manuprāt platā e rakstība nevienā brīdī nav bijusi standartizēta, katrs lieto, kas ienāk prātā, visbiežāk laikam ę ("e cedilla")

tikai makaronu uz viņa uzkabināt nebūs vienkārši, vienīgi varbūt caur kompozītajiem unikoda simboliem

Ū, ja, nelieto jau gan "kas ienāk prātā". Neatceros, vai kaut kādi noteikumi bija par platā un šaurā e lietošanu, bet ir vārdi, kuros ir jālieto šaurais, un ir vārdi, kur platais. Ja ne, tad mainās vārda nozīme, kaut vai vienkāršākajā piemērā - mērs vai mērs :) Būs jāpameklē šitam skaidrojums.

es taču par rakstību

Tad es nesapratu? Neviens jau neraksta ar plato/šauro e...

nē, tad es nesapratu, jo sākumā Tu rakstīji, ka "šauro un plato e (nevarēju atrast Worda simbolos)" - tad par ko tas bija, ka jāsāk lietot rakstībā vai runā???

Nu runā mēs jau lietojam :)
Rakstībā ne. Noskatījos to youtube klipiņu un sagribējās sākt lietot plato/šauro e un ē, mīksto r un garo ō, kā arī ch h vietā attiecīgajos gadījumos. Jo mēs tak esam latvieši un lietojam latviešu valodu, bet citu valodu iespaidā vairs nelietojam, kā agrāk (lai gan te es varētu piebilst, ka valoda pastāv tikai tad, ja attīstās).
Kaut kā tā.

bāc, es vēl joprojām nesaprotu, ko Tu gribi pateikt. ka vēlies runā lietot plato/šauro e?? labrīt, bet Tu jau to dari, ja vien neesi ar stipru svešvalodas ietekmi savā izcelsmē. tāpat ar ō - vai tad tu saki opera, nevis ōpera? tad te runa var būt tikai par attēlošanu RAKSTĪBĀ. ch ir tikai veids, kā attēlot to pašu skaņu, ko tu jau lieto. vienīgais, ko var ieviest RUNĀ, ir mīkstais r.

Runa iet par rakstību! :)
(Par ch, piemērma, kurai tur valodai bija vairākas h izrunas un rakstības, un to visu viņi ļoti labi atšķir, kāpēc mēs pazaudējām vienu h izrunu, rakstību?)

Šaurais/platais e netiek lietots vairs vispār rakstībā. Neatceros, gan vairs iemeslu.

Valodniecību mācījies? Ka tik karsti diskutējam par šo tēmu? :)

"Šaurais/platais e netiek lietots vairs vispār rakstībā" - cik man zināms, rakstībā nekad arī nav ticis atzīmēts. Arī par vairākiem h skaņas variantiem nav dzirdēts, izņemot tīri pozicionālus un fakultatīvus (vēl jo vairāk, ka latviešu izcelsmes vārdos h nav vispār).

Es tikai par to, k,a manuprāt, te kādam ir mitoloģiska izpratne par 'vecajiem labajiem laikiem' :)

Mitoloģisko izpratni par vecajiem labajiem laikiem smēlos no youtube klipa :)

Bija, bija agrāk pavisam sen senos laikos šaurā/platā e rakstība. Tikai neviens tos neatceras, jo šaubos, ka pat mans vectēvs tā rakstīja.

Bet par to mīkstā r lietošanu runā, laba ideja! :) (iepriekšējā komentā)

vai zini kādu sistemātisku piemēru, kur šaurais/platais e "svešvalodu iespaidā" netiek lietots "kā agrāk"?