Es arī biju krēslā un miglaini atceros procedūru. Pēc tam gulēju gultā, biju pagriezusi muguru nodaļai/med. personālam un jutu sāpes. Kakla mandeles man arī atstāja. Tā bija kaut kāda stacionārā iestāde, nevis vienkārši LOR, bet kura, protams, nezinu.

(Reply to this) (Thread)

Pai. Kāda tev bija noskaņa, jūtot sāpes. Cik savādi, ka es neatceros sāpes kā sajūtu, tikai kā faktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noskaņa - bija kaut kāds aizvainojums, ka esmu iegrūsta tur. Mammas, protams, nebija, tur visi tobrīd bija bez vecākiem. Tāpēc arī ar muguru pret visiem. Sāpes bija kā pie spēcīga kakla iekaisuma. Es savukārt no tā krēsla daudz neatceros, atceros, ka sēdēju, apkārt bija cilvēki, viens noteikti bija vīrietis, droši vien ārsts, kurš veica to procedūru.

(Reply to this) (Parent)