January 27th, 2014
| 12:05 pm - Vēstule sev! Šodien aizdomājos.. ar vien vairāk saprotu cik ļoti tomēr sevi mīlu. Esmu iemācījusies priecāties par sevi, mīlēt sevi un ar smaidu skatīties spogulī. Jūtu arī no citiem vairāk komplimentus, šajā mēnesī īpaši no dažiem vīriešiem. Un tas priecē. Paceļ pašapziņu un liek augt vēl vairāk, iemācoties rast sevī to pozitīvismu un harmoniju. Jā, es esmu īpaša. Un kad kaut kas neizdodas ar kādu attiecībās, es pasakos par to, ka kaut ko man tas ir iemācījis un eju tālāk, tas nekas, ka mazliet skumji, galvenais tā patīkamā no novērtējamā pēcgarša, kad saprotu - esmu atkal kļuvusi pašpārliecinātāka un lieliskāka.
|
Comments:
| From: | sjuzi |
Date: | January 27th, 2014 - 06:33 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Lūk to pateikšanos un došanos tālāk tik ar mazliet skumjām, es arī gribu iemācīties.
Njaa.. tas nāk ar laiku un darbu ar sevi,bet labā ziņa tā,ka to var iemācīties! :)
| From: | sjuzi |
Date: | January 27th, 2014 - 07:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tas skan cerīgi :)
From: | sursurs |
Date: | January 27th, 2014 - 07:48 pm |
---|
| | Super! | (Link) |
|
Priekš ka Tev izdodas! Gan visās jomās viss tā saliksies pa plauktiņiem un sakārtosies.. :) Vienmēr esmu teikusi, ka būt laimīgam nozīmē nenožēlot neko, kas noticis, jo tikai tas mūs galu galā padara par to, kas esam šobrīd. Un jā - pieņemt, ka lietas notiek tāpēc, lai no tām mācītos. :)))
| From: | dveselite |
Date: | January 27th, 2014 - 11:20 pm |
---|
| | Re: Super! | (Link) |
|
Tas ir tikai maziš prieciš.. lai gan cenšos pateikties par visu! :) Jā varbūt pieķeros kkam,kaut tikai teikumiem vai vārdiem..bet nu ok. Vismaz kaut kas samotivē kaut kur virzīties :)
From: | sursurs |
Date: | January 28th, 2014 - 07:03 pm |
---|
| | Re: Super! | (Link) |
|
bet tā arī vajag! tieši tā paldies teikšana, domāšana, saprašana palīdz attīstīties tai domāšanai, kad jau by default centies pamanīt labo tā vietā lai īgņotos.. Jā - ieraugot ko skaistu - tādu, ka aizraujas elpa, es parasti arī iekšēji pasaku paldies, ka man ir dota iespēja ko tādu redzēt un sajust..
Bet ko vēl nezinu - kā atrast to vidusceļu starp ļaušanos notiekošajam un pieņemtu to, kas man saplānots un cīnīšanos pašai par sevi, savu "want!".. Pagātnes pieredze saka, ka straumei nevajag ļauties, tagadnē atkal viss ir tieši pretēji - cīnīšanās nekur nenoved.. |
|
|
|
Sviesta Ciba |