nu un kas, ka mans bakalaura darba vadītājs pilnībā ignorē epasta lietošanu kā rezultātā es viņu šodien jau esmu satikusi katru dienu.
bet bezgala mīlīgi man šķita, ka viņam pie darba galda karājas radio Naba kalendārs :)

iešanai gulēt, kad ir gaišs un čivina putni, tomēr ir sava noskaņa. īpaši brīžos, kad raksti akadēmiskas lietas.

šodien bibliotēkā sanāca sēdēt blakus kursabiedram kā rezultātā protams bija mūžīgais jautājums - kā rakstās. pastāstu kā rakstās un jautāju kā viņam, uz ko viņš atbildēja, ka viss darbs esot pazudis jo kaut kas vai nu nevarās vaļā vai kas vēl. tagad ir 3 nedēļas laika. izskatās, ka džinsu jakas un bītlenes nēsāšana vēl nenozīmē, ka esi tik prātīgs, lai vismaz pāris updeitos varinatus nosūtītu uz epastu ( man pat divos glabājas kā vecais tantiņai, hehe)

šodien bija tik jauks brauciens uz rīgu, ka tagad negribu neko darīt. bija gan gada neveiklākā satikšanās ar cilvēkie, kuriem var runāt stundām, hehe, gan visa kā redzēšanas un uzmundrinošu epastu lasīšana, un giggl giggl par cilvēku panikas celšanām saistībā ar nepaspēšanu. bet visam pa virsu pāris nomierinoši vārdi no bakalaura darba vadītāja. kaut kas vēl bija, bet neatceros vairs..
jo nu jāpievēršas tam, kas man nepatīk tik pat ļoti kā tēžu rakstiišana.

žēl, ka šeit nav tādas funkcijas, ka var ievietot skaļus, skaļus smieklus. tas būtu viss konkrētākais apzīmējums kā gāja pēdējās 3 dienās

sen nebiju tik apstulbusi jutusies kā šodien, brīdī, kad dabūju mapes par savu baznīcu.
es, protams, zināju kas gaidāms no došanās uz inspekciju un ko tev stādīs tur priekšā,
bet tai mirklī man gandrīz sākās histēriskie smiekli, hehe

tikko uzrakstīju darbu, kurš man šķiet sastāv tikai no divdabja teicieniem.
eseja par literāru darbu, plus daudz komatu, plus nakts vidus.
man 8:15 gadījumā skola nesākas?

ir daudz lietas dzīvē ko es nesaprotu, bet šobrīd visvairāk es nesaprotu sava bakalaura darba tēmas izvēli