prāta fotogrāfijas

Pēc aptuveni 4 stundām man ir eksāmens, es šobrīd neko daudz nesaprotu, toties mans kursadarbs ir teju, teju gatavs..

es domāju, ka es sirmus matus dabūšu. tikko piesēdusies, lai pusnakti sēdētu un pabeigtu savu kursadarbu, un še tev! - pazūd elektrība visam kvartālam/varbūt pat visai pilsētai, nezinu.. man panika, jo rīt taču sarunāju nodot, jo - ja kaut kas ne tā, vēl būs laiks pātaisīt.. nu neko, elektrība tagad ir atpakaļ un aizraujošais darbs pie mana kursadarba var atsākties, jēēij! paralēli skan mūzika trešdienas eksāmenam (īstenībā tikai tā daļa, kas man patīk vislabāk) un es savā panikā, ka kāds (maniaks) staigā gar logiem, esmu aizvilkusi visus aizkarus..

un rīt no rīta es agri iešu uz Daugavu peldēt. varbūt.

labi, viss... es pie sava kursadarba, bet jums reku britu humors -

nummmmur_viens
nummmmur_divi

netaisi gudru seju, tevi visi te jau pazīst

vakar Muzeju naktī bija forši! apkrāsojām krūzīti, kāpām tornī parakstīt vēstuli, ēdām franciskās uzkodas, klausījāmies čigānu mūziku, klausījāmies arī kapu svētku stila mūziku, skatījāmies ugunsšovu, polku or something dejojām... bija tik tiešām jauki...


un rekur jums no manis franču eirovīzijas dziesmiņa.. (kliko te!) (it īpaši sers_bezcers priekam :DDD)

aizgājām vakar vakarā ar mīļo uz Dzelzs Vilku. Cilvēku - minimāli, jo netālu notika pasākums/festivāls. Un labi vien, ka tā - varējām izvērsties, izdejojāmies riktīgi.

un tagad - back to reality bļe.

Kopenhaagena pilniigi noteikti ir mana pilseeta.. Man saap kaajas, es visu laiku apmaldos un vazaajos apkaart visu dienu un katru riitu man ir kaut kaadas pagjiras. Veel man ir shoping-maanija un es kaa stulbais tuurists eju uz Kristiaaniju iepirkties:D
Universitaate te vinjiem Kopenee gauzhaam forsha un arii mani kursi sheit gauzhaam forshi un interesanti. Tieshaam.

Aizvakar aizbraucu uz Aalborg pie savas ex-istabasbiedrenes. Baigais prieks satikt visus Zigjus, Dorisas un no_smoking protams. Seedeejaam barinjsh pie jamaas aaraa (tur kaut kaadi puspliki atbaidoshi spaanju viirieshi tuvumaa dziivojaas), pierijaamies, piedzeeraamies un braucaam uz Støvringu. Turpinaajaam dzert. Alus, shnjabis, tekila. Baigaa nostaljgjija man paraava. Veel pavaari Kristu satiku, skolotaaju Kimu, nu baigi jauki vienvaardsakot. Tad pa nakti no_smoking kaut kaadu airi atrada, neesaajaas apkaart, es uz vienritenja vienu briidi meegjinaaju braukt, pa nakti abas laupiijaam ledusskapi.

Vakar vakaraa ar igaunieteem aizgaajaam uz Kristiaaniju uz konciiti. of Montreal. Baigi, baigi jauka grupa, taads psihedeeliskais pops. Aizgaaju ar igaunieteem, bet taa kaa ne man, ne vinjaam nav iipashas veelmes draudzeeties, un pat ja ir, vienalga vienaa briidii saruna saak riteet igauniski, tad leekaaju tur pusnakti viena pati laimiiga apkaart.

Shoriit kaut kaados seshos ceelos, pohaas kraameeju koferus un paarvaacaamies uz otro hosteli laukos kaut kaados. Aizmirsu pirmajaa hostelii dvieljus, pidzhamu. (pidzhamu gan krievu Ananass pec tam atveda)

Vieniigais, ka sers_bezcers baigi pietruukst un man krediits rekordlielaa aatrumaa visu laiku izbeidzas, khe

Aizvakardien pēc samērā ilga laika ar mīļo devāmies un jauku kvartjirņiku. Cilvēku no sākuma bija maz, bet tad jau saradās. Diemžēl, kādam skuķim vajadzēja pamanīties šo pasākumu daļēji pajaukt, un dodoties projām piebilst, ka "šeit bija jauki un es labprāt nākšu vēl".
Vakar abi atbraucām pie manis, pastaigājāmies gar Daugavu un tā. Pašā vakarā spēlējām šahu un dambreti, kur es pamanījos izcelties ar tekstu "vai tad nesanāk tagad tā, ka tās dāmas anulējas?":)

Tagad es iešu un drīz sākšu krāmēt somas. Rīt uz Kopeni uz 2 nedēļām uz konferenci.



Tēta bezkaunībai laikam robežu nav. Es mēģinu nedusmoties, bet nesanāk. Aplam nesanāk.

Labas vakaras! Nogurusi esmu atgriezusies no Viļņas. Tur - skandināvu studentiem, ja gribam būt precīzi - norvēģu konference.
Jau pirmajā dienā - pārsteigums. Norvēģu val. studenti tomēr brauc (bet ne tas ir tas pārsteigums). Autobusā paspēju atklausīties līdz apnikumam par orķestri, kādu simto reizi par klaviatūru, utt. Bet tas jau nav nekas jauns.
Aizbraucam tātad, 6 cilvēku grupiņa, mūs sagaida. Ejam uz hosteli. Un tur tad arī pārsteigums - izrādās, apmaksāts tas hostelis vis nav, ir jāsamaksā pašiem un pēc tam kaut kad to visu atmaksās atpakaļ. Protams, nevienai no mums abām nekas nav pateikts, un arī mūsu pasniedzēja to nezināja galu galā. Kartē man naudas tik daudz nav, par SpecialK nerunāsim - tur vienmēr aktuālais naudas jautājums. Pie tam, lietuviešu litu vispār nevienam arī nav, un neviena valūtas maiņa vairs nestrādā. Pizģets, vienkārši sakot. Bet nu beigu beigās viss nokārtojās - norvēģu studentu hostelī tika sarunāts, ka samaksās latos, un viena no viņām tad izņēma no kartes naudu un aizdeva mums.
nju lūk, dzīvoju ar SpecialK divatā 4vietīgā tipa namiņā. (jo bija paredzēts, ka brauksim 4 gab.) Pa nakti kkādu sviestu sapņoju/murgoju. Viens sapnis/murgs ļoooti reāls. - Guļam tāpat kā īstenībā tur guļam, bet tur ir vēl viena meitene. Un tad atbrauc ātrie, un tā meitene galu galā nomirst. Un tad es pēc kāda laika pamostos (nezinu, vai pa īstam pamodos vai tikai itkā) un domāju - vot pizģets, te cilvēks tikko nomira, a mēs te mierīgi pofigā guļam tālāk. Nu neko, un guļu pofigā tālāk :D

Šorīt tātad devāmies un universitāti, uz konferenci. Viss ļoti šainīgi un forši. Arī mūsu prezentācija izdevās, un arī laika ziņā bija tik cik paredzēts. visi prezentēja savus bakalaura darbus, bet mēs ar SpecialK - "Froeken Smillas fornemmelse for sne". Tāds pašapziņas celšanai, ka īstenībā norvēģu valodu saprotu daaaaudz labāk nekā man pašai likās.. Un satiku uz īsu brīdi arī dāņu val. studentes, ar ko pagājušogad Tartu tikāmies. Nu lūk. Viena no norvēģu val. studentēm, kura arī latviski nedaudz pieprot mums par gidi piestrādāja.. Ģedimina pils, Katedrāle, Annas baznīca, utt. Škrobe, ka fočiku nepaņēmu līdzi.

Iebraucām Rīgā, par kādām 4 minūtēm nokavēju autobusu. Nākamais pēc stundas. Nu neko, atvados no visiem, nopērku biļeti un izeju uzvilkt dūmu. Vienā brīdī ar mani sāka runāties viens somu večuks (nu, krievs patiešibā, bet no Somijas. Kaut kāds ugunsdzēsēju kapteinis izbijis or something), un tad nu es klausījos viņa pēdējo 8gadu dzīvesstāstā. Par pārbraukšanu uz Somiju un visu ar to saistīto, par to kā sieva mājās reketu taisa un naudu prasa, par to kā viņš uzsēžas hmm, laikam jau uz kkā mopēdam līdzīga, atslēdz telefonu un jūtas brīvs.. khehe..

Jaunā versija Sarkangalvītei. Tāds mērens sviests un man slinkums rediģēt. Tad nu kādu uzgāju, tādu lasiet, khehe ;)


Reiz dzīvoja maza čiksīte, kurai bija sarkana kloze,ar kuru viņa iestiloja vienmēr un visur.Tādēļ visi viņu iesauca par sarkanķobīti.kādu rītu sarkanķobītes mutere saņēma mesidžu:tā ir no sencenses!Muča teica:"Bāc, a zini kas ir? Viņai ir besis, slikts fīlings.Aizej ieposī kas ar viņu, Sarkanķobīt,bet neaiztusē prom no taciņasun pa ceļam ne ar vienu nebazarē!"I vot sarkanķobīte ruulēja uz vecmuteres būdu mežā, kas atradās riktīgākajā čuhņā.Diena bija superīga.Karoče, drī vien sarkanķobīte iečekoja reaļņās puķes.Tad viņa izfišķoj, ka varētu noraut dažas, bet ieraudzīja, ka aiz koka lupī vilks.Čiv riv mazā!viņš teica.Vou, kas par puķēm!Nezini kādu tusu, kur var ietusēt šovakar? Sorry,es nevaru sist klaču ar frīkiem,es močīju pie vecmuteres un nedrīkstu nokavēt strelku!šāmējā pasacīja un aizvaļīja prom, jo saprata, ka vilks šai sita kanti. A pēc stundas jau bija pie vecmuteres hausa.Vecmučai bija galīgs pofigs uz visu un šī durvis bija atstājusi vaļā. tāpēc sarkanķobīte ietresīja žigli iekšā bez klauvēšanas.Vecmuterei čista izskatījās, ka ir čāb;igi. "Bļin, kas tev par ausīm?!Čo tik lielas?"pārsteigti prasīja Sarkanķobīte. "Galīgākā aita esi?!"Lai tevi labāk sadzirdētu!"atcirta vecmutere. Sarkanķobīte neko nerubīja un ieskatījās ciešāk. "O bože, kas par lielām acīm!"nerimās Sarkaņķobīte.Da labi, tas ir tāpēc, lai tevi labāk varētu redzēt!"atteica vecmutere. Bet Sarkaņķobīte nebija galīgā lose, tāpēc šai bija tāds čujs, ka kaut kas nav riktīgi. "Oi, kāds tev liels klabeklis!"izdvesa džanga. "Jeibogu, tu čist esi galīga tupa, kas tev nedalec, ka esmu vilks. Apblomījies?!"jautāja vilks un lielā džampā izleca ārā no gultas. Par laimi mežsargs, kurš bija reāls kačaks, ienesās ar saviem garajiem kātiem būdā un ar striķi piebeidza vilku. Vīī, Sarkanķobīte bija glābta, bet šī nekādīgi nevarēja iebraukt, kur palika vecmutere. Izrādījās, ķipa šī ir aizmukusi uz tuvējo tuc-tuc.

paldies rasbainieks par Catherine Tate show ierādīšanu. līdz šim nebija par tādu ne jausmas.. Lauren Cooper mans favorīts, dēļ izrunas, khe..

I
Svētkiem jāatšķiras no ikdienas. Pagājušo nedēļ mums ar mīļo bija divu gadu kopā būšanas svētki. Īstajā dienā mēs to kopīgi un draudzīgi atzīmējām ar vēdera vīrusu. Un tieši tāpēc, ka svētkiem jāatšķiras no ikdienas - viss ir pareizi.

II
Ģimnāzijas skolēni mani arī šodien nav apēduši, esmu dzīva un ir iegūts (cerams, ka tik tiešām noderīgs) materiāls kursadarba praktiskajai daļai. Vot, ierodies tur pāris reizes, tikai lai novadītu vienai klasei pāris stundas, un mani tur aiz muguras jau sauc "tā laikam tā jaunā skolotāja..." (wtf?)

Savu riteņošanas sezonu šogad esmu atklājusi. Tagad ar sārtiem, aukstiem vaigiem un saelpojusies aukstu pavasara gaisu ēdīšu pankūkas un tad turpināšu rakstīt savam kursadarbam teorijas daļu.

Rīt uz ģimnāziju ievākt pirmo materiālu, ko pētīt praktiskajā daļā. tad uz fakultātes lasītavu un pēc tam ar juuuda uz Daksi. Pēc visa tā pie mīļuma... baigais grafiks rītdienai, khe. Very busy person. once in a while.


un jā, es zināju, ka somu (un sāmu) folk ir fantastisks, bet ka TIK, TIK, TIK...!

Bushism

upd.: šeit vēl - The 50 Dumbest Things President Bush Said in His First Term

David Bowie-Philip Glass-Aphex Twin. Heroes

"You know, a long time ago being crazy meant something. Nowadays, everybody's crazy"

- Charles M. Manson

"arithmetic leads to philology, and philology leads to calamity"

- Eugene Ionesco "The Lesson"

jau kādu laiciņu gribēju redzēt JRT "Latviešu stāstus", mājās uz kompja jau sen mētājās mūziciņa no tiem pašiem "Latviešu stāstiem"... nu lūk, un vakar bijām! (runa par nomer 10., 11., 12.)
Izrāde ģeniālāka, nekā varēju iedomāties... pirmkārt jau tas, ka viens pats aktierīts monologā spēj tā aizraut publiku.

Kaspars Znotiņš - aizkustinošs stāsts par džeku, kurš dēļ sasodītās gripas nedaslimošanas ("un tad notika šaize" (c)KZ) kļūst par invalīdu, kurš nespēj vispār pakustēties. gadu gaitā viņš atgūst spēju kustēties, nodibina savu firmu, netā satiek savu nākamo sievu... tagad viņiem (Pelei un Vinnijam) arī bērniņš, dzīvo lauku mājās... un pašam ir bail. bail par to, ka viņš uzkrītoši pārāk daudz laika pavada saistībā ar darbu. Pēdējos gados vairāk raudu teātros, skatoties izrādes nekā skatoties filmas, un šis stāsts bija viens no tiem. Aizkustinoši.
("Arnolds vispār nezin, kas ir krīze" :D - tas par Arnoldu Švarcenēgeru, kontekstā, ka visi vīrieši piedzīvo krīzi blabla)

Baiba Broka - Santa no Ērgļiem. Santai 16 gados uzdāvināja akordeonu un nevienas svinības mājās nepagāja bez viņas uzstāšanās. khe, stāsts tāds dikti kontrastējošs ar iepriekšējo. komiska sieviete, kura strādājusi vistu un kādās-tik-vēl-ne fermās. Santa, tātad, strādā fermā, brauc ar traktoru (izrunāt ar īso "o" :) apkārt visādi vīrieši, kurš nu kāds, dažs smuks vīriets, "bet tāds garš"... un tad nu nāk Miša, baltkrievs, kurš "visu laiku palidzeja labot traktoru". Abi apprecās, aizšauj uz Baltkrieviju, Miša izrādās pēdējais mēsls.. pēc laiciņa Santa ar diviem bērniem atgriežas LV, uzrodas Raimonds. īsumā - Raimonds dzērājs, bet tīri neko; kādā reizē māsa ar savu vīru paņēmusi šo līdzi, un tā nu sapazinušies. palikuši divatā krogā, un sievišķis domā, kā nu atšūt (~"saku - nu, ved mani mājās, iebrauksim mežā pa ceļam// domāju - "mežā tad aizbēgšu":D) nu, vienu vārdu sakot, to tā nevar nemaz izstāstīt. un visas tās tipiskās kustības, un visi tie tipiskie izteicieni... tik dabiski:)

Vilis Daudziņš - šajā stāstā background jau tikai vairs parādās pašā sākumā, pieminot, ka šis stāsts pierakstīts 2004. gadā. Stāsts par autobusa šoferi. īstenībā šis pēdējais stāsts atstāja bez vārdiem, īsti pat nav ko teikt. vienkārši fantastiski! patiesībā pats stāsts - visvienkāršākais no visiem - vīrietis pusmūžā, nu jau pāri (nu tas tā, kurš ko pieņem par pusmūžu), kuram kremt, ka nav ne sūda dzīvē redzējis, ka bērni izaug ("17.. un viņam vēl esot viedoklis jau kaut kāds.. ko tāds sūds vispār var domāt!" un tajā pašā laikā - "17.. liels puiks mans Aigars...").. taču pasniegts tā, ka šķiet viskolorītākā persona no visiem 3, stāstījums liek visai zālei locīties smieklos ar savu, khm, naturālismu(?)... vienvārdsakot, fantastiski!

no rīta stāvu pie stacijas, lēnā garā smēķēju rīta cigareti..

pie manis pienāk vecs, koķets sētnieks :D un sāk sarunu -

- "jūs man te tikai zemē nemetiet.. došu slotu, likšu saslaucīt..."
- "nu tak es miskastē izmetīšu..."
- "slotu metīsiet miskastē? aha, gudriniece! ar ko tad es strādāšu?! [...] [...] aj, da labi, man jau vienalga; tas taču mans darbs" :DD

sēžu un berzēju rokas kā tāds Raimonds P, nesaprazdama ar ko lai sāk...