es gan esmu neizlēmīga kolhozniece,
nevaru izšķirties starp aizkaru striķi vai h&m jostu, hehe

šodien bija kārtējā jocīgi mīlīgā saruna ar bakalaura darba vadītāju.
viņš mēģināja atšifrēt, kas par arhīvu varētu būt no kurienes nācis mans avots. domāja, domāja un pēkšņi no prieks gandrīz plaukstas sasitis ieteicās: "tas jau par partizāniem, ja?!"
uz ko varēju tik atbildēt: "nē, par to ka nedrīkst ēst cilvēkus"
rezultātā iestājās neveikls klusums

nu ko arī man sāk palikt pretīgi.
atradu bildi, kur peles ēd līķi.
tas būtu estētiski šādu iebliezt bakalaur darbā?

labi, ka dzīvoju viena. citādi visiem plītos virsū ar savām jaunatrastajām bildēm - neredzēti līķi, pussagraizīti zirgi.
pretīgi un priecīgi vienkopus, hehe

upd. pastījos vairākas reizes uz to bildi un sapratu, ka nav tomēr tik pretīgi. tagad palicis tikai prieks

tikko ienāca prātā, bet ja reiz Hitlers brīdi, kad saprata, ka neieņems Ļeņingradu, izdomāja, ka to varētu nomērdēt badā, kāpēc gan viņš vienkārši kādā 1942.gada janvārī nepavēlēja nomest diez gan daudz saindētas pārtikas.
daļa nomirtu uzreiz, daļa jau zinot ka no tā mirst, bet tomēr aiz milzīgās vēlmes ēst un ticībai brīnumam. kāda ceturdaļa labākajā gadījumā paliktu, mirstot vēl paralēli ierastajā veidā.

tikko bibliotēkā pasūtīju ģeniālu grāmatu šķiet
"Padomju iekārta - visdemokratiskākā iekārta pasaulē"

izdota 1947. gadā, hehe

tikko izlasīju sava bakalaur darba atslēgas frāzi - 1941.gada 27.jūnijā vadoties pēc pavēles, kuru izdeva PSRS Augstākās Padomes prezidijs, Ļeņingradas iedzīvotājiem tika aizliegts fotogrāfēt bez īpašām atļaujām.

šodien bija viena no labākajām izsmiešanās reizēm lekciju vēsturē. jāpieraksta te, lai nepiemirsta.
kursa biedrene lasīja šodien referātu par kaut kādu depresīvo albāņu dzejnieku, kuram protams esmu aizmirsusi vārdu. un tad, lai būtu interesantāk un mums uzskatāmāk bij izprintējusi viņa bildi. brīdī, kad bilde sasniedza mani, es tālāk padevu nevis dzejnieka portretu, bet savās interesēs izprintēto a4 lieluma Mikimausu. un tālākais reakciju vērošanas process mūs ar kursabiedru noveda histēriskajos smieklos līdz asarām, jo visi pilnīgā vienaldzībā tk ņeema bildi kā parasti, neko vairāk par melnbaltu večuku negaidot. tiešām bij jautri.
-
bet tagad jāatgriežas pie hermētiski noslēgtās Ļeņingradas. tikko izlasīju šo apzīmējumu un samīlējos, kur vēl labāk pateikt - hermētiski noslēgta :D

o- ou!
galva ierakstam vienu baigo lietu - nekad pat neiedomāties sajaukt Manšteinu ar Mannerheimu!

šodien sēžot stilīgajā teoloģijas fakultātes lasītavā izdomāju, ka ja man draugos būtu Harijs Poters, es viņu palūgtu, lai uz kādu no dzimšanas dienām man par godu no visām pasaules grāmatā, viņš izbur laukā vārdu buržuāzija

gudrākā lieta, ko šodien esmu izlasīju, ka Ļeņingradā izmantoja pārsvarā T-34/76, bet pilnveidotākus modeļus kā piemēram T-34/85 izmantoja vietās, kur tanku uzbrukumi spēja kļūt par izšķirošiem.