dūjūkēr?
05 Novembris 2010 @ 00:35
 
Diena jau beigusies. Būtu jādodas čučēt.

Kaut gan teicu, ka neesmu šodien neko īpašu izdarījusi, precīzāks bija mans vēlākais paskaidrojums, ka neesmu neko izdarījusi savas profesionālās attīstības ziņā - skola un nākotnes karjera kaut kā īpaši nerūp pēdējā laikā. Laikam jau slikti. Tas arī ir tas, kas mani visvairāk satrauc - ka mani nesatrauc.

Aizgāju ciemos pie jūras kopā ar draudziņu Nikoniņu. Sen nebiju bijusi. Tik ļoti, ļoti forši. Jā, skaista diena bija - saulaina, bez lietus un samērā silta. Pēc gandrīz stundas, ko biju nostaigājusi gar jūru, vairs nebija tik silti, bet pat netīšām slapjā kāja netraucēja prieciņam. Patiesībā pie jūras ciemos iet vislabāk ir vienatnē vai kopā ar Nikonu un zaļo, skanošo, mazo draudziņu. Vai arī tā bija šodienas nepieciešamība. Bet pilnīgi noteikti tur nevienu citu siltasiņu būtni sev kompānijā nebūtu gribējusi.
Vējš matos, lieli viļņi, skaistas krāsas. Rudenī pat pludmale ir savādākās krāsās. Tikai lielais vēj-propelleris stāvēja pilnīgi uz vietas. Tāda dīvaini spooky sajūta mazliet, it kā uz priekšu kustētos tikai daba, viss pārējais būtu sastindzis un es būtu nonākusi kaut kādā paralēlā laikā.

Bibliotēkā dabūju sev autorizācijas datus. Tagad varu internetā pasūtīt grāmatas un pēc tam tik aiziet un savākt. Patiesībā samērā cool 8)

Izcepu mafinus. Auzu pārslu ar rozīnēm. Šķiet, ka šajās plītīs nemaz nevar viņus izcept tā, lai apakšiņas nemaz nav melnas, bet šoreiz oglītes daudzums jau ir gandrīz netraucējošs.

Uztaisījām suši, paēdām, spēlējām aliasu. Jā, vēl viens jauks vakars kojās, šoreiz kopā ar 3 kursabiedrenēm. Dīvaini, ka visas kopā šķiet, ka nākamreiz būsim tikai Ziemassvētku ballē. Pirmdien sākas prakse - daļa paliek Liepājā, daļa dodas kaut kur citur.

E-pasts par to, ka tomēr ir piešķirta prakses vieta bezdarbnieku programmā un tas nozīmē, ka man būs naudiņa. Vairs jau necerēju. Bet nevar tā uzreiz sapriecāties, rīt jāiet slēgt līgumu, tad jau manīs.. Būtu jau forši..
 
 
Stāvoklis: +
Skaņa: Habemus - Amsterdama
 
 
dūjūkēr?
05 Novembris 2010 @ 23:35
Tik ļoti patika. [Mieram Tuvu]  
Tāpēc, brāļi, pielūkojiet,
lai jūs apdomīgi dzīvotu, –
nevis kā negudrie, bet kā gudrie
izmantojot savu laiku! (Ef 5, 15-16)

Es izgāju laukā, Kungs, cilvēki skrēja, velosipēdi skrēja, mašīnas skrēja, kravas mašīnas skrēja, iela skrēja, pilsēta skrēja, visi skrēja. Visi skrēja, lai nepazaudētu laiku, lai noķertu laiku, lai iegūtu laiku.
Uz redzēšanos, kungs, atvainojiet, man nav laika. Es ienākšu citreiz, nav laika gaidīt. Beigšu šo vēstuli, man nav laika. Es gribētu jums palīdzēt, man nav laika. Nevaru pieņemt uzaicinājumu, laika trūkums. Man nav laika padomāt, palasīt, steidzos, man nav laika. Es gribētu lūgties, bet man nav laika.
Cilvēki skrien laikam pakaļ, Kungs. Viņi pavada laiku uz zemes, steidzīgi, satraukti, pārslogoti, izmisuši, apmāti.
Tu esi ārpus laika, Tu smaidi, Kungs, redzot, kā mēs ar to cīnāmies. Tu zini, ko Tu dari, Tu nekļūdies, dāvājot laiku katram cilvēkam. Tu dāvā katram laiku izdarīt to, ko Tu vēlies, lai viņš darītu.
Kungs, man ir laiks, man ir viss mans laiks, viss laiks, ko Tu man dāvā, manas dzīves gadi, manu gadu dienas, manu dienu stundas, tās visas ir man. Man tās ir jāpiepilda, prātīgi, rāmi, bet jāpiepilda tās visas, līdz malām, lai dāvātu tās Tev. Lai lūgtu Tev šo stundu remdeno ūdeni pārvērst devīgā vīnā kā toreiz Kānā, cilvēku kāzās.
Šajā vakarā, Kungs, es Tev nelūdzu laiku izdarīt to vai citu lietu, es Tev lūdzu žēlastību laikā, ko Tu man dāvā, apzinīgi darīt to, ko Tu no manis sagaidi.

Mišels Kuā
 
 
Stāvoklis: +