bet tā arī vajag!
tieši tā paldies teikšana, domāšana, saprašana palīdz attīstīties tai domāšanai, kad jau by default centies pamanīt labo tā vietā lai īgņotos..
Jā - ieraugot ko skaistu - tādu, ka aizraujas elpa, es parasti arī iekšēji pasaku paldies, ka man ir dota iespēja ko tādu redzēt un sajust..

Bet ko vēl nezinu - kā atrast to vidusceļu starp ļaušanos notiekošajam un pieņemtu to, kas man saplānots un cīnīšanos pašai par sevi, savu "want!".. Pagātnes pieredze saka, ka straumei nevajag ļauties, tagadnē atkal viss ir tieši pretēji - cīnīšanās nekur nenoved..

(Reply to this) (Parent)