it kā vajadzētu būt kaut nelielam pacēlumam par Jauno gadu, bet nav. un nebūs, jo problēmas, kas mani pavadīja vecajā, pavadīs arī šajā gadā. un tās problēmas tuvojas tuvāk un tuvāk, bet es no tām tālāk un tālāk. vispār sūdīgi. reāli sūdīgi. parīt eksāmens vienā no ķīmijām un tehnoloģijām un es nemācos, nestudēju un vispār laižu luni. kas ar mani?!
Jauno gadu sagaidījām diezgan jauki, pie draugu draugiem, bet sajūtas vispār nekādas. taisījām ņammas, slidinājāmies uz ciemiem un no ciemiem, spēlējām Aliasu un to mafijas spēli, kas ir īpaši garlaicīga, ja jāspēlē kādas 10 reizes vienā vakarā. fujjakpē. ap trijiem naktī man ļoti apnika un beidzu spēlēt, tā vietā skatījos bildītes telefonā. tad gājām mājās. aizmigu ap četriem.
hepī ņū šit. pamodāmies vienos. un no nekādīgās sajūtas netiku vaļā līdz šim brīdim. sadzēros tēju, kas tiešām garšo pēc vīnogām un Pūres trifeļkončas, kas ir ļoti, ļoti gardas, it īpaši - karameļu. un tgd, rakstot cibierakstu, kļūst labāk. varētu pat pamācīties - vēl 30 jautājumi palikuši.
draugu draugiem, pie kuriem ciemojāmies, ir tik pūkains kaķītis - Harītis kā no vienas manas bērnības kaķu bilžu grāmatas. bet kas par tādu rūpētos, ja mēs abi nebūsim mājās? neviens, tāpēc kaķa mums nebūs.
sākšu lasīt. pietiek.