Tas laikam atkarīgs no egoisma (un stulbuma) pakāpes. Man ir pilnīgi otrādi. Galvenais lai varu vārīties. Tikko bija situācija, kad saticis 8 gadus neredzētu draugu, muldēju ārprātā, pacietīgi gaidot, kad atkal būs mana kārta.

(Reply to this) (Thread)

Tas nogurdina un pieprasa dažādas substances, bet esmu ieslēgts tajā. Es nelabprāt vispār tiekos ar cilvēkiem, bet tad nu arī izmantoju visu laiku sev. Es zinu, tas ir atbaidoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tiešām ir. Kāda jēga? Tu jau zini visu, ko stāsti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet baigais spēks ir prasmē klausīties, uzklausīt. Un kā jau ar jebkuru spēku - tas Tev ir, ja Tu to atpazīsti un pieņem kā savu.

(Reply to this) (Parent)