Burberry skates noslēgums, ar lietus elementiem, jau kuro sezonu, ir tik forši!
bet sezonas jaunie svārki un vairāki mēteļu modeļi ir to die for, lai gan šādu izteicienu lietoju pirmo reiz, he

dzer vīnu, skatoties futbolu ir diez gan muļķīgi, īpaši tad, ja atradi pastkastītē reklāmu, ka Liiba ir iespējams iegādāties Brenguli par 1.60ls litrā. varbūt šis iemesls attaicinās beidzot draugus ciemos.
bet īstenībā jau stāsts ne par to. gribēju stāstīt par to cik jaukā un mīļā koncertā biju, ar nosaukumu "Klasesvakars", tur atskaņoja dažādu latviešu multeņu dziesmas un lasīja vidusskolas laiku populārākos Vāciešu uz Ziedoņa dzejoļus, ja kādā citā pasākumā tie šķistu, kas līdzīgs Čaka "miglā asaro logus..", tad šeit iederējās vienkārši perfekti.
bet īstenībā jau es nācu jums stāstīt, ka gan jau tas bērnelis, kurs tika pie Messi izvešanas uz laukuma kārtīgi iesmēja par kādu klasesbiedru, kurš veda kādu netik krutu. skatoties futbolu, šķiet mana galva pati savā nodabā twitero, labi, ka nav tiešās sasaistes ar internetu.
jaiet skatītes tālāk spēle.
kauns, ka esmu tik ļoti izlaidusies futbola ziņā

par godu sašķaidītajam telefonam, būs jāiegādājas vēl vienas pleijera austiņas par LVL 1.50, jo esošās jau pārāk ir iedzīvojušās pie darba datora.

neatceros, tā bija 10tā vai 11tā klase, kad iepazinos ar Baložu pilnu pagalmu daiļradi, bet atceros, ka tas bija pavasaris. silts un jauks pavasaris, kad naktīs atstāj logu puspievērtu, lai dzirdētu putnus, kad austot saulei ej gulēt, un būtu patīkams vēsums. šķiet, ka tā bij 10tā klase. un kopš tā laikam Baloži man vienmēr saistījušies ar pavasari, pat šobrīd, kad laukā pilns ar sniegu.
lai gan viņu mūzika šķiet vairāk piestāv rudenim

sākumā labak samaksāt rēķinus un tikai tad doties uz vekalu ar apziņu jau ko vari atļauties, vai labāk aiziet uz veikalu, sapirkties viss kaut ko un tad samaksātjot rēķinus sākt taupīt?

jāpadomā

brīdi, kad vakar kolēģis sāka runāt par Dior somiņām, knapi noturējos, lai nesāktu viņam stāstīt savas pārdomas par Ferrari akumulatoriem

nesaprotu

jau visu vakaru klausos Lanas Del Rey albumu, bet tik un tā visu laik šķiet, ka sāk skanēt aizvien jauna un nedzirdēta dziesma, izņemot Video games un Born to Die. nevar saprast tas uz labo, jo interesants jeb uz sliktu, jo tik slikts, ka nepaliek atmiņā.

bet tagad eju lasīt un gulēt, ar cerību sirdī, ka rīt nenosalšu

apnika man tas romantiskais kino. nezinu vai tāpēc, ka sāka runāt par aizgādības tiesībām, vai tāpēc, ka bērni ar savu onkuli un auklīti, kuri beigās būs laimīgi kopā, devās pārgājienā - dzīvošanā teltīs uz nedēļu ar divām lielajām piļītāju somām, un uz jautājumu, ko ēdīsim pirmais ko atbildēja bija, ka tas mums vēl jānoķer. neesmu pārgājienu eksperts, bet tik un tā tas ko tur rādīja man zaga visu ticamības momentu. īpaši tas, ka līdz kaut kādiem krūmiem viņi aizbrauca ar Range rover, bet tad pēkšņi šķērsoja džungļu.
laikam beidzu skatīties, jo bija bail, ka atgriežoties viņi nekonstatē, ka mašīna nozagt, un vēl bail, ka no ūdens izlīdis krokodils

īstenībā brīnos, ka veikalos nav izpikrit visi karsējošie pretcelulīta krēmi, par godu šim aukstumam