Vai tas, ka ierakstu biežums ir regresējis, nozīmē laimīguma līmeņa paaugstināšanos vai progresu gaušanās apspiešanas mākslas apguvē?
Nezinu.

Tomēr skaidrs ir tas, ka esmu dzīvs, gandrīz vai vesels (saaukstēšanās jau izsīkst), iespaidiem bagātinājies no lieliskā ceļojuma caur kalnu ainavām un pa lielam - diezgan priecīgs.

Reizē ilgojos vasaras un mājāsbraukšanas - laika atskaite ir sākusies, un pēc 16 saulrietiem būšu atpakaļ pie dzimtajām ārēm. Urā. Štrunts par 4 eksāmeniem un koncertiem, tas tikai tā, lai ātrāk paiet laiks. Kaut arī itin kā gribas ņemt vārdus par Oslo atpakaļ un atzīt, ka plaukstošs pavasaris pat ar melnām kastīšu mājām un pelēku garlaicību spēj darīt brīnumus. Jāizdomā, vai man arī ļauties. Nakts pastaigas gar spoguļezeriem uz to vedina.