laba, laba ir, laba, laba ir tā dzīvošana

dzīvoju no rītiem līdz vēliem vakariem. un šovasar sev solīju, ka laicīgi došos pie miega. pēdējā laikā tā ir mana mīļākā nodarbošanās. tai seko skaistas uzlīmes meklējumi bukijam internetos. protams, arī ne tik mīļās lietas - publikācijas pārrakstīšana, lai patiktu tiem, tiem un kaut kam tur vēl. tāpēc augustā pie datora pavadītas 88 stundas. diezgan maz, jo bija daudz labāki darbi jādara. biju seno un aizmirsto laboratorijas lietu ekspeditore fakultātes gaiteņu sienās. jā, mums gaiteņos sienas nav pildītas, tur ir tukšumi, kuros citi sen, sen bija sabāzuši tam brīdim nevajadzīgas un arī neejošas lietas. mums kā jaunajiem censoņiem, protams, visur vajag pašņakarēties, tā tiku pie daudzām derīgām lietiņām. arī pie oldskūla fotoaparāta kiev 88 ar trim objektīviem. viss strādā un ir kruti. esam hipsteri, bļin. vispār atvaļinājumā es nebiju, jo daudz jautrāk bija iet uz fakultāti un izlikties, ka strādāju. un tgd šķiet, ka tāda tizla un tukša vasara bijusi, bet es skaļi nečīkstu, nemaz. vienīgais vasaras ekšns bija positivus un vēl nometne, kur abi ar mīļo pabijām. ai. aizveru acis.

rakstu bd.
smadzeņu darbībai vajag cukuru, dzeru kolu.
kaut kā pārāk daudz kolas pēdējā laikā.
jāatgūst bērnībā nokavētais :>
unmanjautikļotivissirapnicis.

nedaudz skumji. nē, es par neko nedomāšu. neko.neko.nekooo.
vienīgā doma, kas prātā - gulēt. un šito gulēšanu atlieku jau divas stundas. muļķe.

ūdens varbūt palīdzēs. parasti palīdz.

es šobrīd tik daudz ko ienīstu, bet visvairāk - sevi.

un dažreiz es domāju, kur paliek romantika. labi, patiesībā pat ļoti bieži.
ai.

ja vēl ko rakstīšu, sākšu skumt.
atā.

es nezinu, kur palika manas skaistās domas. vismaz tās, ko uzskatīju par tādām. pēdējā laikā to vietā skan vējš zaros, skaļš tukšums, runas un grab domas par to, ka beidzot kaut kas jēdzīgs jāpalasa. vēl nesen māsa mani nosauca par pieaugušu un garlaicīgu. jutos skumji. galvu aizpilda tukšumi, ne jautrības. bet tie ir diezgan laimīgi tukšumi. un, protams, mana mīlestība. vai viņš ir laimīgs? šodien gribēju prasīt, bet tā arī nesanāca.

dažreiz šķiet, ka ir tik daudz, ko varētu rakstīt, bet tās jau ir kārtējās muļķības.
dažreiz šķiet, ka mana sūtība ir neko nedarīt tieši šeit un tagad.

bieži vien ir tā, ka iesāku lietas, bet vairs nav spēka. arī šobrīd. skapis.

patīk mana jaunā ikdiena. un vispār tie cilvēki, ar kuriem baidījos pat sasveicināties, ir ļoti forši. un viņu sabiedrībā nejūtos lieka.

šobrīd ir tā, ka man ir viens spēcīgs viedoklis, ko varētu pateikt senai draudzenei, bet es jau neiešu kādu mācīt. ja cilvēkiem ir grūtības pašiem sevi nodrošināt, tad kā viņi to izdarīs, ja būs plus vēl viens.
dažreiz šķiet, ka viņai skauž. nevajag tviterī rakstīt "kāds to un to", ja to teicu es.

gribu ātrāk piektdienu, brauksim zaļumos.
jūru un nakti, to arī.

forši ir aiziet uz veikalu, atstāt tur mazāk par trim latiem un tikt pie šitik daudz visa kā.
note to myself: pieturoties pie pērkamo ietu saraksta, nevar pārtērēties.

šodien atvedīs māsai paredzēto kompīti. es arī gribu jaunu un skaistu :s

lieliski, forši un jaukiņi!!! ar mani jau divi cilvēki nerunā. vuhū.
varēja viņa savu viedokli uzrakstīt un tad pūsties, bet tagad - klusums. tā es zaudēju savus draugus. meeh.

pienāk brīdis, kad ir vienalga, un tas ir neatgriezenisks process (vismaz šobrīd).

rīt eksāmens. pirmo reizi tāda sajūta, ka viss tā labi un skaisti tiks uzrakstīts un izrēķināts. hmm. nebijusi jušana. vai nu būs ļoti labi vai nebūs. jāvelk sesijas krekls mugurā un aidā. vienīgā reize, kad šosesij neuzvilku, bija tāda sou sou. tā ka... ir tur spēks.
šorīt pamodos pussešos, jo vakar aizgāju gulēt vecmammu laikā. ēdu brokastis gultā pie atvērta loga. skaists rīts, gardas brokastis, sajutos baigi stilīgi. žēl, ka viena pati. mīļais tikmēr pa igauņu zemi. jau neguļu 18 stundas, bet tik un tā jūtos lieliski. vairāk tādu rītu. mm.

daru visu, lai nemācītos.
gaidu, kad atnāks mājās.
jauns antivīruss. skenē un skenē.
gribas dzert
ūdeni.
viss, sakostiem zobiem iet palasīt.

rīt ekāmens. paraugi ir, prezentācijas ir, nav daudz jāmācās. bet ir arī slinkums :/
es šonakt gribu gulēt. vispār jau tagad.

bļādj vienkārši. tie kursabiedri ir unikāli :@
lielāka neizlēmība un nesaprašana, ko darīt vēl nav piedzīvota!
dusmīga elektroliize.

vēl ļoti, ļoti daudz jāizdara. bet vienmēr viss tiek paspēts. gan arī šoreiz. tā iet, ja slimo pavasara brīvdienās. nedēļa pazuda. koncentrēšos uz darāmo darbu un par pārējiem pastresošu pēc tam :>

vai jūs zinājāt, ka šodien ir tās trakās dienas? es nē. un jūtos baigi forši. pavadot internetos tik daudz laika, neuzzināt par trakumsērgu ir kkas labs :] un tā tie cilvēki slāj ar saviem dzeltenajiem maisiem. redz, biju, pirku, dabūju. meh.

man viņas kļuva žēl piektdien, kad trīs sāka runāt par bērniem, bērnu svariem un tā. fiksi noēda pīrāgu un teica, ka iesim strādāt, nav ko ballēt.

mēs šodien padzērām vīniņu. sen tāds vakars nebija bijis. man mīkstajai pietiek ar puspudeli, lai būtu labi. tā iet, ja reti dzer, vismaz valūta ietaupās. sākumā, protams, bija gardas vakariņas un filma - how do you konw. tāda sou, sou. kā jau visas tādas... daudzpunkte izsaka absolūti neko, jo tur nav domāts nekāds dziļums, es pat teiktu, ka seklums. figviņzin. pēdējo divu dienu topdziesmu ir no the naked and famous - punching in a dream. atbilst par 100%. viss ir, viss ir, viss būs. šodien gan bija 99%, bet es jau zinu, kas ir tas, kas noskauž manas mazās veiksmītes. zinu. un man pohuj, jo es jau neesmu tā, kas grib nezin ko sazin ko. vajag mācēt savas iespējas apzināties. jā, jā. labāk ir klusēt un nestāstīt par to, kā iet.

pat mahjong salikt neizdodas.

manuprāt, A dienas teiciens par čika laiku pilnībā attiecas arī uz mani. ar pieri sienā - man nepatīk šī augstskola. lūk kā. vajadzēja, vajadzēja ņemt to džiografī. pēc divarpus gadiem laikam nedaudz par vēlu. nedaudz!

kursā, kad jādalās kkādos pāru darbos, parasti nav ar ko. atkal jūtos kā bērnudārzā, kad neviens ar mani negribēja draudzēties. man nevajag draugus, man vajag sakarigu pārinieku. nemanāma eksistence laikam. šobrīd neviens no viņiem nedabūtu pašceptu siera pīrādziņu.

kompim nav tildes un tāpēc jāspaida alt. un katru ceturtdienas vakaru man riebjas lasīt spektroskopiju uz "obligāti jāiet" lekciju. līdz ar to - mainīgs garastāvoklis. tizls un ņerkstošs. rīt cepšu kruasāniņus ar sieru. jāmazgā mati, varbūt nomazgāšu slinkumu nost. tādas tās domas tagad ir - fragmentāras, sakapātas un sacirstas. brīžiem aizmirstu, ko gribēju teikt. atmiņas zudumi. redze arī pasliktinājusies. tā turpinot, pēdējais pensiju līmenis drīz pienāks.

dažiem noskaidrojušies karjeras plāni. mani, to uzzinot, ielien dziļāk zemē un nedomā sevi atklāt. labi, es vienkārši esmu bez iniciatīvas.

man tagad viena acs ir normāla, otra - tāda. tikko pamanīju. vējš laikam. šis semestris būs smags. tad abas būs tādas.

Ķīpsala kūst. Rītā, ejot uz fakultātīti, sniga lipīgais. Domās ziema. Pusdienlaikā putrveidīgas peļķes un glazētas ietves. Domāju, cik vēl tādu "pavasaru" būs.

uzliku vārīties tējūdeni. jāsadzeras tējuks un jādragā tālāk sūkņu pasaulē. šodien pirmo reizi izgāju kusnīgajā ziemā pēc divu dienu atrašanās četrās sienās (vispār ir gan, virtuves, gan koridora, gan vannasistabas sienas, nebūs vis 4, bet palikšu pie spārnotā teiciena). ļoti kārojās domino cepumu, bet šito skādi, manā dzimtajā rimi nebija. nu, neko, ņēmu kaut kādus, bet sajūta ne tā. mnujā. ieejot iekšā valdīja kaut kāds bardaks. visi drudžaini kko rakstīja un klaigāja pie maza galdiņa ieejas tuvumā. izrādās rimi (tikai tagad, jo ir lieli un kruti un izliekas, ka nešpiko no maximas) piedāvā kaut kādu klientu karti, kas patiesībā ir maximas tipa paldies karte. sākumā cēli pagāju garām, sapirkos, jo man taču netīk sekot baram, kur nu vēl kažokos un pižikos tērptu, skaļi svešvalodā runājošu tantuku baram. mnujā, bet ejot ārā, kad drūzmas nebija, tomēr pieskribelējos ar', vbt kko ietaupīt sanāks. karšu dalītāju tante, protams, neticēja manai pilngadībai. jutos jauna, kā vienmēr.
kaut kāds pretīgi burbuļojoši pļāpīgs ieraksts. tā ir, ka nav komunikācijas ar cilvēkiem tur ārā.

Galva sāp tik ļoti, ka nejūtu, ka acis arī sāp. ._.

Slēdzu datoru ārā. Pēdējā diena pirms e. Jāpadara kaut kas tās cēlās lietas labā. It's in your reach. Concentrate. It's in your reach. Concentrate. Rrr.

Noskatījos. Izdomāju, ka nedrīkstu vairāk gurķoties šovakar. Izdomāju, ka sākšu dienu vēlreiz. Ārā tumšs, tā ka it makes no difference. Nomazgāju seju ar aukstu ūdeni. Dvielis. Zobi iztīrīti, tējuks gatavs. 

puika spēlē kaut kādu drausmīgu bruņurupucīšu speršanas un šaušanas spēli uz mana pc. netieku klāt, tāpēc paspēlēšos ar viņa pc |-)

ir man tomēr maza vēlēšanās/apņemšanās šim gadam. gribu darbu. vairāk darāmā, tad vairāk var padarīt. stimuls vismaz kaut kāds un derīguma sajūta. ja ne derīguma, tad nesēžurokasklēpīsalikusi sajūta jau nu noteikti.

salst pēdiņas.

viss. rīt būs jauna, tīra un darbīga diena.

paspēju izdzert kādu četru veidu tējas, palielinot manu ikdienas fizisko aktivitāšu daudzumu. pastiprināta ē skraidīšana :>
topu gudrāka inženierijā. lasu, lasu un pazīmēju graficiņus. aptuveni 20 minūšu darbs ar 40 minūšu garām atpūtām, bet pirmdienai piedodams. ai, nē, iesperiet kāds.

ar rītiņu sāksies sesija. pēdējās gada dienas nepavadīju mācoties. jūtu, ka nebūs viegli. mācīšos saprast kas no kurienes un kāpēc rodas, nevis izskriet cauri nodaļām tukšgaitā. celšos agri, gulēšu maz. jo šogad man tas ir jāpaveic labāk kā citus gadus. piektā sesija. un nav jau tā, ka neko nezinu.
sēžu viena. dzīvoklī pat valda kārtībiņa. vispār sesijas laikā vienmēr ir superīga kārtība un tīrība, jo gribas darīt visu ko, bet ne mācīties. viena, jā. mīļais pie drauga ciemos. iepriekš pāris dienas pavadījām lepnā divvientulībā. bija un ir labi. sajūta, ka esmu iemīlējusies viņā jau kuro reizi.
galvaspilsētā piecdesmit cik tur cenmimetri sniega, bet man liekas, ka ir vairāk. ne uz saraktajām kaudzēm skatos, bet pēc tā cik dziļi kājas iestieg neviena neskartā vietā. bet dzimtajā pilsētā kopš Jaunā gada rīta 30 stundas nebija elektrības. tad gan priecājos, ka sēžu Rīdziņā.
solījumus sev vai citiem nedomāju un nemaz necentos. iepriekšējais gads noteikti ir bijis vissāpīgākais no visiem un ko gan var sev vai citiem solīt un apņmeties, ja nezini, vai rīt vēl būsi šeit... ir labi tā, kā ir.

viss. pietiek pūt, eju pucēties.

nepatīk, ka mani visos sociālajos tīklos zvejo kursabiedri un bijušies skolas biedri. dažreiz uznāk kāda maza, īsa sāpīte, ko gribētos uzklabināt, bet vēl padomās, ka esmu galīgā čīkstule un nevarone. jo gadās diezgan bieži, turklāt par tiem pašiem dārgajiem biedriem vien. nebūtu smalki. arī kodētajā pasaulē mani sagaida robežas un darbību apdomāšana. fuuuu. fuuuu. protams, viņu dzīves arī nav tādas, kā viņi apraksta, bet tas ideālo tēls kaut kā sāk apnikt. jo vairums neko bez smaidiņa teikuma beigās neraksta. kāda jēga dalīties tikai ar daļu sevis, ja nedalies pilnībā? zūd jēga. vismaz man.

Jau nedēļu atpūšos un neķeru kreņķi, par sesiju domāšu vēlāk. Pēdējā semestra diena, protams, bija strespilna, bet viss, protams, beidzās labi. Stresainajos brīžos tas prātā neienāk. Pēc tā visa gulēju kādas 12 stundas no vietas. Paspēju noskatīties visus iesāktos seriālus un multeņseriālus. Jāāā, tik ļoti negribējās neko darīt. Ar mokām piekārtoju dzīvokli. Darba spars, protams, atnāca dienā, kad gatavojos pavadīt trīs lieliskas stundas starppilētu busā, lai būtu Ziemassvētkos ar mamā, papā un māsu. Šeit viss kā parasti - daudz sniega un ziņkārīgu cilvēku. Šodien gatavojām trīs vedu salātus, cepām piparkūkas un pīrāgus, tagad cepeškrāsnī cepas milzīga karpa. Drīz būs bezgaļas vakariņas. Un ko pēc tam? Nezinu. Padirnēt pie tv, bet varbūt iziet ārā un paaiztikt sniegu. Šodien lija sasalis lietus. Sniga lietus? Pēc ēst gatavošanas maratona drusku saguru, galva tāda nekāda. Vēl sarotājām egli - ar māsas tamborētajiem eņģeļiem un zelta bumbucīšiem. Sencis kā katru gadu šķendējās par to, ka neviens nekar viņa super vecās mantiņas eglē, bet mēs negribam, jo man tas atgādina tos laikus, kad vēl vecāmāte bija dzīva un svētki tad nebija fun.
Šie mums jau ir trešie svētki. Šie mums jau ir trešie svētki, ko nepavadām kopā, jo katrs dodamies pie savas ģimenes. Grūūūti. Nākamgad varētu kopā cept piparkūkas un rotāt mazu eglīti. Hm.

vakardiena bija diezgan šausmīga. kolokvijā pie savas darba vadītājas, protams, izgāzos. aplis noslēdzās un pēkšņi neko neatcerējos. noteikti ielika trīs mīnusus. un es vēl gribēju atstāt labu iespaidu - redz, neesmu losīga lose, bet esmu gan. grr. man pat no J nav bail. un te...
šodien, protams, atkal kaut ko sajaucu. datubāzītē atradu nevis imidazolona, bet imidazolidinona reakciju, nosūtīju J. tagad ik pa 15 minūtēm skatos e-pastu, vai nebūs atbildējusi. bet viņa noteikti pamanīs, ka nav dubultsaites, atkal būs komentārs par nejēgšanu un rīt jābrauc labot. nu, vēl jau naivi ceru, ka nepamanīs, bet tādi guru taču nekļūdās.
vakardiena bija arī nedaudz jauka. svētki kā nekā. retais kursabiedrs atcerējās. protams, kurš gan atceras elektroliizi. A uzdāvāja vienu no tām nozīmītēm visforšākā elektroliize. par to dikti sapriecājos. nezinu, kāpēc viņa ar mani komunicē. varbūt tiešuma dēļ. hvz. lai diena būtu jaukāka, nolēmu aiziet apēst kādu kūku. gāju uz mc cafe. bijām tādā arī Tallinā. tātad ņemu to pašu ābolu kūciņu, lai salīdzinātu. mani apkalpo kāds Viktors. to kūciņu jāuzsilda, jāuzliek putukrējums un vēl kaut kādu krēmiņu zigzags uz šķīvja jāuzzīmē. gaidu, gaidu, jo šis ir slow food. puika čakarējas, čakarējas kaut ko. nesanāk dabūt ārā krēmu no pudeles laikam. blakus pārdevēja saka, lai nevīstās un dod man, bet viņš nē. pārlika kūciņu uz cita šķīvīša, atkārtoja darbības un es tomēr saņēmu tādu kūku kā pienākas. paldies viņam par to. pilnīgi, vai zināja, ka vēl kaut ko neizdevušos es nepārdzīvošu. vēlāk vakarā ar A (citu A) bijām 100 baltu dvēseļu koncertā. šos nebiju tā īpaši pirms tam klausījusies. nu, bet jā, varēja just, ka ir šodien atnācām, pirms tam nedaudz pamēģinājām, tagad uzspēlēsim sajūtu.
šodienai pietiks.
.

Acetons + H2O2 -> teroristi

:>

šobrīd es ļoti negribu būt savā vietā. bet ko lai dara, ja man par katru ciparu ir septiņreiz jāizdomā... jābūt ātrākai. pēdējais laiks sākt. un no ūdeņraža katalītiskās sadalīšanās uz melnā platīna aprēķina man metas slikti. lai gan varbūt arī nemaz TIK slikti nav, ja pamanījos to penteri te iedrukāt. vai arī man trūkst, ar ko parunāties par savu sasodīto ķīmiju. pareizāk būtu tā, ka vispār nav neviena, ar ko. doh. šitādas vientuļās brīvdienas, kad ilgākā vārdu apmaiņa ir veikalā pie kases, uz mani neatstāj labu iespaidu. sāku sarunāties ar sevi. un tagad arī skaļi. atbrauks mīļais, būs runas plūdi vai arī otrādi - nekā nebūs. būs pierasts pie ikdienas klusumiņa.ņa.ņa.ņā.
neproduktīva diena. novilku visus iespējamos how does that work, how stuff's made, how it's made sezonas. kādi 100 gb inženieriska prieka. ta savādāk nezinu neko no īstas tehnologu dzīves.
tā, tā, tā.
tā.

beidzot garā nedēļa ir galā. 4-5 stundas miega katru nakti, lai izpildītu to kaudzi mājasdarbu. kruti ir tas, ka šodien izdevās izpildīt beilstein datubāzes mājasdarbu. kruti ir tas, ka man kursa darbs jau ir pusceļā uz ieskaitīšanu, ja ne jau finiša taisnē. kruti ir tas, ka viss ir tik kruti.
mājās-mājās nav būt jau (neatceros) četras nedēļas. lieliski. esmu jau aizmirsusi, kā tur ir. nav nekas pārāk labs. jūtos emocionāli pārgurusi tur. nu, jā. šodien ātrā solī pa šito slideno ziemu ejot, domāju, ka mums diviem ir sava dzīve. tiešām sava, nevis no kaut kā atkarīga. funkcija ar nedaudziem mainīgajiem. un tie mainīgie arī diezgan konstanti.

kā viens epasts var sabojāt vakaru... nezinu, kā cilvēks, kas neorientējas tēmā, var pateikt, ka darbs nav rādīts darba vadītājam. stilistiski jāpārraksta. smiekli nāk. viss parādīts un atzīts par labu esam. laikam vienkārši riebjas mana nozare. smartass, bļ*.
tāpēc man būs jāpaliek rīgā visas brīvdienas, jo šis tikai papildina jau tā milzīgo md kaudzi. nekas nav viegli. mājās nav būts jau 3 nedēļas, nu, neko, pagaidīs vēl - vienu vai divas, vai līdz ziemssvētkiem.
tēja un šokolādīte neuzlabo omu. un šodien bija labas dienas sajūta. beigšu žēloties, sākšu labāk darīt. darbs esot prieka avots. vismaz tāds teksts bija vienam profesoram par ekrānsaudzētāju. man arī derētu, varbūt mazāk pie pc sēdētu.

Puiku vakars, bet es tik un tā varu piedalīties. Tekenā gandrīz uzvarēju. Gandrīz :> Aluzzz.

man jāizdara kādi 15 mājasdarbi! trakums. un viņi nav īsi, protams. sāku mazgāt traukus, lai noskaņotos darbīgajā režīmā. ir atlicis tieši mēnesis līdz studiju gada beigām. trakums II. bet man joprojām patīk neko nedarīt. forši. lieliski.
šodien biju pabildēt mazliet. 5 kadri, kurus es nekad neieraudzīšu, jo man taču vajag nemācēt tur kko līdz galam parezi izdarīt. filma pagalam. huh.
salst rokas. ziema tuvojas. un kā vēl.
par spīti filmas nočakarēšanai diena ir diezgan laba. jā. biļetes braucienam izprintēju. gaidu ceturtdienu. ceru kaut ko jauku tai Tallinā ieraudzīt.

tas, ka ārā šodien bija silti, nenozīmē, ka var šovakar nekurināt. salstu. 

man joprojām asiņo deguns. sasodīts. šonakt gulēju 4 stundas. sajūta draņķīga, bet, atnākot mājās, nenolūzu, savādāk es neko nepaspēšu, ja ne laikā, tad pēdējā brīdī iesniegt. šodien atbrauc mīļais no lt. jāiet uz dzimto rimi iepirkt ko gardu. tāds slinkumiņš.

sēžu un mokos ar kafijas dzeršanu. negaršo, bet vajag, lai izturētu nākamās stundas. tēja jau sen būtu izdzerta. heh. cukurs arī beidzies...

Время убивает меня, я убиваю время. Tieši tas pašlaik notiek.

izdzēru divas tējas, bet siltāk nepaliek. sajūta, ka beiguši kurināt, bet baterija diezgan silta. laikam mana iekšējā atslēgusies. lietussarga man šodien, protams, nebija. pa tumsu, pa lietu uz mājām gāju. piezīme sev - šodien pamanīju, ka mans solis ātrāks kļuvis. yay.
paņēmu attīstītās filmas. nu, ņemot vērā, aparatūru, tad prieks, ka vismaz kaut kas mazliet ir sanācis. liela daļa pārgaismota, pleķaina vai kaut kas nobremzējies mehānismā. mājās ieskanēju, bet nesanāk diži lielas bildes. un ar to negatīvs - pozitīvs pārveidošanu man ar ideāli neveicas. varbūt ar laiku. vienu gan izdevās dabūt skatāmu, bet ar nākamajām vairs tā neveicās. lai jau mans šopa guru ar tām padarbojas.
es sevi neizprotu. vairs ne. kur palikusi tā cītīgā un kārtīgā es, kas visu darīja laicīgi, kārtīgi un tādā garā? neatceros, kad pēdējo reizi satiku viņu. kursa darbs jau tūlīt, tūlīt jānodod, bet man vēl nekas nav jēgā iesākts. jūtu, ka vadītāja izteiks daudz piezīmju, bet... nav tā ka man nepatiktu, tas tiešām ir interesants temats, bet tāds pohujisms iestājies, ka prieks. vārdu pohujisms man piedāvā izlabot uz pozitīvisms, nevarēšu nepiekrist. pozitīvais pohujisms. rokenrols un latvju dainas. auzas.

njā. izrādās, ka mums ar Santu vienādas domas, ka neizgulēsimies vēl gadu pusotru. neesmu vienīgā dīvainā tātad. vu hū.es labprāt vispār neko nedarītu. bet beigu galā noteikti nonāktu pie secinājuma, ka tukšums ir pārāk liels. tātad neskatoties uz grūtībām un negribēšanu ir jādara, lai beigās nebūtu tukši, bet būs, kaut vai nedaudz. manu prātu kādu laiku nodarbina viena teorija. nespēju pa smuko noformulēt, tāpēc nerakstīšu.

nolikos pagulēt kādu stundiņu diendusas. te ir rezultāts - pamostos pusasotoņos. lieliski. tik daudz vēl jāpadara.

un es nezinu, kāpēc tagad raudu.

pēc stundas atbrauks mīļotais. jo mazāk paliek laika, jo skumjāk. vaadzētu būt otrādāk. varbūt pie vainas skumjās zemfiras dziesmas, ko klausos? iespējams. jāuzslēdz kas jautrāks.
šodien ir neko prātīgu neizdarīju diena. nu, kas ar mani notiek? darāmo darbu saraksts ir garš, bet es te tā sēžu un neko nedaru. šķiet, ja viņš šodien neatbrauktu, ieslīgtu kaut kādā pirmsziemas vienaldzībā.
dienas darbs - aiznesu zābaku salabot. vienu mazu štruntu piešūt atpakaļ. jokains tas apavu labotājs - paņēma labot, nepasakot it neko. tā, nu, stāvēju, gaidīju, kad salabos.
vējiem par godu uvilku jauno āra jaku/anoraku. jutos diezgan starojoši, laikam oranžā krāsa uzlabo garastāvokli :] tā, nu, staigāju pa rajonu. šeit vismaz neviena tante neapstājas, lai palūkotos uz košo ietērpu kā tas bija dzimtajā pilsētā.
pietiek interneta, labāk palasīšu grāmatu. \kaut kāds bezsakars\