Šim ir ētiskais aspekts — proti, vai krāšana sabiedrībā vispār tiek uzskatīta par vērtīgu un godājamu. Kredītu paaudze, piemēram, tikpat labi var šķībi skatīties uz kādu, kam kredīta vietā ir depozīts bankā. Protams, ir svarīgi, par kā uzkrāšanu ir runa (lai arī miljardieru gadījumā droši vien dažkārt nudien var runāt par krāšanas tieksmi).

Bet šim visam ir atslēgas frāze, kuru Tu pieminēji — pieaugošs apjoms. Tam es piekrītu. Krājumi nebaltām dienām ir viens, bet aizvien pieaugoši krājumi (lai cik daudz tas arī nebūtu) — kas cits.

(Reply to this) (Parent)