījums. tas man pietrūkst svētdienu rītos.

daru neko. saņemies!

ik pēc piecām minūtēm - draugiem, twitter, facebook. mana dzīve ir garlaicīga.

šoreiz tiešām izbaudīju brīvdienas. e-pastu vēršu vaļā tikai rītdien. tas ir vienīgais, ar ko sevi ierobežoju. daudz miega, vīna un gardu ēdienu. jūtu, ka mīļais pamatīgi izlutinājis. forši taču! vakar bijām brīvdabas muzejā. pirmā reize. bija jauki - rudens, ezers, miers. pēc tam meklējam gruzīņu restorānu. iesākumā
neveiksmīgi, bet, kad atradām, izrādījās, ka visi galdiņi aizņemti. bet vakariņām lidiņā arī nebija ne vainas.
vispār semestris būs pusē un kontroldarbi klāt gan polimēros, gan ārstniecības vielās. mācīties gribas tieši nemaz. citiem noteikti vēl mazāk, tāpēc jāpacenšas :D

šobrīd: salst pēdas, paēsta laša zupiņa, viens pats mājās, grāmatas.

atcelt. atcelt. atcelt.
nemāku sevi izklaidēt, tur tā lieta.
un slinkums neizmērojams.

it kā laba diena pārvērtās diezgan sūdainā, jošobrīd sēžu mājās viena pati. vientanē noēdu hesīti, fujjakpē. bet pēc laša ēšanas plāniņa pajukšanas kkā pohujīgi sametās. protams, slinkums sev kaut ko gatavot. neaaaaa. sūdi. vēl arī kkādu popherņu klausos, jo nekam citam nav spēka un smadzenei nav jaudas sagremot ko intelektuālāku.

šķiet, ka nekad nebūšu spējīga novadīt laboratorijas darbus tā, kā viņa. nākamais pusgads tuvojas, bet es. es esmu negatava. tū mač prešr.

saplānoju sev tādus plānus, ka tgd jādomā, kā tos paveikt.
bet ar reālu darbu to var izdarīt. rakt, rakt un vēlreiz rakt.

klausos pitbull. tādas dīvainas mūzikas periods.
neko dziļdomīgu laikam neesmu spējīga uztvert pēc nedēļu ilgas urbšanās dziļdomīgās lietās.
bet ooooouuuuu-oooouuuuu.

vienmēr pēc cibas uzrakstīšanas un pēcākas pārlasīšanas sametas skumji.
āāā.

četrstundu pārbrauciens ar vilcienu no mājām uz Rīgas mājām pārvarēts.
un mani gaida nepārāk sailgojies mīļais. nesailgojies.
un uznāk skumja.
un izrādās, ka mistiskā veidā nav karstā ūdens, protams, nav arī lapiņas par to, ka nebūs. lol.
būs jārūdās, bet vispār jānopērk bļoda.

turpināšu būt.

ne reizi neesmu bijusi baltajā naktī. uuuun lepojos :>

druskucīt skumji. mēs dzīvojam kopā. kad pienāk brīvdienas, lai beidzot varētu atpūsties no visa šurumburuma un būt viens otram, tad nesanāk. nu, pārsvarā nesanāk. jo tad man ir jābrauc uz mājām-mājām. tad mīļais ir ārpus LV. vai aizneko darīt sēžam visu dienu pie kompjiem un garlaikojamies. man nav ideju vai viņam nav. un jau sestdienā sāku ilgoties pēc pirmdienas. nākamajās brīvdienās jāuzrīko kkāds mega romantic vakars'n'shit. dažreiz šķiet, ka gaidām viens uz otru.

šodien biju labs darbinieks. paipai.
rīt pirmās lekcijas. laikam jāsameklē kāda kladīte arī man.
tā, nav ko cibot, jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā.

jāāā.
gribu būt kārtīgs zinātnieks. tāpēc sākot ar rītdienu ķeršos pie darbiem klāt kā pienākas. tik ļoti, ļoti gribu to visaugstāko no grādiem. un uz to jāsāk iet jau tagad. man ir labs piemērs. viena no domiņām, kas jāiekļauj višlistā.
jāpucējas vien būs uz rītu. vēl viens sākums. 1. kurss maģistros. atkal 1.