| Mājsaimnieces piezīmes |
[Jul. 3rd, 2019|10:55 am] |
|
Viena svarīga saimniecības lieta, par kuru nekad tā īsti nebiju zinājusi, bet noskatīju Lordingtonas muižā: traukus mazgāt ar birstīti. Nopirku tādu, ne nu parastāko, bet koka, ar dabīgiem sariem, maināmu galviņu, par 1.50, un ideāli! Vispār nekad vairs nebūs jāpērk un jālieto tās drausmīgās švammes. Kuras tikpat nekad nesadalās un dabā nepārstrādājas. Un ātri sasmird. Birstīte nesmird, mazgā, žūst, izskatās labi. |
|
|
| Ko Tu dzīvē dari? Es ķeru mušas. |
[Jun. 24th, 2019|10:45 am] |
Dziedniece, kamēr Kai ar draugu spēlējās apkārt, iesūknēja man apziņā caur krūti, vai sirdi, bet noteikti caur ķermeni, mušu. Tā mani meklēja un, kad es, pasaules enerģijas koordinātēs stāvēju, sajuzdama, ka nāk kāds, kas mani meklē, mēs viena otru nopeilējām, un muša lidoja kā nekustīgs ķermenis uz manu nekustīgo ķermeni, visai pasaulei griežoties un traucoties. Pirms mūsu abu nekustīgie ķermeņi bija ietriekušies viens otrā, es mušu paņēmu rokā. Tik vienkārši un precīzi. Es varētu būt stāvējusi un ķērusi mušu ar vaļā muti, bet man vajadzēja to noķert ar roku. Tieši tāpat viss, kas man ir vajadzīgs, un viss, ko meklēju, meklē mani mani un tam vajag mani. Tā īpašā uzmanības kņudoņa un asums ir tas, kas nostāda mūs uz vienas trajektorijas. Es varu būt muša vai cilvēks, atkarībā no situācijas, un tas viss der un ir labs.
Pēc šīs pieredzes es redzēju dēla emocijas kā krāsainas dzirksteles varavīksnes viļņos no viņa plūstam. Uz mani, uz draugu, uz puķi. Arī manas jūtas dzirksteļoja tikpat spoži. Arī drauga varavīksnes plūda turpat. Pulsā, ar šļakatu, uz domas vēja, aizrautības staros izgaismotas.
Bija jāiet, bet es gribēju vēl citas prasmes iemācīties. Iekšā bija silta krāsns un gaiši aļģu baseini. Dēls ar draugu, vērodami zemūdens radību, bija aizmirsuši palikt sausi, tāpēc palikšana palika iespējama, kamēr tiem izžūst drēbes. |
|
|
| Pī atgriežās. |
[Jun. 20th, 2019|12:44 pm] |
Lasu par "Substance P" un savelkās kopā miglainas saites ar Peļevina Generation P.
Kā arī, nākas saprast, ka mirsim mēs visi, bet kādu nāvi - to var gandrīz vai izvēlēties ar dzīvesveidu modulējot iedzimtību un psiholoģiskos faktorus. Saprotot, kāda ir vides ietekme.. Teiksim, ja ir par daudz substance P, tad mirst no vēža, lielos vilcienos. Ja par maz, tad ar alcheimeru. Mūžu stāvu domādama, kam lai kāpju kamanās. |
|
|
| Kā es rezidencei pieteicos. |
[Jun. 17th, 2019|12:11 am] |
|
Tā jau viss labi, tikai nosūtīju minūti pēc miroņlīnijas. Nu neko, tikpat labi varēju arī nākamajā dzīvē. |
|
|
| Kvasa misas maize |
[Jun. 10th, 2019|12:40 pm] |
|
Ko darīt ar rupjmaizi, kas lietota kvasa ieraudzēšanai? |
|
|
| |
[Jun. 8th, 2019|10:04 pm] |
|
Čili, nevis Boloņas mērce. Tiik labi mans dārgais gatavo. Iedvesmota, noapaļojos. |
|
|
| Ikgadējā Jūnija traumu reportāža. |
[Jun. 5th, 2019|01:46 pm] |
Kaut kā agri šogad atnāca.. Šoreiz pirksts. Labās rokas, vidējais. Iespējams, beidzot atcerēšos nevārīt burciņas, lai izšķīdinātu vasku olīveļļā. Tikai konservbundžas turpmāk! Biju jau dienas darbus pabeigusi, vēl domāju tikai ievaskot dēlīšus jaunajai vannasistabas mēbelei. Bāzu roku burciņā pēc vaska trešoreiz, un vidējā pirksta spilventiņš, kā jau garākajam un pirmajam, tika pāršķelts uz pusēm, jo burkas dibens bija izdomājis atdalīties ar stilu.
Pirmā doma, interesanti, kā jau iepriekšējos gadus, bija: "Eu, es šito nebiju ieplānojusi!", pēc tam ir drusku panika, kad saprotu, ka līst nenormāli un ciet neturās, bet tad jau ieslēdzas rīcība.
Laika īsti arī vairs nebija, ietinu roku virtuves dvielī, uzliku saldētus zirņus un ar paceltu tādu gāju savākt dēlu no skolas, lai abi brauktu uz traumām. Tas, kā izskatījās brūce, kā iekritusi sevī, neturot pirksta formu, lika man domāt, ka vajadzēs šuves.
Klases audzinātājas nočekoja situāciju un teica, ka apsaitēšot, jo visām pirmās palīdzības treniņš. Es tikai palūdzu, lai dara to tur, kur bērni neredz, lai nesabīstas un netaisa sensāciju.
Tik labi nosaitēja, ka Traumās jau bija apstājusies asiņošana un arī forma turējās. Tagad uzzinu, cik daudz daru ar labo roku, un ko tieši daru ar vidējā pirksta palīdzību.
Ķermeni mans, nu ja Tev tā vajag.. |
|
|
| Problēma ar lielu māju ir laiks, kas paiet, to apstaigājot. |
[May. 29th, 2019|04:28 pm] |
|
Izrādās, dēla labākās draudzenes mamma ir gan foršs cilvēks, gan talantīga vijolniece, gan arī ar zilàm asinīm. Pavasara zīmēm aplipušā mašīnā, bērniem vemjot un atkal piestumjoties ar cepumiem, stāvot sastrēgumos četras stundas ceļā, atbraucām pie vecmāmiņas un vectētiņa. Mājai vairāk kā 500 gadi, dārzi parka izmērā un skatā; skaista, kārtīga lauku māja, kur laiks paiet vai nu maldoties, kāpjot augšā lejā pa kāpnēm, meklējot, kur gan es atkal atstāju savu tējas krūzi. Tualetes bibliotēkā atradu lielisku grāmatu par mājsaimniecības turēšanu lēdijām. Vispār nopietna menedžmenta, ražošanas pārraudzības, farmācijas un pī ār pozīcija. Kur ir dēls ar draudzeni, precīzi nezinu, bet pāris stāvus zemāk nupat dzirdēju klavierspēli kakafonijas stilā. Brokastojām ar Deivida Attenboro producentu, apspriedām kā lai apasiņo Kosmosa kikstārteri. |
|
|
| Pierakstu: |
[May. 26th, 2019|12:59 am] |
|
Klausīties, uzmanot ķermeņa valodu, ir nogurdinošāk un arī tā kā stīvāk. Bet ar daudziem pa telefonu tā nemaz neparunāt. Ar balerīnu gan, laikam, tas ir labākais paņēmiens. Viņa ļoti daudz runā. Bez apstājas. Ja es varu tikmēr atgulties un aizvērt acis, vai grauzt nagus, tad varu arī klausīties, tādā relaksētā režīmā. Citādi mans saspringums traucē un iestājas “pacietība”. Bet kad ir jāpacieš, tad labāk ir izbeigt tās ciešanas un tikšanās jābeidz.:D Principā ļāvu sevi izmantot kā gumijas ausi. Aiz tīras cilvēkmīlestības. |
|
|
| Nu, kā jums Černobiļa? |
[May. 25th, 2019|11:02 am] |
|
Man, piemēram, bija fiziski slikti skatoties, pirmo sēriju trijos piegājienos piebeidzu. Izcils piemērs cilvēku stulbumam, un ciešanām, ko tas izraisa. |
|
|
| Uzmācās |
[May. 21st, 2019|08:46 pm] |
|
Aizdomas, ka visi tie cilvēki, kas sēž savās mašīnās korķos nav visai gudri. Fatāli stulbi pat. Fatāli sev, mums, dabai. Stulbi. |
|
|
| par naudām |
[May. 21st, 2019|10:05 am] |
Dažās etniskās vai ticības komūnās te ir arī komūnas krājbankas: visi katru mēnesi (vai nedēļu, nez, kā viņiem tur ir) ieliek, teiksim, katrs pa 10, un izlozes vai sūras vajadzības kārtā viens to visu saņem. Tikt uzņemtam tādā krājbankā ir gods un apliecinājums cilvēka uzticamībai.
Bet nav slikti, ne? Principā saņem, ko esi ielicis, bet vienā metienā.
Teiksim, četri draugi, katrs pa 10 nedēļā ieliek, gadā no katra 520, un katrs to summu pa ceturksnim var izņemt. Jauna veļasmašīna, dators, auklīte, ceļojums, saulgriežu ballīte vai kas nu kuram. Pareizinam draugu skaitu ar 10 un sanāk tīri iespaidīga kolektīvā krājkasīte. |
|
|
| No visām baznīcām. |
[May. 8th, 2019|10:25 am] |
|
Visvairāk piepilda Māras baznīcā. Re kā. |
|
|
| The pollen path. |
[May. 5th, 2019|01:00 am] |
Man ir sēras. Tāds kā pamatstāvoklis, kuram pa virsu notiek viss cits, pārsvarā jau labs, un reizēm atkarībā no tulkojuma. Sēras par ekocīdu, par to, ka nedzirdu putnus un mušas, bet dzirdu mašīnas. Pat tad, kad pavasaris zied kā traks un skaistums ir visur, tam apakšā ir sēras. Es zinu arī, kad tas sākās, tā savādā sajūta, ka šis viss ir nepareizi, šie sakārtotie parki, sterilās ēkas, iepakotie produkti, atkritumi uz ielām un mūsos, liela daļa manas profesijas prasību un prakses.
Un vēl es ļoti gribu grāmatu "The pollen path", bet viņa nāktu no Amerikas, tālu, ilgi un dārgi.. Ziedputekšņu tuša ir gandrīz jau sataisīta, tāpat arī 60x papīra ruļļi, uz kā zīmēt. Vēl tikai jāuzraksta par šo, kāpēc tad es īsti vairākus mēnešus kā liela, slinka bite vācu tos putekšņus no paziņu lilijām un diviem floristiem. |
|
|
| Shaun Tan, |
[May. 1st, 2019|10:05 am] |
|
Shaun Tan, Shaun Tan! |
|
|
| Mākslas sadarbības projekti |
[Apr. 30th, 2019|09:19 pm] |
|
Šodien nācās dēlam ar draudzeni (4 un 3) paskaidrot, ka mākslas sadarbības projektos tā notiek, kā viņiem - katram sava vīzija, bet zīmējums ta viens. Un ko tad lai dara tādā gadījumā? Abi padomāja un savu konfliktu atrisināja. |
|
|
| Mežaini |
[Apr. 30th, 2019|02:19 pm] |
Selerijas saknes, sēņu un lakšu pīrāgs ar ciedru riekstiem.
Apcepu sakni un sēnes sviestā, ar sāli, pipariem un drusku rozmarīna, pieliku lakšus un ciedru riekstus, to visu ielāpstoju ar kārtaino mīklu izklātā čuguna pannā. Virsū uzlēju kefīra-miltu-sodas cepurīti ar dillēm un sāli.
Varbūt vajadzēja mazāk sāli, vairāk diļļu un rozmarīna, un cept drusku īsāku laiku, jo atstāju sildīties krāsnī vēl pēc izcepšanas. Bet ļoti labi sanācis, un vienkārši. izlietoju pārpalikumus. |
|
|
| O, glābiet! |
[Apr. 9th, 2019|11:02 am] |
|
Tikai otrà diena ar miesīgu dēlu mājās un man ir Tiešām gana! |
|
|
| Cikāde |
[Apr. 8th, 2019|02:30 pm] |
|
Ņu, vai kāds zin kādu, kurš ir atrisinājis? |
|
|
| Baznīcas bērnu aktivitātes |
[Apr. 5th, 2019|12:30 pm] |
|
Ir tomēr diezgan smieklīgas - taisīt krustus ar dziju ap naglām, runāt par nāvi un augšāmcelšanos. Dēlam tas reāli iegriezīs, jo viņš izteiksmīgi izsakās, ka negribot mirt nekad, un tikpat spēcīgi tic nekārtības rūķitim. Domāju, ka augšāmcelšanās koncepts viņu ļoti iedvesmos. Vislabākais ir šokolādes pusvirtulis iekš zaļas ēdamas zāles, kam jāapzīmē kaps ar zīmi: "viņš ir augšāmcēlies". Izskatās pēc pavasara pilsētā, kad sniegs ir nokusis un zālītē augšāmceļas suņu kakas. Šī konotācija varbūt paies nemanīta, ja kāds par to neizteiksies skaļi. |
|
|