Samērā bieži par šo situāciju domāju (kad atkal kāds sīkulis ir ar kaut ko neapmierināts transportā). Tā ir biesmīga situācija visiem iesaistītajiem. Esmu domājusi - ja es būtu māte ar ilgstoši kliedzošu mazuli, ja man būtu laiks tajā brīdī, transporta mēnešbiļete, es varbūt izkāptu un mēģinātu bērnu nomierināt, pagaidītu citu transportu. Tomēr te, kur dzīvoju, transports kursē ļoti bieži un cilvēki tolerē bērnu kliegšanu, nekad neesmu dzirējusi nekādus komentārus mātēm par viņu bērniem.
Bet vispār jāaudzē bieza āda mātēm pret apkārtējo nepatiku. Es laikam neizvēlētos iesaistīties diskusijās ar apkārtējiem. Lai paši kāpj ārā, ja kaut kas nepatīk :D

(Reply to this) (Thread)

mhm, man ļoti saprotama attieksme. Man ir tā, ka es saprotu, cik grūti ir klausīties bērna kliegšanu, bet tomēr stulbi, ja apkārtējiem jau defaultā ir tik sūdigi, ka nekādu empātiju nevar izsniegt šāda raudoša bērna virzienā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kopš es nedzīvoju Rīgā, man tā šķiet viena ļoti briesmīga vieta tieši šādā citu netolerēšanas un neeksistējošas empātijas ziņā. izrādās, ka var dzīvot arī savādāk. daudz mierīgāk, laipnāk, draudzīgāk pret apkārtējiem.

(Reply to this) (Parent)