pirmo reiz noskatījos "Sastrēgumstundu" un sapratu, ka 16.marta strīds ar laiku noplaks daudz aktīvāk nekā 9.maija, jo šī datuma sakara bezkompromisa nostāja ir tikai gados veciem cilvēkiem, bet jaunieši ar vismaz kādām zināšanām šai sakarā, saprot cik mūsu tautas vēsture ir divpusēja un divu ideoloģiju strīdi neko vairs nemainīs. un tas nav, jo jaunieši neciena, piemēram, tos pašu leģionārus, vienkārši mūsu nav tās sāpes par izsūtījumiem un padomju laikiem. nerunāju par visiem, tik par tiem kuru viedokli esmu dzirdējusi, gan vēsturi studējošo, gan šodien pat raidījumā runājošo. rakstīt vairs neko nerakstīšu un nevis, tāpēc, ka nav ko teikt, bet drīzāk ir pārāk daudz sakāmā un nesamierināmā.

un par 9.maiju, nedomāju, ka tie ir kādi īpašāki svētki un tāpēc paliks ilgāk aktuāli, vienkārši pārāk spēcīgi cilvēkos tik sēta šo svētku būtība.

brālēns, kurš dzīvo Norvēģijā, tikko pārsteiguma kārtā ieradās ciemos pie manas mammas, kas dzīvo Īrijā!
ai kā, būtu gribējies redzēt mammas sejas izteiksmi:)

gribēju pankūkas ar banāniem, uzcepu banānu pīrāgu.
arī labi :)

ja citi parasti saskaņo somiņu ar kurpēm, kaut kur dodoties, tad es šai gadījumā visbiežāk saskaņoju zeķubikses ar matu lentu :)

tikko sapratu, ka esmu perfekts viņu abu salikums!

"Each time we don’t say what we want to say we’re dying. Make a list of how many times you died this week."
— Yoko Ono

Burberry skates noslēgums, ar lietus elementiem, jau kuro sezonu, ir tik forši!
bet sezonas jaunie svārki un vairāki mēteļu modeļi ir to die for, lai gan šādu izteicienu lietoju pirmo reiz, he

dzer vīnu, skatoties futbolu ir diez gan muļķīgi, īpaši tad, ja atradi pastkastītē reklāmu, ka Liiba ir iespējams iegādāties Brenguli par 1.60ls litrā. varbūt šis iemesls attaicinās beidzot draugus ciemos.
bet īstenībā jau stāsts ne par to. gribēju stāstīt par to cik jaukā un mīļā koncertā biju, ar nosaukumu "Klasesvakars", tur atskaņoja dažādu latviešu multeņu dziesmas un lasīja vidusskolas laiku populārākos Vāciešu uz Ziedoņa dzejoļus, ja kādā citā pasākumā tie šķistu, kas līdzīgs Čaka "miglā asaro logus..", tad šeit iederējās vienkārši perfekti.
bet īstenībā jau es nācu jums stāstīt, ka gan jau tas bērnelis, kurs tika pie Messi izvešanas uz laukuma kārtīgi iesmēja par kādu klasesbiedru, kurš veda kādu netik krutu. skatoties futbolu, šķiet mana galva pati savā nodabā twitero, labi, ka nav tiešās sasaistes ar internetu.
jaiet skatītes tālāk spēle.
kauns, ka esmu tik ļoti izlaidusies futbola ziņā

par godu sašķaidītajam telefonam, būs jāiegādājas vēl vienas pleijera austiņas par LVL 1.50, jo esošās jau pārāk ir iedzīvojušās pie darba datora.