noskatījos tikko filmu par Visocki. un visu filmu mani trimdīja kaut kāds aizvainojums, ka viens no visvairāk mīlētājiem Krievijas, un laikam jau visas Padomju Savienības, cilvēkiem, būtu pelnījis nedaudz citu filmu, nesaku, ka viņu vajadzētu attaisnot un tikai slavēt, bet vismaz pirmā lielbudžeta filma būtu pelnījusi vairāk viņa ģenialitātes, nevis tikai sajūtas, ka kāds vēlas pastāstīt klaču, kuru iespējams kāds nav zinājis, tikai skaisti uzfilmētā veidā. un vēl pārdatorizētais Bezrukovs, nereti sita laukā visu ticamību, ka šķiet labāk būtu vienkārši ļauts bez grima tēlot.