cenšoties loģiski izprast, sanāca pretējs pareizajam. tā nav man īstā vieta.

te ir vienīgā vieta (vismaz tā domāju), kur man nav piedraugojies neviens skolas vai kursa biedrs. atrada pat čiepsteklī.

šodien Dī bija ciemos. vienkārši labi. man tā pietrūka parastas pasēdēšanas ar tēju un cepumiem. tēja un cepumi, protams, nav obligāti. un tā es domāju, domāju un daudz ko izdomāju. to, ka nezinu, kur būšu pēc 2 gadiem, to, ka vairs nesaprotu, vai studēju īsto (it kā jā, bet tajā pašā laikā arī nē. lieliski, nudien.), to, ka daru pareizi vairāk pievērsdamās tuvajiem un draugiem, maliņā noliekot mācības, jo tas nav pats svarīgākais. tā kā māsa uzdāvāja ūdens kristālu noslēpumu grāmatu, tad arvien biežāk aizdomājos, vai dzīvoju saskaņā ar savu iekšējo hā divi o. secinu, ka tagad ir vairāk saskaņas ar sevi, kā bija laiciņu atpakaļ. vai nu uz mani iedarbojas kaut kāda jokaina psiholoģija, vai tā vienkārši ir. paļaujos uz otro :> nu, jā. viss šis domu, sajūtu svarīgums atnācis kā kluss fons pēc traģiskā notikuma. joprojām tukšuma sajūta, rutīna, protams, to mazina, bet ---. sev klusi stāstu, ka viņa noteikti ir mākoņos, skaidrās dienās - vējā un lapās, bet ziemā - krītošā sniegā būs. tā ir vieglāk iedomāties, ka tepat vien ir. hmmm. jau kādu nedēļu pirms miega uzskaitu visus paldies pagājušajai dienai. vismaz sajūta, ka ir bijis arī labais. sanāk daudz.
es Viņam gribu skaļi pateikt, cik ļoti mīlu. Viņš sen nav teicis, zinu, ka mīl, bet tik ļoti gribētos to dzirdēt. vismaz tad man rastos pārliecība par sevi, par mums - jau ir sen. par daudz aizsapņojos. iešu prom un gulēt.

Dievs mani mīl!

vienīgais, ko varu pateikt ir tas, ka man ir milzīgi liels izdarāmo darbu saraksts. nākamās nedēļas pluss - mājās braukšu jau 3dien. vohoo. un kāds aizbrauc atkal prom uz 2 ned. hmm. gan jau kaut kā.

iekaisums. rezultātā sāp labā roka. ārste bija tik forša, ka nekādus turpmākās dzīves norādījumus nedeva. protams, kas gan dos, ja nodeva ir viens lats.

es ļoti ceru, kas tas, ko tikko histēriski nosmidzināju ar kkādu kukaiņu mērdētāju, nebija prusaks!

manī veidojas iesnas.

šonkat gulēšu vairāk kā 5 stundas.

mājmāju gulta gaida mani.

diena sākās labi. nē, tomēr nesākās. sapnī redzēt studiju programmas vadītāju nav joka lieta, ja vēl ne reizi nav būts uz kādu lekciju. kas būs vēlāk? nav ne jausmas. nepatīkami tādi sapņi, jo tādos baidies tikpat daudz, cik reālajā dzīvē. tā taču ir zemapziņa, kas spēlē ar mums sapņos. secinājums - vislielākā baile šobrīd ir mans mazais kursa darbiņš, jo tēmas izvēlēšanās ir viens traki sarežģīts process, ja ir vairāk kā 100 tēmas, ja vēl 100 manis pašas ierobežojumi, tad ir vienkārši ar galvu pret sienu. ai. laikam rīt kko izvēlēšos un bliezīšu. nav ne jausmas, vai tas ir tas, ko gribu, bet tam, ko gribu vajag vairāk smadzeņu, bet patiesībā es baidos netikt maģistrantūrā, tur vajag labas atzīmes. un tur, kur iešu tagad tādas būs. galīgi neloģiski un nemaz ar ne klausu savai sirdsbalsij. tā balss laikam gluži klusa palikusi, jo man galvā viens vienīgs tukšums. lai piesegtu klusuma caurumu galvā ieslēdzu dubstepU. zvērā live remikss. klausos jau kuro reizi. tagad gulēt. cerams nosapņošu savu kursa darbu sapnī un kļūšu slavena kā Mendeļejevs reiz. hah.

man reiz būs rūpnīca! lūk tā.

man auksti. to vien gribas, kā palīst zem segas un iet gulēt. tad paliks neizdarīti darbi. hmm. saņemies. saņemies. vienīgais, kas man pagaidām patīk šajā semestrī ir mans plānotājs. mja. ā! šodien ļoti jauka lektore lasīja lekciju ĶRI, lekcija ilga ~ 15 min. jo pirmajai reizei nevajagot daudz. kaut visi būtu tik jauki... iespējams, ka mazais kursa darbiņš būs pavisam nesāpīgs pie viņas. tik jāizdomā, kam lai taisa ražošanas tehnoloģiju. mmmhhmp.
šorīt uz mani divreiz atskatījās profesors, pie kura nebija forši. skatījās tā ļoti - pār plecu un uzkrītoši. sajutos galīgi nekā. jo viņš skatījās apmēram tā - hohoo, re, tā tur, kas neko nejēdza, kurai nebija desmitnieki tur un tur. un jāāā. sāpīte. un tagad būtu nenormāli jauki atrast kādu citu profesoru, pie kura iet kko darīt.
paskatoties uz auditoriju, var padomāt, ka man vsp nav neviena draudziņa šajā nolādētajā kursā, jo ceturtajā solu rindā no priekšas, kurā ir četri ķeblīši, sēžu viena pati. visas pārējās, protams, ir aizņemtas ar vismaz vairāk kā vienu personu. sākumā likās jautri, bet tgd... ai, šodien visu uztveru pārāk jūtelīgi.

esmu atsākusi veidot darāmo darbu sarakstu. šoreiz līmlapiņu papīra formātā. agrāk visu plānoju galvā, tagad galīgi nevelk. laikam operatīvā atmiņa kļuvusi par mazu vai drīzāk nolietojusies, vai arī no lielas nelietošanas aizmirsusi, kā tas bija - domāt, domāt daudz. turklāt process ir jauks. var atķeksēt padarīto, tas ir pats labākais. svītroju arī kalnedārā dienas. par to vēl nezinu, vai tam ir kāda jēga. laikam jau ne, bet process arī ir labs.
nu, jā. turpinu tāpatoties. dienas pozitīvākā ziņa ir tāda, ka rīt nav nekāda milzīga kontroldarba. tas nozīmē tikai to, ka man ir vesela nedēļa, lai sev iespertu pa pakaļu un liktu mācīties. nebūs vienmēr tāda veiksme.
pizvanīja mamā. parunājām par to pašu neko. šoreiz tiešām neko, jo dzimtajā pilsētā tik tiešām nekas nenotiek. rīt viņai beidzas atvaļinājums, tad noteikti visas baumas uzzinās. būs par ko parunāt. he. slikta lieta tās baumas. bet tomēr ir sajūta, ka ne ar tevi vienīgo nekas nenotiek, precīzāk - nenotiek nekas dumjš.
par nākotni joprojām esmu neziņā, bet ceru, ka šonedēļ viss nokārtosies. trīs lietas labas lietas, tas parasti nav pievīlis. savādāk būs jāpārdomā visa sava necilā (pagaidām) izaugsme.
vienai gulēt ir vēsi. vakar sāku segties ar divām segām. segu, karstuma vai kā cita dēļ gulēju slikti. patiešām. mosties ik pa pāris stundām nav īsti manā stilā. murgaini arīdzan. jakpē. pie vainas vabrūt agrā gulētiešana.
rīt būs jauna lekcija - ķīmisko reakciju inženierija. izklausās jautri, ja nē, tad tās būs trīs mokošas stundas katru pirmdienas rītu.
.

spriežot pēc pukstu skaita minūtē samazināšanās, daudzi ir prom baltajā naktī.
gribēju iet, bet ārā ir dikti auksti kaut kā. un vienai negribējās iet. divatā tomēr siltāk.
strādāju pie viena rokdarbu projekta. kad būs 100 gabali, sākšu pārdot (: varbūt.
projekts studijas gan neveicas tik labi, kā gribētos. slinkoju.
šitā nekustīgi sēžot, salst pirksti. pārāk ātri tas rudens pietuvojies maniem pirkstiņiem.
man ir vēl viens plāns - iet tagad gulēt un celties agri no rīta, lai paspētu visu izdarīt.
es taču to visu varu. kam te gudra galva? man. un tiem, kas sāka mācīties pirms trim dienām.
jāāā. aukstiņi. labi, iešu agri gulēt, lai var agri celties.

lieku šodien sevi gulēt laikus. uzvilku vienu no viņa tē krekliem, jo mani ir ar krāsu, bet viņa svaigi izmazgāts. turklāt tik ļoti, ļoti pietrūkst. nav neviena apkārt. divas dienas absolūtas vienpatības. ok, skype un telefona sarunas ar mammu, tunciiti un tas arī viss. lija visu dienu, es, protams, klades vakar nevarēju nopirkt, tāpēc šodien pa lietu, pa lietu vien bridu. totāls vienums laikam nav mans sabiedrotais, bet, kad viņš atkal būs mājās, tad man vajadzēs laiku savām lietām. kur ir tās lietas, tad, kad viņš nav blakus? sasodīts. un zinu, kas tad būs par sajūtu. nevarēšuvisupaspētlaikā sajūta. ak.

Miša. 36. saprot latviski, bet nerunā, jo piemirsies, kā. nu, jā. braucu uz mājām-mājām pirms nedēļas gandrīz tukšā autobusā. pēc divu stundu ceļa, kāds baksta man plecu no aizmugures. paaagriežos. un tur viņš ir. tas Miša. saka, ka esot dikti garlaicīgi un gribot parunāt, jo ceļš tāls un bla bla. no viņa nes pēc alkohola. piekrītu parunāt. mana krievu sarunvaloda ir ierūsējusi. pūlos atcerēties locījumus, bet viņš liek runāt latviski. nopūšos, kaut ko nomurminu. tā viņš sāk savu stāstu. redz, brauc uz dzimto pilsētu pie vecākiem. pie cilvēkiem, kurus viņš mīl un kuri viņu. neesot redzējis gadu, divus, neatceros. strādājis ārzemēs, abhāzijā. par celtnieku. stāsta, cik tur kruta daba, kādi kalni, jūra. saka, ka Latvijas daba esot nekas, es saku, ka pilnīgākās muļķības. bet viņš tik un tā paliek pie sava. runā, ka mīlot Latviju un jūtoties piederīgs tai, bet es tik un tā nenoticēju. protams, izvērsās diskusija par tēmu latvieši vs. krievi. pukojos par krievu viedokli šajā ziņā, paliku pie savējā. pēc tam iestājās pauze. viņš solīja iedzert. atbildēju, ka nedzeru. tad par smēķiem, tos arī nelietoju. un tad sākās sarunas episkākā daļa. šis stāsta, ka viņa sapņu zeme ir Jamaika. ka zāli viņš pīpējot no cik tur gadu vecuma, ka gribējis arī pirms brauciena nopirkt, bet ierastā vieta bijusi ciet. viņam bijusi draudzene, gadus astoņus. bija, jo viņš redz samaitājis viņu. sākusi lietot heroīnu, jo viņš arī lietojis. tāpēc Mišu padzinuši no kaut kāda kruta darba. strādājis par dizaineri, nočakarējis lielu projektu. stāstīja, kā draudzenes brālis esot viņam draudējis ar pistoli tieši pierē. un es tik klausos un domāju - sasodīts, sasodīts. darbu te vairs nevarējis savā jomā atrast, tāpēc gājis par celtnieku. vēl viņš ir bijis sodīts par narkotiku glabāšanu un gatavošanu ar cik tur stundām piespiedu darba. laikam simt astoņdesmit. un es atkal domāju - sasodīts, sasodīts. viņa māsa esot skolotāja, kurajā tur gadā ieguvusi labākās skolotājas balvu. dikti mērķtiecīga un tā. pašam esot pašvaki ar angļu valodu. māte esot mācību pārzine, bet pats skolā esot bijis nekārtību cēlājs. normāli. un tad šis prasa, ko es mācos. saku, kā ķīmiju un stuff. šis tā - oo. prasa šo un to, bet pa laikam iemet kaut ko tādu, kā - a tu vari uztaisīt kaut kādu vielu, ja zini tās formula. es tā - ēēē, nuu, jā, iespējams. viņš - tas tak nav pārāk sarežģīti, pats kko esot meistarojis. es tā - ēee. tad viņš turpina - tad jau tev darbs vienmēr būs, vismaz tādā jomā. es - studentus parasti pieķer un apcietina par narkotiku taisīšanu. viņš neko. un tad es pie sevis domāju - ak, dievs, ak, Dievs, viņš tagad mani atradīs un liks taisīt narkotikas pret pašas gribu. šausma, šausma, šausma. un tā es tur sēžu un stresoju mazliet, apsveru, kādus pašaizsardzības līdzekļus iegādāties un tā. bet par laimi tuvojas mana pietura. viņš man savēlēja laimes dzīvē, teica, lai sargājot mīlestību. saskumjojās, jo pats tagad esot sapratis, ka nav ar ko dalīties priekos, tukšums. buss iebrauca pilsētā, pateicu fiksu čau, tad ātri izmetos no autiņa un tipināju mājās. episki. ja pazūdu, tad, iespējams, esmu pagrīdē, sintezējot kkādas huiņas.

tātad. tātad. tātad sēžu divančikā un skatos into the wild. ir laba, man patīk. sēžu viena. viņš šorīt aizbrauca uz erasmusīgo lietuvu. man jau tagad makten pietrūkst. vienmēr visu izturu, izturēšu arī šo. cēlos sešos un desmit minūtēs. agri. tā tagad tam būs būt. lekcijiņas taču. un tagad mani gaida četras brīvas dienas. plāni kā mājas. sakārtot, pakrāsot, lasīt un mācīties. ui, nē. trešajā kursā jāstudē, ne jāmācās. man vajag mentoru. nu, tādu garīgo, kas liktu ticēt savam iekšējam kaut kam. nu, ļoti gudru un prasmīgu. liktu mani piespiesties un beigās... beigās būšu liels vīrs (liela sieva kaut kā neder, doma paliek doma :) tā, nu, šodien viss beidzās nedaudz ātrāk kā bija cerēts. devos uz kaļķu 1, lai iegādātu vienu jauku konspektiņu, bet nekā. nestrādā grāmatnīca šonedēļ. kļuva skumji. patiešām. such a waste of time. plāns neēst ārpus mājas šodien nenostrādāja. tā kauca kuņģis, ka nācās iet un paēst iks el pelmeņus un rosoliņu. pārēdos. dienas pluss - izpildīju mēneša normu un nopirku grāmatu. ali smita - nejaušais. septiņdesmit saņi, dienas grāmata. jau lasu vienu tādu, riktīgi laba. grāmatas vispār ir foršas. kad man būs plaukti koridorā, tur stāvēs grāmatas, daudz, daudz. uz kursabiedru pasēdēšanu vērmaņdārzā neaizbraucu. galvassāpes un kakla muskuļu sāpes īsti nevelk uz ķīmiķpasēdēšanu. mazliet grūti pat mīkstā dīvānā sēdēt, kur nu aukstumā uz koka sola. turklāt apkārt būtu kaitinošas sīko varzas. sīko pārpilnība. ā. vēl gribēju iegādāt kādu smuku kladīti un pildspalviņu, un plānotāju, kas nav domāt skolēniem, jo tajos ir pārāk maz vietas. ietipinu valterā un rapā, stāvu un skatos, stāvu un skatos. palika pretīgi un izgāju ārā. tur man vēl tā nebija bijis. bet tie cilvēki, kas nezina, ko grib, sabojā. vienkārši sabojā. joprojām neesmu gatava jaunajam studiju gadam. lieliska attieksme salīdzinot ar pirmo gadu. lohhohool.

But last night was wild.

miegs uznācis. varētu iet gulēt, ja nebūtu jāsakārto plaukti. lai jaukāks skats mājās atgriežoties. atradu divas cigaretes. hmm. tā kā man dikti sāp galva un izplūdušas domas, tad varētu pat iemēģināt. hmm.

man bija tik jokains sapnis, ka vēl tagad neesmu atguvusies.

mazliet skumji. vienīgās nodarbes ir hariju poteru pārlasīšana, sociālo portālu aplūkošana un viss. sajūta, ka ir kārtējā nīkulīgā svētdiena, bet nē, pirmdiena. tādas lietas notiek, ja regulāri apmeklējamu iestāžu nav. huh. stulbums! gudrums! vienkārši sasodīts. kas apēda manu čī?

Viņš aizbraucis pie omes uz Krieviju, es dzīvojos pa mājām. pagarlaicīgi kā jau tas te pierasts. spēlēju feisbuka spēlites. spēlēs līmeņi kāpj. jūtu, ka mans garīgais līmenis sāk krist. stulbi.

apžēliņ. es par tādām muļķībām, kuras apzīmē ar vārdu civilsieva, vispār nedomāju. nu, kā kaut kas tāds var ienākt prātā. ok, arī mēs dzīvojam kopā. ir labi. ļoti labi. bet viņa visu analizē un pat pāranalizē. it īpaši pēdējā laikā. es no šādas nodarbes atradinājos kaut kā palēnām. uztveru mierīgāk, neiedziļinos. miers visapkārt. nu, vismaz drusku.

šonakt nomira Lucifers II. tāpēc šodiena ir skumja.

aizsūtīju. tagad viegluma un atvieglotības sajūta. jūtu, ka būs labi.

vakarvakars bija pat jautrs, neskatoties uz tā rīkošanas iemeslu. kūka, suši un bezalkoholiskais mojito. pārsteigums izdevās. tā kā tas bija Dī dēļ, tad daudzās skaļās nopūtas paturēju pie sevis.
rīt viņai sāksies jauna dzīve. es arī kaut ko nolēmu darīt savas labā. darīšu lietu (lielu).
šodien atkal, protams, bija bezjēgā karsti. vakarā (vēlā) braucām ar māsu peldēties. papeldējām labi, ja desmit minūtes. virs pilsētas redzējām krājamies draudīga paskata mākoņus, bet, kad piebraucām tuvāk, izrādījās, ka nav tik zils.
man miedzīīīņš nāk. šorīt pārnācu vienos. tāds mēness debesīs bija. kādu laiciņu pasēdēju pie mājas. siena vēl turēja dienas siltumu. māju-māju atslēgai vēl Dī dāvinātais me to you piekariņš ar lācīti saglabājies. kļuva dikti skumji. nevarēju atcerēties, cik ilgi viņu jau pazīstu, jo liekas, ka jau ļoti sen. mhh.
viss, jāiet gulēt.
.

pašlaik domās krīt sniegs. mm. ziema ir laba ar to, ka nedeg pēdiņas, bet vasara ir laba ar to, ka nesalst, palieku pavasaros un rudeņos.
acis veras ciet, bet ļoti gribas kaut ko ieklabināt.
vēl pirms pusstundas biju ārā. patīkams vēsums. liels mēness pār pilsētu. un mākonīši mazliet sedzas pāri. ienākot istabā, kļuva pat karsti. tāpēc miegainīgums. sadomājām atvadu vakaram nepieciešamo. jāuzraksta, kādi viedi vārdi būs man arī. personīgā vēstulē. smaidiņš par to, cik intīmi tas izklausās.
šobrīd klausos Arcade Fire jaunāko veikumu - The Suburbs albumu. kaut kā galīgi nepavelk, iepriekš bija labāk. labi, viena dziesma. viena.
un tagad arlabunakti.

joprojām aizdomājos, vai ar mani ir jautri. liekas, ka nav.

.

tikko atnācu mājās no pastaigas pa dzimto pilsētu ar mazliet sen neredzēto draudzeni. pārmaiņas laikam skar visu dzīves, bet ne manējo. nu, vismaz tādas lielas. kaut gan kāds kuram tas lielums vai mazums, varbūt vezums. jau nākamnedēļ viņa brauks prom no Lv, prom strādāt kaut kurienijā. prieks, ka īstenosies viņas sapnis, žēl arī. pēc lieldomām izlēmu, ka es arī saņemšos un izdarīšo to, kas jādara. būs man arī forši. ir jau tagad arī, bet būs vēl foršāk. tomēr atkal... viens mazs un kautrīgs cāļuks esmu. aizčāpojām līdz skolas jaunajam vēl nepabeigtajam sporta laukumam, precīzāk, topošajam stadionam. kruti, kruti būs. lieāāls aplis, daudz ko skriet. varbūt izvērtīsies par kārtīgu sporta centru. [šo pārstāstīt bija visnotaļ garlaicīgi, neko nezinu]. pilsētā uzradies šitāds. gribu pie tāda sevi iemūžināt, bet tur celtniecības žogi apkārt un apsargāta teritorija. vienkārši moo. vēl šodien bija ģimenisks izbrauciens, lai sakārtotu kapus, jo rīt ir kapusvētki. mm. prieks un līksme. scenārijs - man karsti [sola tak +35] un doma - kaut ātrāk beigtos.
kādas 10 reizes šodien noklausījos šo. jauna mīļākā dziesma. protams, sigurrosīguma tur pietiek, bet tik un tā lieliski.

pārrakstīju vēstuli wordiņā. vakarā vēl jāpārbauda, tad varēs sūtīt.
tagad fiksi jāizlasa viena grāmatiņa, jāuzraksta domas par to, jānosūta.
vispār normāla grāmata neviena pēdējā laikā nav izlasīta. jālabo.

nekam nav spēka, nav nozīmes un jēgas. un citiem arī ir vienalga. vairāk pat kā parasti. noubodī kērs. karstums arī nav nekāds lielais palīgs, manuprāt, nepalīgs. sakuļ galvu sviestā.
slikta es dara pāri ar savu sviestu. skumjais sviests. sviestulīgi. mļamļaļaļaļā.

nesaprotu, kāpēc turpinu truli sēdēt dīvānā, ja sen jau būtu varējusi nosūtīt to fakeno vēstuli. vismaz zinātu ir/nav, būs/nebūs. mļē.
baidos pati nezinu no, kā.
no trulošanās dīvānā vai darba? abiem.

Rīga šodien: karsts, cilvēku masas, degošas miskastes. Skaisti.

šodienas bilance: trīs (vbt četras) siermaizes un fizikālā ķīmija jau no deviņiem rītā.

un atkal pienāk diena, kad konstatēju, ka skaļi domāt citu tuvumā nav lemts. negatīvā pieredze atstāj pēdas šodienā.

Man vēl tik daudz jāizlasa un jāpasvītro. Vienīgais prieciņš - labot citu kļūdas ]:) Patiesībā vienmuļi. Bet es turos, lai neatmestu visam ar roku, savādāk būs kā ziemā - nevajadzīgs stress un tā. Domāju par ķieģelīšmaizes grauzdiņiem, kas virtuvē stāv, bet bļodu nest uz šejieni būtu neprāts.

beidzot atbraucu uz mājām-mājām. trīs nedēļas nav būts. ja godīgi pat īsti neilgojos, arī braukt negribējās, bet jābrauc, jo ir lietas, kas vienkārši jāizdara reizi pa reizei. Rīdziņā ir daudz mierīgāk, ja neskaita to nemieru, ko radu pati sev un mīļajam, bet te ir ai.ai.ai. protams, braucu ar autobusu veselas trīs stundas. šodiena vispār ir izsvītrojama no dzīves. nekas nav padarīts. varbūt tā ir zīme, ka man nepieciešams paatpūsties mazliet. braucu uz centru, nesapratu, kā tur nokļuvu reiba galva un tā. nepietiek smadzeņu barības. saēdos daudz šokolādes. līdz ļoti mazliet. laikam pie vainas visas šisnedēļas neizgulētās naktis. nav īsti prātīgi iet čučēt ap pusdiviem naktī. rītā sajūtu nav, tās vēl guļ. pohaini kaut kā. bezmiega poha. rīt arī nebūs labāk. es sevi mānu. visu dienu centos iestāstīt sev, ka saņemšos mācīties. atslēgt emocijas un darīt to, kas jādara /L.M./

tu teici, ka tas, ko mēs kopā gribam, ir ļoti maz. jauki. es domāju, ka vairāk. sāp.

pirmais vakars, kad izgāju paskriet. uh, kopā varbūt sanāca divdesmit minūtes, ieskaitot pagaras apstāšanās. vislabāk bija skriet pa mežu. mīkstāk. turklāt mazāk lūrētāju. rīt atkal. un tā līdz rudenim. es ļoti ceru. jāsaņem taču sevi rokās.

mana tēja, kas bija domāta, lai atpūstos un bezmērķīgi lūrētu pa logu, atdzisa. tā iet kamēr paskaidro, kas un kā jāpilda. tagad ceru uz to, ka atpūtas jogurts nesasils.

salstu nost! laikam jāiziet ārā pasildīties.

jūtos draņķīgi. vairs nezinu, ko mēģinu sev iestāstīt. neko. pārāk daudz apstāšanos, par maz laika, lai visu paspētu. vēl tā doma, kas ar mani būs tālāk, neatvieglo saņemšanos visu izdarīt laikā. es nezinu, kur palikusi tā es, kas visu vnm paspēja un bija tik centīga. kauns. nožēla. apnikums. atpūtu? interesanti, no kā gan. no nopūtām un smagām domām. tik ļoti pietrūkst kāda, kas pateiktu, ka visam, ko daru ir kaut kāda jēga, ka padodas, ka sanāk, ka būs. man laikam vajag darbu. lai būtu normāls dienas aizpildījums. un būtu jāceļas, jābrauc, jāgatavojas. obligāti kaut kas jādara. kļūstu vāja, sevi piespiest nevaru. pat sūda cv un motivācijas vēstuli nerakstu jau mēnesi. laikam kamēr gulēju mani samainīja pret citu. un visa šitā neziņa un pelēkās domas dara mani skumju, viegli aizkaitināmu. tā nodaru pāri mīļajam un sev. nē, nekādas čikstēšanas. pa šo mēnesi smagi strādājot un pacenšoties, es visu, visu izdarīšu. savādāk var galīgi sajukt.
aidā iekš visām ķīmijām.

palasīju ierakstus, kas rakstīti pirms gada. nepazīstu sevi tādu. biju atklātāka, tēlaināka un kaut kādā veidā vēl labāka. hmm. par to iedvesmas trūkumu, protams, joprojām pukojos, bet varbūt vienkārši nav lemts.

humm. tādam veselīgam mazulim kā es jau sen vajadzēja būt gultiņā, jo šorīt cēlos sešos. tad 2.21 stundu kratījos čukčukbānī līdz krustpilij, tad pastaigājām, paēdām, pastaigājām, bet tagad vnk nāk liels miegs, sāp visas maliņas, ir uzradies trešais puns [nav ne jausmas, kāpēc tie rodas]

iešu paklejot pa bodēm. vecajās biksēs, kas ir nodilušas, bet tik un tā visērtākās un zaļākās.

atvilku pusi no aizkara. izrādās, ka vēl gaišs. tūlīt saņemšos saņemties rakstīt fizikālo ķīmiju.

derētu atrast, kur var aiziet kaut ko paskatīties centrā šodien.

vienīgais labais darbiņš, ko šodien padarīju, bija salikt Gitai kristālus augt. tā, lai ir pa smuko. cerams, ka sanāks un līdz 1dienai mazie brašuļi būs paaugušies. manējie gan joprojām slinki. bet ir jau trīs! pārējo audzēšanai esmu par (ne)gudru.
tad organikas lab. darbā 4-brom-ftalskābe galīgi negribēja normāli filtrēties un pamanījās tikt cauri filtram. nākamreiz liku divus filtrus. jau labāk. protams, ka atkal paliku pēdējā. laborante par nelaimi ietvaicēja par daudz un tagad, ja man kaut kas līdz galam nesanāks, kā vajag, nebūs mana vaina. paturpinot par organiku, tad man joprojām nekas nav ieskaitīts. man nav spēka iet simtu un vienu reizi prasīt,lai uzzinātu, kas atkal nav pareizi.

skumji, mums viens otram nav laika.

šodien no mājām-mājām ar vilcienu braukšu uz mājām Rīgā. vuhū līksmes pilnas trīs stundas. laiks tiks pavadīts mācoties rītdienas laboratorijas darbam numur trīs - krioskopija. how fun is that? un tāāā negribas... slinkum, laid mani vaļā. pēc jāņiem varēsi slinkot atkal.

ņrrrrr. man nāk miegs, man nāk miegs. šodien visu dienu pavadīju org.ķīm. laboratorijā. līksmas septiņas stundas. noslēgumā ae, kas tik ļoti iemidzināja, ka izejot ārā no lekcijas vairs nesapratu, uz kuru pusi izeja. vēl es plānoju plānus plānotājā, un cerams, ka plāni neplāno atpalikt no plāniem. visur jāraksta kolokviji. un vēl tie md un gatavošanās tik daudz visam kam. bet dzīve tomēr ir skaista... dažreiz. skaista un slapja. tas ir forši spēcīgi samirkt, sēžot siltās iekštelpās, kad nomūk kāda gumijas caurulīte no krāna, pa kuru pilnā spēkā gāžas ūdens. nācās žāvēt gan sevi, gan daudzās ar kolokvijiem aprakstītās lapiņas. rīkojos kā praktiskais latvietis un žāvēju lapas statīvā virs elektriskās plītiņas. sanāca diezgan čabīgas un kraukšķīgas lapas. labi, ka profesors tāds, kuram diezgan vienalga. hehē. līksmi ir tas, ka rīt jau 3diena, ja jau ir 3diena, tad drīz jau 4diena, tad 5diena. un visas pārējās dienas.
vēl man ir maza jauna izmaiņa dienas kārtība - katru dienu sākt ar domu, ka būs labalabalaba diena. un izskatās, ka darbojas. pagaidām :>
un mana jaunākā mīļākā dziesma ir Tickle Me Pink no Johnny Flynn. tas ir folkindīkantrī kaut kas noteikti labs.

šodiena sastāv no nesaprotami izmētātiem puzles gabaliem.

saule, pavasara pagurums, sāpīgas vietas -> čučēt.