njā. izrādās, ka mums ar Santu vienādas domas, ka neizgulēsimies vēl gadu pusotru. neesmu vienīgā dīvainā tātad. vu hū.es labprāt vispār neko nedarītu. bet beigu galā noteikti nonāktu pie secinājuma, ka tukšums ir pārāk liels. tātad neskatoties uz grūtībām un negribēšanu ir jādara, lai beigās nebūtu tukši, bet būs, kaut vai nedaudz. manu prātu kādu laiku nodarbina viena teorija. nespēju pa smuko noformulēt, tāpēc nerakstīšu.