dziedamzars

dziedamzars

[entries|archive|friends|userinfo]

putns

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

Es esmu sātana.	[Jan. 21st, 2020\|10:43 am]
Un laba gan.
link	2 comments\|post comment

Neil Sloane	[Jan. 20th, 2020\|09:23 pm]
Un haotiskais brālēns piecās minūtēs un piecdesmit piecās.
link	post comment

Lai nepiemirstas un lai nemētājas pa galdu.	[Jan. 15th, 2020\|05:38 pm]
Friedrich Frobel's "Gifts and Occupations", ko redzēju Wellcome Collection Izstādē "Play Well".
link	post comment

Karuselis	[Jan. 14th, 2020\|11:45 am]
Karuseļi karuseļi, kto uspel, to usjel. Man ir tāda agra bērnības atmiņa, kur ciemos pie brālēniem gājām uz karuseli. To, kas ar visādiem dzīvniekiem, pa apli dungā un brauc. Es skrēju no viena, pie otra, kur man sēdēt? Uz brieža, caur stepēm, uz vaļa, pa jūrām, uz balta zirga kā princesei, vai uz melna kā laupītāja meitai? Beigās kaut kur apsēdos, vairs pat neatceros, kur, un tāpat palika nelabi no šitās pa riņķi griešanās. Reizēm liekās, ka tā tāda laba metafora visai manai dzīvei. Gribu tik daudz, jo viss tik interesants, tik garšīgs, it īpaši iztēlē, bet varu tik maz, jo dzīve viena un ķermenis arī.
link	post comment

I'm not throwing away my shot!	[Jan. 12th, 2020\|06:03 pm]
Tā dzied mans piepildītais piecgades plāns ceļā uz komunismu. Adzuki miso zupa ir laba šim klimatam, šai sezonai, šiem vēderiem.
link	post comment

Autotēliska personība	[Jan. 10th, 2020\|01:44 pm]
Saņēmu tehnisko cirkuli, griezēju. Tā iegriež, laime un apmierinājums. Špagatu netaisa, caurumus netaisa, viegls, precīzs, pa logu spīd saule, un es jūtos kā bērzs pavasarī.
link	post comment

Telpiskā vizualizēšana	[Jan. 9th, 2020\|10:55 pm]
Prototipēju pārsvarā iztēlē, kaut gan pārnest to uz realitāti, softu, skicēm un to visu kombinācijām ir atvieglojums, lai arī laikietilpīgi un to nevar darīt dušā. Kad pirmoreiz, pirms daudziem gadiem telpiskoju, aizmigu. Meditācija palīdz turēties tajā vilnī.
link	post comment

	[Jan. 8th, 2020\|08:39 pm]
Hoho, Koko uzdega. Īpašnieks no krievijas.
link	post comment

Diagnoze	[Jan. 6th, 2020\|10:01 pm]
Menisks kārtībā, bet ACL ir sarauts pušu. Būs operācija, kad pienāks rinda. Un pēc gada varēšu lēkāt atkal. Tikai, man liekas, ka vairs negribēsies.
link	post comment

Uzmanību! Resurss.	[Jan. 4th, 2020\|02:43 pm]
Par to, ka uzmanība ir dārgākais resurss kā nupat ierakstīja labvakar - īsti acāboli, kas nobola instagramu, un prātīgs ķermenis, kas uz to reaģē un kaut ko no tā izsecina, jā tas ir resurss. Tas kabatas lukturīša stars, ko metam apkārt. Un laiks. Laiks, ko pavadam, savu staru spīdinot. Šis kaut kā aizmeta mani uz atmiņām par Mēness Teātri, kuru lasīju, pilnībā pazūdot no savas laiktelpas. Kur elite spēlēja teātri, bet plebeji, nabagi, skatījās, un situācijai paliekot tādai, kāda nu tā palika, juka prātā. Tas ir labs sabiezinājums tam, kas notiek ar skrollētājiem. Tiem, kas cenšas izlasīt pasauli caur citu komentāriem un pieredzi. Skatīties uz ēnām tas ir, savu staru spīdzināt. Nākamā cilpa jau ienesa domu Capoeira vidē, kur visi spēlē un visi skatās. Esi spēlē, tad spēlē. Ar uzmanību, ar laiku, ar pamanīšanu, ar kustību, ar skaņu, ar prasmi vai neprasmi. Lūk, vēl viens pusformulēts iemesls sabiedrības atjaunošanai caur Permakultūras principiem. Spēle, kuru spēlē ar ieguvumiem, un kurai vajag, lai visi piedalās. Kā slieku armija, caur sevi visu izlaižot un ar to uzlabojot.
link	1 comment\|post comment

I'm blue dabu di dabu dā	[Jan. 3rd, 2020\|12:36 pm]
Šis hīts gūst vienbalsīgu atzinību piecgadnieku vidū; skatās un iesaka arī video, kur autori stāsta par gabala dzimšanu. Jāsaka, ka paši paliks zili, ja daudz klausīsies. Tas viņiem patīk, skrien skatīties spogulī ik pa laikam. Ja ēd zilos m&m, tad tā arī sanāk.
link	post comment

	[Dec. 4th, 2019\|06:35 pm]
Šodien pirmoreiz bez kruķiem aizkātoju pakaļ dēlam uz skolu. Lēnām, lēnām, spītīgi. Ja pavisam lēni iet, var pat nemanīt klibošanu. Mašīnu vadītāji, kas sāk darbināt motoru, kad gājējs viņiem mašīnas priekšā, palaists, bet nav vēl pārgājis, ir maximumdiki. Jo paši domā, ka baigie bruņinieki. Dēls uzgavilēja manam atveseļošanās progresam, tā ļoti silti palika par viņa atbalstu. Viņš esot impressed. Hehe. Mājās arī ar mani nāca uzmanīgi un lēnām, restorānā gan pabarots ar visu, ko maza zēna sirds vēlās.
link	4 comments\|post comment

	[Nov. 5th, 2019\|01:31 pm]
Rodu jaunus veidus kā transportēt karstas tējas krūzi no virtuves uz guļamistabu uz kruķiem. Hoho, tādas tās izklaidītes. Miera periods piespiedu kārtā. Ja es domāju kā gan lai izvairās no rutīnas dēla ikdienas vešanā un savākšanā no skolas, un kā lai viņam iemāca darīt mazus mājas darbiņus, tad šitie divi zaķi ir caur manu negadījumu nošauti. Dēls mazgā traukus un saloka savas drēbes un noliek vietā lietas un atnes ūdeni. Kā arī ar tēti pilda mājasdarbus. Izskatās, ka nav nemaz tik slikts iznākums, kaut arī, ja varētu izvēlēties, nekad uz to neparakstītos. Neejiet, cilvēki, uz tramplīniem. Jums to nesaka, bet traumas notiek bieži un pilnīgi neparedzami. Arī ievērojot noteikumus un pilnīgi skaidrā.
link	5 comments\|post comment

	[Oct. 21st, 2019\|08:48 pm]
Sveika Latvija, rīt iepeldam, uzņem mūs maigi un mīļi.
link	1 comment\|post comment

Iztēles krīze.	[Sep. 10th, 2019\|10:53 pm]
Rob Hopkins, transition towns viens no radītājiem, stāstīja kā mums ir iztēles krīze. Nu, un principā jā. Man ir, un cilvēkiem apkārt arī ir. “Negribu pat iztēloties”, par daudzām prospektīvām situācijām tiek teikts. Bet ja neiztēlosies, kā inokulēsi sevi tam? Kā sapratīsi, kas ir vēlamais iznākums, kā radīsi citu realitāti? Un es pati? Man liekas, daudz par maz iztēlojos. Lai gan salīdzinoši daudz. Bērnam varētu ierādīt dažus veidus. Telpiskot. Projicēt. Attīt. Paradoksēt. Viens noteikums par iztēlošanos un dzīvoßanu man ir tāds, ka jāredz visam ēna. Jo tā vienmēr ir. Ja izskatās, ka nav, značit vispār nelabais.
link	post comment

Ļengani burkāni	[Sep. 5th, 2019\|06:53 pm]
Ja man ir apvītuši burkāni, es ielieku viņus ūdens peldē un pēc pāris dienām burkāni kā burkāni.
link	2 comments\|post comment

	[Sep. 5th, 2019\|11:32 am]
Permakultūras Convergence! Dabūju biļeti sestdienai, par velti, būšu tur. Vīrs ar zēnu un vectēvu legolandē. Kas nu kuram :D.
link	post comment

Kokvilnas Klaudijas kefīra kurss.	[Sep. 4th, 2019\|12:05 pm]
Kokvilnas Klaudija vakar pastāstīja, ka viņas septiņu gadu ilgās zarnu vēža sekas esot pēdējo pāris mēnešu laikā izzudušas, tagad trakts labi pārstrādājot apēsto un arī galvas āda esot palikusi vesela. Nu, es zināju, ka kefīrs, būdams probiotiķis, viņas floru uzlabos, kad viņa pastāstīja par savu vēža operāciju, kur esot izņemts posms. Man gan nebija ne jausmas, ka Klaudija manu kefīra kultūru tiešām tik apņēmīgi baros un saražoto kefīru dzers! Apņēmīgi, pārmetot man, ka esmu viņai piešķīrusi nebeidzamu monstru un kefīra fabriku :D, daloties tālāk ar kultūru un ar kefīru. Nu ļoti labi, tagad uzmeklēju, ka tiešām ir samērā neseni pētījumi par kefīra izmantošanu vēža profilaksei un atlabšanas periodam. Veronika savukārt prasa, vai neesmu domājusi par terapeitu kaut kādu kļūt. Es nezinu, zinu tikai to, ka man, tāpat kā manai mammai bija, ir dziedinošs pieskāriens. Es jūtu ķermeni un māku savu uzmanību un pieskārienu sakoncentrēt vai izkliedēt kā nu vajag :D. Bet masēt kuru katru ienācēju, tam man slabo. Novītīšu, man vajag, lai varu izvēlēties, kam pieskārties.
link	post comment

Dēls	[Aug. 12th, 2019\|09:51 pm]
“Mammu, vai drīkstu izmēģināt iespiest laima sulu ābolu/greipfrūtu sulā?” Kad tas atļauts un izdarīts, tiek secināts, ka laima garša vislābāk izceļas uz malka beigām, pēcgaršā. Man liekas, mums aug gardēdis :D. Šodien arī uzzināja un praksē pārbaudīja, ka gan piens, gan saldējums neitralizē čilli asumu.
link	15 comments\|post comment

Tāss cibas	[Aug. 4th, 2019\|11:11 pm]
Cibiņi, vai kāds kaut kur Latvijā vēl taisa bērza tāss cibiņas?
link	5 comments\|post comment

navigation

[	viewing	\|	200 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]