pirmo reiz noskatījos "Sastrēgumstundu" un sapratu, ka 16.marta strīds ar laiku noplaks daudz aktīvāk nekā 9.maija, jo šī datuma sakara bezkompromisa nostāja ir tikai gados veciem cilvēkiem, bet jaunieši ar vismaz kādām zināšanām šai sakarā, saprot cik mūsu tautas vēsture ir divpusēja un divu ideoloģiju strīdi neko vairs nemainīs. un tas nav, jo jaunieši neciena, piemēram, tos pašu leģionārus, vienkārši mūsu nav tās sāpes par izsūtījumiem un padomju laikiem. nerunāju par visiem, tik par tiem kuru viedokli esmu dzirdējusi, gan vēsturi studējošo, gan šodien pat raidījumā runājošo. rakstīt vairs neko nerakstīšu un nevis, tāpēc, ka nav ko teikt, bet drīzāk ir pārāk daudz sakāmā un nesamierināmā.

un par 9.maiju, nedomāju, ka tie ir kādi īpašāki svētki un tāpēc paliks ilgāk aktuāli, vienkārši pārāk spēcīgi cilvēkos tik sēta šo svētku būtība.