nepiekrītu. nemainīgais apstāklis ir ģenētika, taču nav nekāds pienākums lauzt cilvēkiem vienam otru 'personības īpatnību' vai dažādu citu estētisku un ētisku iemeslu dēļ. No savas puses varu piebilst, ka nav normāli, ja - neatkarīgi no rakstura - neuzņemas rūpes un atbildību par vecākiem, kad tie kļūst, nu, vecāki. bet kaut kā kultivēt mīlestības vai iecietības jūtas pret personām, pret kurām ir grūti tās uzkultivēt, manuprāt, ir lieki..

(Reply to this) (Thread)

Kaads tad gjeneetikai ir sakars ar attieksmi?
Pie tam, manupraat, ir atshkjiriiba starp cienju (taadu, kas vairāk pietāte un tolerance), iecietiibu un miilestiibu.

Un tas, ko es secinu, ir balstiits tikai un vieniigi manaa ierobezhotajaa pieredzee par cilveekiem, kuraa esmu noveerojusi korelaaciju starp ņuņņīgumu un necienju pret vecaakiem.

Es labpraat saprastu, ko domaaji ar 'nav nekāds pienākums lauzt cilvēkiem vienam otru 'personības īpatnību' vai dažādu citu estētisku un ētisku iemeslu dēļ.'
Kam lauzt? Ko? Kam ir personiibas iipatniibas? Tiem, kas neciena? Kam ir esteetiskie un eetiskie iemesli? Tam, kursh grib lauzt tos, kas neciena? Kursh grib lauzt tos, kas neciena?
Vaardsakot, samulsu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tomeer iecietiibai ir gan sakars ar to pashu cienju, jaatziist. Un miilestiibas juutas jau bez taam abaam ieprieksheejaam nemaz ar nav iespeejamas, tad jau taas ir kaut kas pavisam cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vienkārši nesaprotu, kamdēļ tās mīlestības jūtas ir tik izmisīgi nepieciešamas? Jā, bērna un pusaudžu gados varētu, bet tad, kad cilvēks ir pieaudzis, nobriedis, tad jau attiecības ar vecākiem veido kā viens pieaugušais ar otru pieaugušo un, ja kaut kādu iemeslu dēļ nesapas (estētiskie un ētiskie:), tad neredzu iemeslu sevi lauzt. Pieņem to, ka radītāji ir raditāju un tur neko mainīt nevar. Rūpējas un gādā par vecākiem, kā jau vecākiem. Bet kaut kādu mīlestību vai maigumu izjust, ja tāda nav, tad arī nav nepieciešams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad attieciibaas, kuras veido pieaugushie, miilestiibu nevajag? Nu bet taa vispaar es par cienju runaaju.. Jo miilestiiba - to meedz saprast arii kaa raudaashanu un teikshanu "es tevis deelj tik daudz un ko tu" un visaadas citaadas emocionaali shaubiigas metodes, bet cienja tak ir zelts!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, cieņa ir ok.

(Reply to this) (Parent)

visādi, bet laikā, par kuru runā, bērnības un jaunības sāpes jau kļuvušas par neirozēm un nemainīgu dzīves patiesību

(Reply to this) (Thread)

taa gan. Taapeec jau man liekas, ka pieaugshana noziimee tikshanu taam paari.

(Reply to this) (Parent)

Varu piekrist. Mans gadījums, viss sakrīt.