uzvārds
« previous entry | next entry »
Feb. 17., 2021 | 02:22 pm
Šodien no rīta sapratu, ka man besī mans uzvārds un es gribu atpakaļ savu veco. Tas ir briesmīgi? Es jau no sākta gala nebiju pārliecināta par uzvārda maiņu un par variantiem, kādos to mainīt, neviens no iespējamajiem variantiem mani neapmierināja simtprocentīgi. Es gaidīju, ka atnāks sajūta par īsto variantu, bet tas nenotika un es brīdī, kad bija jāpieņem lēmums, vienkārši izvēlējos zelta vidusceļu. Man vienalga, ka kāds padomās, ka esmu izšķīrusies. Bet es negribētu dzirdēt "es taču tev toreiz teicu" tipa komentārus, jo toreiz, kad precējos, daudzi man sniedza nelūgtos komentārus sakarā ar uzvārdu. E. gan uzskata, ka tas liecina par krīzi mūsu attiecībās, bet es uzskatu, ka tas ir mans vārds un tam nav jābūt saistītam ar mūsu attiecībām, ka neesmu nevienam parādā paskaidrojumus par to. Un es arī negribu, lai es jūtos, ka man kāds ir parādā sakarā ar manu lēmumu vai lai kāds jūtas, ka ir parādā man. Varbūt tas varētu liecināt par jaunu un patiesāku posmu mūsu attiecībās, bet tajā pašā laikā man liekas, ka tam nav neko jāliecina.
Gan jau es vēl kādu laiku par to padomāšu.
Gan jau es vēl kādu laiku par to padomāšu.
(bez virsraksta)
from: hedera
date: Feb. 18., 2021 - 04:35 am
Link
Man ir grūti saprast, kādēļ tuviniekiem varētu būt kādas pretenzijas vai uztraukumi par šo jautājumu. Pirms daudziem gadiem, līdzko biju pabeigusi vidusskolu, nomainīju savu vārdu. Mani vecāki par to bija dziļi sašutuši un apvainojušies, jo man nesaprotamu iemeslu dēļ uztvēra to personiski. Bet tas nemaz tā nebija domāts. Man diezgan derdzās man dotais vārds, un es to vairs negribēju, un nebija tur nekādu zemtekstu. Varētu būt, ka nav iespējams racionāli izskaidrot citiem cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi nepatika pret saviem vārdiem un uzvārdiem, kādēļ dažreiz dažiem cilvēkiem tāda nepatika tomēr ir.
Atbildēt