brīžos, kad tev atraksta cilvēks, kura vērds esot Sex Tonight, saproti, ka labāk iet gulēt.
vai ar maybe paspilgtināt savu dzīvi ar kādu ne eiropieti, he

parunājām ar mammu par mūsu ģimenes vēsturi un sapratu, ka mēs neatpaliek no dažādiem šekspītvaroņiem pielīdzinātiem tēliem. katram laikam jau kaut kas tāds glabājas ģimenes lietās

pirmo reiz noskatījos "Sastrēgumstundu" un sapratu, ka 16.marta strīds ar laiku noplaks daudz aktīvāk nekā 9.maija, jo šī datuma sakara bezkompromisa nostāja ir tikai gados veciem cilvēkiem, bet jaunieši ar vismaz kādām zināšanām šai sakarā, saprot cik mūsu tautas vēsture ir divpusēja un divu ideoloģiju strīdi neko vairs nemainīs. un tas nav, jo jaunieši neciena, piemēram, tos pašu leģionārus, vienkārši mūsu nav tās sāpes par izsūtījumiem un padomju laikiem. nerunāju par visiem, tik par tiem kuru viedokli esmu dzirdējusi, gan vēsturi studējošo, gan šodien pat raidījumā runājošo. rakstīt vairs neko nerakstīšu un nevis, tāpēc, ka nav ko teikt, bet drīzāk ir pārāk daudz sakāmā un nesamierināmā.

un par 9.maiju, nedomāju, ka tie ir kādi īpašāki svētki un tāpēc paliks ilgāk aktuāli, vienkārši pārāk spēcīgi cilvēkos tik sēta šo svētku būtība.

brālēns, kurš dzīvo Norvēģijā, tikko pārsteiguma kārtā ieradās ciemos pie manas mammas, kas dzīvo Īrijā!
ai kā, būtu gribējies redzēt mammas sejas izteiksmi:)

gribēju pankūkas ar banāniem, uzcepu banānu pīrāgu.
arī labi :)

ja citi parasti saskaņo somiņu ar kurpēm, kaut kur dodoties, tad es šai gadījumā visbiežāk saskaņoju zeķubikses ar matu lentu :)

tikko sapratu, ka esmu perfekts viņu abu salikums!

"Each time we don’t say what we want to say we’re dying. Make a list of how many times you died this week."
— Yoko Ono