![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
jau kādu laiciņu gribēju redzēt JRT "Latviešu stāstus", mājās uz kompja jau sen mētājās mūziciņa no tiem pašiem "Latviešu stāstiem"... nu lūk, un vakar bijām! (runa par nomer 10., 11., 12.)
Izrāde ģeniālāka, nekā varēju iedomāties... pirmkārt jau tas, ka viens pats aktierīts monologā spēj tā aizraut publiku.
Kaspars Znotiņš - aizkustinošs stāsts par džeku, kurš dēļ sasodītās gripas nedaslimošanas ("un tad notika šaize" (c)KZ) kļūst par invalīdu, kurš nespēj vispār pakustēties. gadu gaitā viņš atgūst spēju kustēties, nodibina savu firmu, netā satiek savu nākamo sievu... tagad viņiem (Pelei un Vinnijam) arī bērniņš, dzīvo lauku mājās... un pašam ir bail. bail par to, ka viņš uzkrītoši pārāk daudz laika pavada saistībā ar darbu. Pēdējos gados vairāk raudu teātros, skatoties izrādes nekā skatoties filmas, un šis stāsts bija viens no tiem. Aizkustinoši.
("Arnolds vispār nezin, kas ir krīze" :D - tas par Arnoldu Švarcenēgeru, kontekstā, ka visi vīrieši piedzīvo krīzi blabla)
Baiba Broka - Santa no Ērgļiem. Santai 16 gados uzdāvināja akordeonu un nevienas svinības mājās nepagāja bez viņas uzstāšanās. khe, stāsts tāds dikti kontrastējošs ar iepriekšējo. komiska sieviete, kura strādājusi vistu un kādās-tik-vēl-ne fermās. Santa, tātad, strādā fermā, brauc ar traktoru (izrunāt ar īso "o" :) apkārt visādi vīrieši, kurš nu kāds, dažs smuks vīriets, "bet tāds garš"... un tad nu nāk Miša, baltkrievs, kurš "visu laiku palidzeja labot traktoru". Abi apprecās, aizšauj uz Baltkrieviju, Miša izrādās pēdējais mēsls.. pēc laiciņa Santa ar diviem bērniem atgriežas LV, uzrodas Raimonds. īsumā - Raimonds dzērājs, bet tīri neko; kādā reizē māsa ar savu vīru paņēmusi šo līdzi, un tā nu sapazinušies. palikuši divatā krogā, un sievišķis domā, kā nu atšūt (~"saku - nu, ved mani mājās, iebrauksim mežā pa ceļam// domāju - "mežā tad aizbēgšu":D) nu, vienu vārdu sakot, to tā nevar nemaz izstāstīt. un visas tās tipiskās kustības, un visi tie tipiskie izteicieni... tik dabiski:)
Vilis Daudziņš - šajā stāstā background jau tikai vairs parādās pašā sākumā, pieminot, ka šis stāsts pierakstīts 2004. gadā. Stāsts par autobusa šoferi. īstenībā šis pēdējais stāsts atstāja bez vārdiem, īsti pat nav ko teikt. vienkārši fantastiski! patiesībā pats stāsts - visvienkāršākais no visiem - vīrietis pusmūžā, nu jau pāri (nu tas tā, kurš ko pieņem par pusmūžu), kuram kremt, ka nav ne sūda dzīvē redzējis, ka bērni izaug ("17.. un viņam vēl esot viedoklis jau kaut kāds.. ko tāds sūds vispār var domāt!" un tajā pašā laikā - "17.. liels puiks mans Aigars...").. taču pasniegts tā, ka šķiet viskolorītākā persona no visiem 3, stāstījums liek visai zālei locīties smieklos ar savu, khm, naturālismu(?)... vienvārdsakot, fantastiski!
Izrāde ģeniālāka, nekā varēju iedomāties... pirmkārt jau tas, ka viens pats aktierīts monologā spēj tā aizraut publiku.
Kaspars Znotiņš - aizkustinošs stāsts par džeku, kurš dēļ sasodītās gripas nedaslimošanas ("un tad notika šaize" (c)KZ) kļūst par invalīdu, kurš nespēj vispār pakustēties. gadu gaitā viņš atgūst spēju kustēties, nodibina savu firmu, netā satiek savu nākamo sievu... tagad viņiem (Pelei un Vinnijam) arī bērniņš, dzīvo lauku mājās... un pašam ir bail. bail par to, ka viņš uzkrītoši pārāk daudz laika pavada saistībā ar darbu. Pēdējos gados vairāk raudu teātros, skatoties izrādes nekā skatoties filmas, un šis stāsts bija viens no tiem. Aizkustinoši.
("Arnolds vispār nezin, kas ir krīze" :D - tas par Arnoldu Švarcenēgeru, kontekstā, ka visi vīrieši piedzīvo krīzi blabla)
Baiba Broka - Santa no Ērgļiem. Santai 16 gados uzdāvināja akordeonu un nevienas svinības mājās nepagāja bez viņas uzstāšanās. khe, stāsts tāds dikti kontrastējošs ar iepriekšējo. komiska sieviete, kura strādājusi vistu un kādās-tik-vēl-ne fermās. Santa, tātad, strādā fermā, brauc ar traktoru (izrunāt ar īso "o" :) apkārt visādi vīrieši, kurš nu kāds, dažs smuks vīriets, "bet tāds garš"... un tad nu nāk Miša, baltkrievs, kurš "visu laiku palidzeja labot traktoru". Abi apprecās, aizšauj uz Baltkrieviju, Miša izrādās pēdējais mēsls.. pēc laiciņa Santa ar diviem bērniem atgriežas LV, uzrodas Raimonds. īsumā - Raimonds dzērājs, bet tīri neko; kādā reizē māsa ar savu vīru paņēmusi šo līdzi, un tā nu sapazinušies. palikuši divatā krogā, un sievišķis domā, kā nu atšūt (~"saku - nu, ved mani mājās, iebrauksim mežā pa ceļam// domāju - "mežā tad aizbēgšu":D) nu, vienu vārdu sakot, to tā nevar nemaz izstāstīt. un visas tās tipiskās kustības, un visi tie tipiskie izteicieni... tik dabiski:)
Vilis Daudziņš - šajā stāstā background jau tikai vairs parādās pašā sākumā, pieminot, ka šis stāsts pierakstīts 2004. gadā. Stāsts par autobusa šoferi. īstenībā šis pēdējais stāsts atstāja bez vārdiem, īsti pat nav ko teikt. vienkārši fantastiski! patiesībā pats stāsts - visvienkāršākais no visiem - vīrietis pusmūžā, nu jau pāri (nu tas tā, kurš ko pieņem par pusmūžu), kuram kremt, ka nav ne sūda dzīvē redzējis, ka bērni izaug ("17.. un viņam vēl esot viedoklis jau kaut kāds.. ko tāds sūds vispār var domāt!" un tajā pašā laikā - "17.. liels puiks mans Aigars...").. taču pasniegts tā, ka šķiet viskolorītākā persona no visiem 3, stāstījums liek visai zālei locīties smieklos ar savu, khm, naturālismu(?)... vienvārdsakot, fantastiski!