prāta fotogrāfijas

Nevarēju saņemties uzrakstīt. Vot i saņēmos. Sanāca tāds palags, ka dalīšu pa daļām:)
Tātad. Par visu pēc kārtas...

Turpceļš noritēja gludeni un tās garās stundas lidmašīnā no Varšavas līdz Toronto nemazam nelikās tik mokošas. (Atpakaļceļš gan so/so – sūdīgas vietas, ekrānu ar ne sūda neredz, ar gulēšanu nekā un tādā garā…) Nju tad tā… Ielidojām Toronto Pearson airportā, kur mūs sagaidīja mani krustvecāki un tēta otrs brālis ar sievu. Devāmies pie manējiem vecīšiem apmesties, kur arī bijām turpmākās gandrīz 2 nedēļas…

Tad mazpamazām sākām iepazīt skyskreiperu pilsētu Toronto... Sākām ar CN Tower - televīzijas tornis, kas arī augstākā celtne pasaulē. Augšā ar liftu tiekam fiksi un ātri un varam vērties Toronto no augšas. Tā kā mums neenormāli paveicās ar laiku tai dienā (patiesībā visas tās gandrīz 2nedēļas mums tur bija ap +30’C un saulains), tad visu superīgi varējām arī saskatīt. Aizgājām arī aplūrēt stikla grīdu tai pašā tornī un galu galā uz tās bailīgi uzkāpt un nofoķēties.



Tad mūs kādā dienā pārķēra tēta otrs brālis un mēs visi devāmies uz Latviešu centru uz pensionāru tusiņu – sēž viņi tur, salasās, ieēd bulciņu, iedzer kafiju, paspēlē kārtis, papļāpā… Hehe, vienā brīdī tur viens tantuks pienāk pie mikrofona un paziņo, ka “vēl ir palikušas pāri smalkmaizītes un tagad viņas tirgos par puscenu”. Jēez, kā tie večuki tur saskrēja! Man vienu vecīti žēl taisni sametās – viņš tur mēģina tikt klātu, bet viena vecene ņem un ar savu elkoni pagrūž šo tā brutāli malā. Jamais atmeta ar roku un aizgāja apsēsties. Tad vēlāk tur viens sievišķis skaitīja dzeju, par ko brīžam nāca smiekls, bet uz beigām es vnk sēdēju un nesapratu – kā viens tantuks šitādu gūzmu var galvā paturēt..

Vienu dienu mums plānā bija doties uz Science centre
Pusdienu tur sabijām, izstaigājām, izpētījām un izmēģinājām visu ko. Iegāju riktīgā azartā ar visādu kloķu raustīšanu, savas līdzsvara izjūtas un reakcijas ātruma pārbaudīšanu n' stuff... Turpat arī noskatījāmies imax filmu par Kanādas ezeriem. Pati filma jau nekas special tā ņemot, bet tas viss kopā bija baigi feini.

Divas dienas staigājām baigos gabalus ar vienu citu Toronto latvieti vārdā Gaida un atstājām manus krustvecākus mājās atpūsties. Lūk. Gājām visur kājām, ne ar transportu, un līdz ar to arī daudz ko redzējām un vakarā atgriežoties mājās vienkārši vairs nebija spēka… Exactly how I like to do it!:)

No sākuma bijām Chinatown, kur (loģiski) čum un mudž no čainīzeriem, tur izstaigājām centrālo (=iepirkšanās) ielu, un iepirkām kkādus jocīgos augļus, ko pa ceļam ejot ēst. Aizgājām līdz pašam centram pie pilsētas domes un domājām ko darīt tālāk.

Caur St. James cathedral un geju kvartālu, kurš dienas laikā tukšs un kluss, aizgājām līdz St. Lawrence Market. Izstaigājām tirgu, drew nopirka saldumus un nošmaucās, un nopirka laima koncentrātu, savā dumajā prātā domādama, ka tā būs sula,un devāmies tāļāki. Gājām uz Distillery District. Lieki laikam teikt, ka man pa ceļam šķebināja no saldumiem un slāpa (thank god, tas nebija ilgi!). Pašā Distillery districtā, kur savulaik atradušies viskija brūži, pārsvarā atrodas nekas cits kā mākslas galerijas. Tipa skaitās baigais vēsturiskais rajons, a bet zinot mūsu pašu Vecrīgu kaut vai – ņefiga tur tāda nav. Nu bet nav jau arī nekāda senā vēsture tai pilsētai, nevar jau gribēt… Anyway…

Gājām pēc tam uz Toronto Musical Garden. Tāds glīšs parciņš ar krūmiņiem, putniņiem, puķītēm un akmentiņiem – tur reizēm notiek koncerti, un vispārībā tur tā jauki pastaigāt.



Uzreiz pēc tam devāmies uz Harbourfront Centre, kur ietrāpījām uz Latīņamerikas weekendu. Pasākums jaukais. Noskatījāmies 2 koncertus – dominikāni Puerto Plata un pilnīgi psihu meksikāņu sievišķi Astrid Hadad un naktī devāmies mājup…

Otrajā dienā ar to pašu Gaidiņu devāmies tālāk. No sākuma iegājām Toronto policijas ēkā, kur pie viena arī muzejs. Policists, kurš tur nabags viens pats svētdienas dienā sēdēja, bija baigi draudzīgais un beigās mums vēl sadeva pildspalvas un nozīmītes ar Toronto policijas emblēmu.
Tad devāmies uz St. Andrew baznīcu. Latviešu/ Igauņu baznīca. Tā kā Gaidai laba draudzene (arī latviete) tur strādā, tad izložņājām baznīcai pagrabu un tādā garā. Baznīcas pērminderam bija dzimšansdiene, tamdēļ šis vēl uzstājīgi teica, lai uzkavējamies, un tā nu mēs vēl palikām uz kēksu un kafiju. Diktām jauki vienvārdsakot.
Tālāk pēc baznīc-sievietes ieteikuma devāmies uz to pašu St. Lawrence tirgu, kur svētdienās Flea market (wiij!). Es gan tiku pie divām krellēm, bet ja būtu pa turieni padzīvojusies ilgāk, tad jau noteikti pustirgu iznestu:D
Nju lūk. Tālāk no turienes devāmies atkal uz Harbourfront Centre, kur spēlēja kkādi jautrie Kolumbieši, kas man diktām patika un kuriem nosaukumu diemžēl nevaru atcerēties.

Kā jau cilvēki, kas dodas uz Kanādu – jābrauc taču uz Niagāru! To arī darām… Braucam divās mašīnās, ceļš no Toronto līdz turienei ne pārāk tāls. Braucam, braucam,- pie pirmās mašīnas stūres tas tēta brālis, kurš nav mans krusttēvs, pie otras – viņam sieva. Braucam, tuvojamies, pa ceļam vēl šo to apskatām… Nu lūk. Es braucu mašīnā, kur tā sieva pie stūres.
Tā un šitā, vienvārdsakot, sanāca tā, ka onka pļāpādams bija nenogriezis, kur vajadzēja un nu vairs nav citas iespējas, kā braukt vien taisni pa šoseju, kas ved… ārā no Kanādas. Nogriezties vairs nav kur. Nu tā nu mēs nokļuvām ārpus Kanādas, pa vidu starp CAN un U.S. Kur varēja, tur apgriezāmies, aber nedraudzīgais muitnieks jau priekšā un nevienam līdzi dokumentu nav (oh shit!). Nu neko, palamāja, un aizsūtīja mūs uz imigrācijas kantori turpatās, noskaidroja personības tāpatās, un lāga džekiņi palaida mūs brīvestībā:)

Tālāk jau gan tur, kur paredzēts. Ierodamies pie Niagāras, apskatām. Cilvēku pilns, kas vainagojās ar to, ka mana mamma ar bračku atdalījās un aizskrēja pa priekšu. Pārējiem nekādas sajēgas, kur šie varētu būt, un tā nu mani večuki lēnām gāja uz priekšu un es skraidelēju turp-atpakaļ, šos meklēdama, un ik pa brīdim apstājoties un noķerot kādu kadru. Lūk. Tad aizbraucām turpatās netālu uz Whirlpool’u, un pārbraucām ar gaisa vagoniņu līdz U.S. robežai (par ko vēstīja zemē atrodošais akmens, uz kura salasāms “fuck u.s.a” :D), un atpakaļ.


Atpakaļceļā vēl iebraucām skaistajā pilsētelē Niagara on the Lake, kur gan patiesībā vajadzēja uzkavēties ilgāk, nekā mēs to izdarījām. Bet nu whatever…

Tad vēl es gribēju redzēt īstos indiāņus. Uz rezervātiem nekādiem tā arī neaizbraucām, redzēju jamos tikai uz ielas. Valdība zemi atņēmusi, baigās summas kompensācijās izmaksājusi, šiem sīvais garšo, un tā nu jamie tur vairums nodzīvojušies. Skumji…


Vēl mums tur šopings vienu dienu, šopings otru dienu, šopings trešo dienu. Visvairāk sajūsmā es biju par grāmatu veikaliem. Tā kā sajukusi tur biju:) Liels grāmatu veikals, paņem turpat iekšā Starbucks kafiju, un sēdi – šķirsti grāmatas, palasi, pastaigā… Sagrābos jau arī,- Helter Skelter (par ko vismilzīgākais prieks), grāmatu par Tori Amos, par Hičkoku, Into Africa, Silence of Lambs un vēl šādas tādas.

Iespaidu man pilna galva, vēl joprojām kkāds juceklis. Bet kopumā varu teikt, ka man tur noteikti patika!