es vienkārši nesaprotu, kamdēļ tās mīlestības jūtas ir tik izmisīgi nepieciešamas? Jā, bērna un pusaudžu gados varētu, bet tad, kad cilvēks ir pieaudzis, nobriedis, tad jau attiecības ar vecākiem veido kā viens pieaugušais ar otru pieaugušo un, ja kaut kādu iemeslu dēļ nesapas (estētiskie un ētiskie:), tad neredzu iemeslu sevi lauzt. Pieņem to, ka radītāji ir raditāju un tur neko mainīt nevar. Rūpējas un gādā par vecākiem, kā jau vecākiem. Bet kaut kādu mīlestību vai maigumu izjust, ja tāda nav, tad arī nav nepieciešams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad attieciibaas, kuras veido pieaugushie, miilestiibu nevajag? Nu bet taa vispaar es par cienju runaaju.. Jo miilestiiba - to meedz saprast arii kaa raudaashanu un teikshanu "es tevis deelj tik daudz un ko tu" un visaadas citaadas emocionaali shaubiigas metodes, bet cienja tak ir zelts!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, cieņa ir ok.

(Reply to this) (Parent)