Man ir reizē dusmas un reizē prieks par savu vakardienas neapdomību (jo pārāk reti atļaujos, bet šodien rezultātā ir panīkums). Tas ir, svinēties pēc pirmizrādes, kad nākamajās dienās priekšā vēl divas izrādes, nav ļoti prātīgi, bet tas ne tik lielais pagurums, kas ir tagad, tomēr laikam nav nekas nepārvarams - kārtīga duša, un aidā.
Gāja visnotaļ labi, šodien vien atkal un no jauna sevī jāatrod nelietīgi dumpinieciskā dēla dzirksts, un būs visnotaļ labi vēlreiz.