vakar ballējoties, vienīgā doma, kas bij galvā, bija par to, ar cik lielu aizrautību rīt iekārtošu savu jaunu grāmatu plauktu.
tagad sēžu, dzeru kafiju, skatos vienu apskaužami skaistu blogu (http://freecabinporn.com/) un nevaru saņemties sākt izpakošanu.

sežu savos jaunajos svārkos, par kuriem nevar saprast tie par īsu, platu vai šauru, dzeru kafiju, klausos mīļu mūziciņu un nekādi nespēju sev iestāstīt, ka ir jāizdodas laukā.

pasakiet vēl, ka nav smieklīga kombinācija

perfekti teikts.

bet esmu jau vairākas dienas atradusi dziesmu, kuru gribas klausīties atkal un atkal. st. vincent un the national - sleep all summer. un vispār pēdējā dienās daudz kas redzēts un lasīts, tik neceļas rokas atstāt kaut kādas piezīmes atmiņām, īpaši jau par Melanholiju

noskatījos tikko filmu par Visocki. un visu filmu mani trimdīja kaut kāds aizvainojums, ka viens no visvairāk mīlētājiem Krievijas, un laikam jau visas Padomju Savienības, cilvēkiem, būtu pelnījis nedaudz citu filmu, nesaku, ka viņu vajadzētu attaisnot un tikai slavēt, bet vismaz pirmā lielbudžeta filma būtu pelnījusi vairāk viņa ģenialitātes, nevis tikai sajūtas, ka kāds vēlas pastāstīt klaču, kuru iespējams kāds nav zinājis, tikai skaisti uzfilmētā veidā. un vēl pārdatorizētais Bezrukovs, nereti sita laukā visu ticamību, ka šķiet labāk būtu vienkārši ļauts bez grima tēlot.

* kā dzīvē pierādījies filmas, mūzikas un grāmatas paši tevi atrod, kad ir īstais noskaņojums, tikko noskatījos vienu šādu filmu, kura imdb lapā izleca pati no sevis un sapratu, ka ir jānoskatās. filmas sauca "the art of getting by" un ir sajūtām - būtu smiekligi, ja nebūtu tik skumji.
* tikko ledusskapī atradu Tērvetes alus pudeli, kurai 12.01.2012 beidzas derīguma termiņš. prieciņš!
* jaunas Baložu pilnu pagalmu albums ir ģeniāls. man viņi pat pārāk saistas ar pavasari.
* palasot savus iepriekšējo gadu notikumu topus sapratu, ka agrāk biju daudz foršāka.

puiši, protams, feini, bet visu uzmanību lūdzu akcentēt sunim un viņa tauriņam!

šorīt piecēlos neparedzēti agri, jo biju aizmirsusi atslēgt kaut ko kādu noklīdušu modinātāju. negribot atzīt šo kļūdu, tomēr nolēmu palasīt kaut ko dienas iesākumam, konstatējot, ka man plauktā ir pārāk daudz vēsturiskas grāmatas, no daiļliteratūras izvēlējos Blaumaņa noveles, izlasot pāris nolēmumu, ka novele par Mopsi, kurš dzīvo Tērbatas ielā gan varētu būt kaut kas dikti feins, bet tā galīgi nebija. tagad pa logu vēroju, kad pastaigā nāks vecā tantiņa ar savu mopsi, kurš iet viņai tieši, tieši aiz muguras. gan jau gribēsies noskriet viņu samīļot!

šodien biju uz Padega izstādi, kas mani tiešām pārsteidza, jo biju it kā pazīstama ar viņa biogrāfiju nelielos vilcienos un darbi arī bija redzēti, bet nezināju par viņa pretkara tematiku, kura ģeniāli spēcīga. fascinēja arī tas, ka viņš saviem darbiem par karu otrā pusē bija sarakstījis pārdomas. Lasīju tās pa trīs reizēm un šķita, ka muzeja tantes domāju, ka mēģinu tās iemācīties no galvas, lai gan tiešām gribēju. Izstādē radās jautājums par to kā būtu izskatījies Otrā Pasaules kara atspoguļojums, ja tādu vispār staļinisms būtu pieļāvis. Jo šiem darbiem un pārdomām cauri var just Pirmo Pasaules karu, it īpaši gāzes pielietojumus.
izstādē neapšaubāmi bija arī ar erotiku piesātinātās gleznas. un man baigi patika kā kāda kundzīte savam kungam rādīja šīs erotiskās bildes, un pēc sejas varēja noprast, ka komentē arī diez gan pikanti, ka vīrs tik spēja smīkņāt.

tiem, kas nav bijuši, tiem noteikti līdz 15.janvārim vēl jāpaspēj.

tas jau normāli, ka pēc "Drive" noskatīšanās tev visu nakti sapņos rādījās Gosling, ne?