uzvārds

« previous entry | next entry »
Feb. 17., 2021 | 02:22 pm

Šodien no rīta sapratu, ka man besī mans uzvārds un es gribu atpakaļ savu veco. Tas ir briesmīgi? Es jau no sākta gala nebiju pārliecināta par uzvārda maiņu un par variantiem, kādos to mainīt, neviens no iespējamajiem variantiem mani neapmierināja simtprocentīgi. Es gaidīju, ka atnāks sajūta par īsto variantu, bet tas nenotika un es brīdī, kad bija jāpieņem lēmums, vienkārši izvēlējos zelta vidusceļu. Man vienalga, ka kāds padomās, ka esmu izšķīrusies. Bet es negribētu dzirdēt "es taču tev toreiz teicu" tipa komentārus, jo toreiz, kad precējos, daudzi man sniedza nelūgtos komentārus sakarā ar uzvārdu. E. gan uzskata, ka tas liecina par krīzi mūsu attiecībās, bet es uzskatu, ka tas ir mans vārds un tam nav jābūt saistītam ar mūsu attiecībām, ka neesmu nevienam parādā paskaidrojumus par to. Un es arī negribu, lai es jūtos, ka man kāds ir parādā sakarā ar manu lēmumu vai lai kāds jūtas, ka ir parādā man. Varbūt tas varētu liecināt par jaunu un patiesāku posmu mūsu attiecībās, bet tajā pašā laikā man liekas, ka tam nav neko jāliecina.

Gan jau es vēl kādu laiku par to padomāšu.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {15}

atmiņas par domām

(bez virsraksta)

from: [info]teja
date: Feb. 17., 2021 - 02:51 pm
Link

es zinu cilvēkus, kas mainījuši uzvārdus uz savas mammas pirmslaulības uzvārdiem. ar manu uzvārdu arī ir jocīgi, jo viņš ir tik tizls, bērnībā apsmēja, ļoti bieži misspelled, un viņam nav sakara ar nevienu manu asinsradinieku (mana tēva adoptētājs uz dažiem gadiem), un visi mani patiesie radu uzvārdi no visām ir daudz elegantāki - štāls, šika, šīrons, veidis, vēveris - bet nu es nesu savu uzvārdu kā krustu, jo pašlaik nezinu nevienu visā pasaulē, kam tāds būtu, ja neskaita manus radiniekus.

Atbildēt | Diskusija


ebece

(bez virsraksta)

from: [info]ebece
date: Feb. 17., 2021 - 03:59 pm
Link

man laikam lielāko nepatiku izraisa, ka tas manējais ir divdaļīgs un kopā ar manu jau garo vārdu šķiet clumsy un man nepatīk kā tas izskatās grafiski. turklāt man patika mans vecais uzvārds, tāpēc arī negribēju no tā atteikties, bet biju gatava piekabināt to otro daļu, laikam lai kaut kā spēcīgāk apliecinātu laulību un arī iepriecinātu E., jo, lai arī viņš uz to neuzstāja, es zināju, ka viņam tas ir svarīgi. bet tagad šie tā brīža apsvērumi šķiet absurdi. šorīt mani pārņēma sajūta, ka mans vecais vārds+uzvārds bija perfekts un ka es esmu to izčakarējusi :D

Atbildēt | Iepriekšējais