Plakankaķis

Ar zaķi nolēmām, ka, ja nu mēs kādreiz precēsimies, tad medusmēnesī brauksim ar moci pa Route 66.

Vēl es sapirkos ordinary. Redzēs, man no tiem diviem lieliem vasarraibumiem gribās tikt vaļā. Būtu feini krunkas pierē aizkavēt. Un tās trīs palielinātās poras vaigu viducī lai savelkas atpakaļ.

Vienu dienu redzēju, kā Naomi (zaķa brāļa meitene) krāsojās. No šausmām likās, ka nagi paši nomauksies. Ar netīrām, saķepušām otām pa ģīmi! berzēja iekšā ādā tonālo! Un šitādai ir savs skaistumkopšanas blogs, un "meistarklases" (par maksu).

Auksti. Pie mums plus 10. Vakar bija plus 6, zaķis saka, neatceroties, kan šeit ir bijis tik ļoti auksti. Madridē vispār sasnidzis tik daudz, ka ziņās par to vien runā. Kalnos sniegs, parasti šeit kalnos tik daudz sniega nav. Sēžu birojā lielajā džemperī un šalli ap kājām, jo apkures nav. ir viens mazs radiators, ko parasti pat nevajag slēgt iekšā, jo ziemā mums turas ap 17, un saulainā laikā birojs uzsilst uz visiem 22.

Vakar gribējās zupiņu, jo auksti. Sataisīju kastaņu - sēņu zupiņu, šausmīgi garšīgi bija. Zaķis gan vieba degunu. Bet nekas, es viņu lēnītēm pie dārzeņiem pieradināšu. Misijas apziņa tā teikt.

Filomena uzdarbojas. Lietus gāž tā, ka kalnus redzēt nevar, vispār nemaz, pat ēnas nav.

vakardienas sasniegum - zaķis ēda dārzeņus vakariņās.

vakar bija bišķi pipec diena, bet zaķis mani sagaidīja ar vīna glāzi un šokolādes končām. jej bohu, man ir super vīrietis! tfu tfu tfu

šodien jāpabeidz cielaviņa un zaķa vecāki parīt pirmo reizi provēs pīrādziņus. noteikti būs labāki, nekā majonēzes zupa, ko zaķa tētis ļoti bieži ēd... ūdens, vārīti kartupeļi un majonēze... garšo tieši tikpat riebīgi, cik skan.

No paša rīta 7 man bija pieraksts krupīti uz tehnisko vest. ja es parasti normāli ceļos 9, tad tagad sajūta, kā tanks būtu pārbraucis. ar visu to, ka pēc tam atbraucām atpakaļ mājās un vēl drusciņ pagulējām. 36 nav 24, kad var naktīs būt augšā un vēl dienu izvilkt.
Bet, krupītim nav neviena defekta. Rūc mana bitīte.

Nākamreiz gan zināšu labāk, ka ir tomēr iespējams to pierakstu grozīt, es nezināju.. un rādīja man 7 no rīta, domāju, eh skāde, variantu nav. Bet ir.

Atcerējos. Vienam mūsu profam bija teorija, ka sievietes seksa laikā iegūst enerģiju no vīrieša, tāpēc pēc seksa vīrietis ir noguris bet sievietei ir enerģija. Forši šādā veidā visam kursam paziņot, ka nekad neesi spējis novest sievieti līdz orgasmam, Apollons atradies.

Šodien no rīta biju dušā, no otras dušas nāca sūdūdens augšā. Iekšā dzīvoklī. Tā es tur stāvēju, kā no mātes miesām nākusi un slaucīju augšā. Labi, ka nebija ar pirkstiem jāskaras nekam klāt. Apvemtos. Un labi, ka man nebija nekur jāsteidzas. Tik vien kā darbs, bet mēs tak visi zinam, nav zaķis, mežā neaizmuks. Un daudz kam piezvanīt arī nevar, oficiālas brīvdienas. Vīrietis dabūja rokā apdrošinātājus, a tie saka, neesot steidzami... nu tad lai tā vista nāk ar slotu un slauka to sūdūdeni, ja nav steidzami. Dabūjām beigās rokā santehniķi, viņš lielajā kopējā trubā atrada.... IKEAs iepakojumus. Mūsu kaimiņi ir idioti. Izrādās, visam mūsu stāvam šitā bija, kakuči pa grīdu peldēja. Toties, mēs tiksim pie jauna gultas veļas komplekta (vai arī tā vista var mazgāt pati) un vīriešgabalam būs jaunas botes. Un jāmaina grīdlīste, paguva piesūkties. Bet, jā... IKEA iepakojumi...

bet nu vāks. es kasu pakausi un domāju, kādam tomēr krinklim (vai krinklenei) ir jābūt, lai ņemtu cibas postus, tulkotu un tad vēl kādam sūtītu... ar domu kaut ko baigi stučīt un gaidīt, kad nu tam cilvēkam būs ziepes. pasaulē tomēr ir smerdeļi. fui.

šodien šķita pamanīju ko dīvainu mūsu namiņa vannas istabā. izskatījās, ka flīžu šuvju materiāls skalojas ārā. Paprasīju tētim, lai pēcpusdienā apskatās. Un... jā, tas aizdares materiāls nav paredzēts slapjām telpām. Tagad domājam, ko darīt. Jo namiņš ir jauns, tik tikko pabeigts.

Skatījos, kā in laws izturās pret stāvoklī esošo Naomi (Naomi ir zaķim brālim sieva). Mana dzemde sarāvās čokurā un uzkāpa pakrūtē. Ģimenes sievietes čamdīja viņas punci, un viņas čaļa māsīcas bildējās par un ap to punci, tur bučoja, lika rokas... šausmīgi, briesmīgi! varbūt vēl čozī ielūrēs? Es kaut kad nākotnē neizslēdzu pati savus mazuļus, bet mani neviens neaiztiks. Vienalga, kultura, ne kultūra, bet tā ir ļoti intīma padarīšana. Pajautāju brāļa sievai, vai šitas ir normāli, viņai arī iepletās lielas acis. Tā, ka laikam šitā grābāšanās ir tikai ģimenes sievietēm. Bet, jā, izskatās kaut kad nāktonē varētu būt saruna par visu šito.

esam ievākušies, vēl aizkari jāpieliek (un jāatšuj) un gaidam, kad dīvāns būs gatavs (janvārī), un zaķa brālis mums mēbeles šādas tādas taisa. Neko nav kur nolikt. Bet ir labi.

Mums laikam būs vēl viens confinamiento. Tik vēl nezinām, cik ļoti nikns. Bet, ja es tā dēļ nevaru strādāt, tad loģiski būtu, ka arī nodokļus nemaksājam. Jo naudas ta nebūs, un nebūs vispār necik. Sūdīgi būt pašnodarbinātajam Spānijā, minimālās soc iemaksas pipec.

Bet jā, naudas nebūs. Būs uz terases jāaudzē kartupeļi. It kā kalnos esot sēnes, bet skuju uz to kalnu tiks, ja mājās jāsēž.

Vakar ar zaķi bijām IKEA, gādāt šādas tādas mājas lietas, un tur bija lāceņu ievārījums! Laime burciņā! Nopirku divas. Zaķis gan uz mani skatījās, kā uz mazliet garā vāju, un tad es viņam skaidroju, iedomājies, ka ir kaut kas, kas tev ļoti garšo. Un neesi tics pie tā garduma gadus 4. Un tad pēkšņi, pavisam negaidīti, nokrāmēta kaudze! Šorīt brokastīs bija pankūkas ar lāceņu zapti.

Mums tagad ir trauksmes stāvoklis izsludināts, ar komandantstundu no 23.00 līdz 6.00. Strādāt vēl var. draņķa vīruss.

Zaķis šodien hipotēku parakstīja, pēc 2 nedēļām varēs sākt vākties iekšā. Jānokrāso gan vēl ar pretpelējuma krāsu. Bet viss notiek.

Man tāda briesmīga pumpa ir uzmetusies, tik liela, ka bija jādod savs vārds, iepazīstaties - Alfijs. No maskām, svīst un tad veidojas visādas riebeklības. Man nekad, nekad, arī tīņu vecumā nebija pumpas, un tagad 36 gados ir. Sapanikojos, un iegādāju masku, ko tirgo sportistiem. Saka, tā esot antibakteriāla un kas tik vēl ne. Bet seja svīst mazāk, ko es arī gribēju panākt. Tad izgūglējos, ko labāk darīt, un tagad gaidu, kan atnāks no ordinary tas a niacinamide un cinku. Un šo to profilaksei arī (vairs pat neatceros, kas tur bija, aizrautīgi spiedu "pievienot grozam" pogu principā visam, kas varētu palīdzēt šitai problēmai). Un citu sejas krēmu, mazāk taukainu, smērēšu tieši tur, kur maska seju nosedz.

tagad tikai no Alfija vaļā ir jātiek.

Gribēju staipīties bet sastiepu kakla labo pusi, pat iekrakšķējās. Un tagad sāp. #mēsvisimirsim

Vēl es izcepu maizi un pīrādziņus. Maize no rūdzināmā ierauga, kas man dzīvo jau kopš maija, pīrādziņi no parasta rauga. Varēs ēst un resnēt. Un mums līst, viss kalns melns un miglā.

Šodien jāatrod laiks savākt māju. Trusis no pagultes izlīda viss putekļains. Kaut kad pa starpu, kad atnāku mājās un dodos garajā staigāšanā (tas tīrīšanas laik jāatrod). Mēs vakar ar Karmenu nogājām 12 km, gribējām jauno laipu visā garumā gar jūru izmēģināt, bet mēs drusku par ātru sākām, kādu km dabūjām soļot pa jūras smiltīm. Bet labi, vajag to sēdošo dibenu izkustināt. Un tad vīkendos es neesmu mājās, jo mēs ar zaķi dodamies guņģot. Pagājušajā vīkendā bijām Kadizā, ar moci. Bija tīri feini, maza ostas pilsētiņa, kuras vecpilsēta uz tādas kā pussalas. Vecā arhitektūra ļoti smuka, dažas mājas izskatās pēc veco laiku kuģu aizmugurēm. Vienvārdsakot, nav man laika tīrīt māju.

Nabadziņiem Latvijā maskas jāvelk, sākusies tāda čīkstēšana un vaimanāšana, ka tik turies. Jums tur rudens, normāli, liela daļa tāpat šallēs līdz ausīm notinās. Es visu vasaru plus trīsdesmitsešos ar maskām staigāju, nekas man nenotika. Nevari nēsāt masku, sēdi mājās. Cik tad mums vairs ir atlicis līdz vakcīnai? Citādi vazājas visādi spitālīgie apkārt krešķinādami savus kraupučus.

nelasīt leitestus... tādas glupības