"Tāls ceļš līdz spožai debess pļavai paškontrolei,
To man mūžam nenoiet.
Vēl tālāks ceļš līdz sirdij tavai,
Kas man kā tāla zvaigzne šķiet."

(P. Bārda.)

Poll #17453 Mazgāšana
Open to: All, results viewable to: All

Vai jūs ar trauku mazgājamo līdzekli mazgājat arī šķīvju apakšas?

Būris... Sveicieni Albertam.

Ak, dievs, kā es gribu, lai ātrāk pienāk vasara (īstā Vasara!), un pēc tās - uzreiz nākamā. Ir tik apnicīgi izdarīt nepareizās izvēles!

Kopš maija sākuma šeit naktīs vairs nekļūst tumšs. Kā pārmetums gulētiešanai. Kā... būris.

Vai tas, ka ierakstu biežums ir regresējis, nozīmē laimīguma līmeņa paaugstināšanos vai progresu gaušanās apspiešanas mākslas apguvē?
Nezinu.

Tomēr skaidrs ir tas, ka esmu dzīvs, gandrīz vai vesels (saaukstēšanās jau izsīkst), iespaidiem bagātinājies no lieliskā ceļojuma caur kalnu ainavām un pa lielam - diezgan priecīgs.

Reizē ilgojos vasaras un mājāsbraukšanas - laika atskaite ir sākusies, un pēc 16 saulrietiem būšu atpakaļ pie dzimtajām ārēm. Urā. Štrunts par 4 eksāmeniem un koncertiem, tas tikai tā, lai ātrāk paiet laiks. Kaut arī itin kā gribas ņemt vārdus par Oslo atpakaļ un atzīt, ka plaukstošs pavasaris pat ar melnām kastīšu mājām un pelēku garlaicību spēj darīt brīnumus. Jāizdomā, vai man arī ļauties. Nakts pastaigas gar spoguļezeriem uz to vedina.

Man ir reizē dusmas un reizē prieks par savu vakardienas neapdomību (jo pārāk reti atļaujos, bet šodien rezultātā ir panīkums). Tas ir, svinēties pēc pirmizrādes, kad nākamajās dienās priekšā vēl divas izrādes, nav ļoti prātīgi, bet tas ne tik lielais pagurums, kas ir tagad, tomēr laikam nav nekas nepārvarams - kārtīga duša, un aidā.
Gāja visnotaļ labi, šodien vien atkal un no jauna sevī jāatrod nelietīgi dumpinieciskā dēla dzirksts, un būs visnotaļ labi vēlreiz.

Skatos uz bijušajiem paziņām, mazklasītes, pamatskola un tā tālāk, un atceros krutākos puišus skolā un stilīgās meitenes.
Skatos uz viņu kāzu bildēm un foto ar bērniem, un arī vakarskolām pie "izglītība", un nevaru saprast, vai man ir sev jāpārmet priecāšanās, ka esmu citur, vai nav. Vai varbūt tieši jāpaskumst.

Un... vai man vienīgajam liekas, ka Raiņa veltījumus bērniem vajadzētu vienkārši noklusēt?

As cheesy as it gets, šodienas laikapstākļi labi ataino noskaņojumu - izskatās saulaini un jauki, bet izrādās ledaini auksti un skarbi. Skarbi.

Šobrīd reizē skaipojos ar diviem pasaulē domās vismanējākajiem cilvēkiem.
Jocīga sajūta - (tikai) divi viņi ir, un abi tagad reizē.

Zināt tās dienas, kad viss ir draņķīgi bez kāda pašsaprotama iemesla?
Iepazīstieties ar 25.04.2010.

Nu nez vai par šo var būt vēl kādi jautājumi.

"Skarbuļa patiesība, 2. raidījums."