| |
[18. Jan 2009|19:31] |
|
Brīžos, kad iestājas laika trūkums, mani pārņem absolūta paralīze un es vienkārši aizeju gulēt. |
|
|
| |
[15. Jan 2009|23:37] |
Es pajautāju Šuvim,vai viņš ir laimīgs.
Principā ir. |
|
|
| |
[14. Jan 2009|18:06] |
Mana "no vectēva mantotā zilā spalva" šodien bija kāda idiota izslēgtais boileris, kā rezultātā, jau tā raustoties drebuļos, nācās mazgāties ledusaukstā ūdenī. Un, protams, ka mans kamielis sabruka.
p.s. - un man atkal salikās, ka Šuvājevs ņirgājas. |
|
|
| |
[13. Jan 2009|16:35] |
|
Ja māmiņa ar brāli nepaliktu vieni, es tagad nospļautos par sesiju, par LUSP, par draugiem, par visiem darbiem un nedarbiem, un nākammēness pazustu Āfrikas dabas parkā. Nu tā ilgi. |
|
|
| |
[13. Jan 2009|16:31] |
|
Vai arī citi bieži jūtas kā no stikla? |
|
|
| |
[11. Jan 2009|16:30] |
|
Nemaz nav vajadzīgs pat Poseidona templis. Te redz to pašu. |
|
|
| |
[10. Jan 2009|23:25] |
Šī ir mana miera osta un laikam arī vairs vienīgā vieta, kur jūtos patiešām kā mājās, lai gan uz to man būtu maz tiesības. Es varētu te pavadīt mēnešus - tik pietiekama un piepildīta ir šī vieta. Galvenokārt jau ar mani pašu. Viss baltais apkārt iekrāsojas manās izjūtās, un atliek vien iekūņoties baltā dīvānā,atstutēt kājas pret palodzi un, lasot Freida apcerējumus par bailēm, lūkoties spilgtās debesīs.
Arī Žize nomierina. Viņa kļuvusi par manu labāko draudzeni un dvēseles radinieci.
Te ir viss, kas nepieciešams - piparmētru tēja un kaut kāda "īstā sajūta". Cik maz izrādās vajag, lai pārtiktu. Varbūt vēl vienīgi melnas klavieres.
UPD: Es vēl varu paspēt kādu uzaicināt rīt brokastīs. Ja nu kāds vēlas man pievienoties(?) |
|
|
| Pasakās ir forši. |
[10. Jan 2009|21:16] |
|
Un kādēļ gan nevarētu atnākt labā feja un uzburt daudz skaistu brīnumu vienā mirklī? Tas būtu vairāk kā atvieglojoši. |
|
|
| |
[9. Jan 2009|00:52] |
|
esmu atradusi savu māsu - sirdsapziņu. beidzot. |
|
|
| |
[6. Jan 2009|13:03] |
|
Leduspuķu smarža vairs tikai tramvaju logos. |
|
|
| Balts |
[4. Jan 2009|13:45] |
Šī nakts ne tikai nolikusi gulēt vēju, bet arī sasaldējusi laiku. Baltā kamuflāžā nav tērpušās tikai aizlienētās debesis un mārīte tajās. Pār manu sajūtu karaļvalsti sākusi valdīt Ziemas pasaka.
Neticu, ka vēl kādam tagad var būt tikpat skaiti kā šeit. |
|
|
| |
[29. Dec 2008|01:22] |
| [ | Mūzika |
| | Rolling Stones - You Can`t Always Get What You Whant | ] |
Ok, es laikam sāku justies muļķīgi.
Gaidiet, drīz varbūt būs UPD, ka arī stulbi...
UPD: stulbi apmulsusi dusmīga muļķīgi sieviete |
|
|
| Svārki |
[28. Dec 2008|21:36] |
Man vienmēr licies, ka gari svārki - tas ir forši, bet šodien sāku pārdomāt, vai tas tiešām tā ir. Nepietiek ar to, ka mani pus vakaru par tiem izsmēja, tagad arī ieejot veikalā vairs nav miera. Pretim nāk kāds puisis, ierauga mani un pilnā kaklā pa visu veikalu nobļaujas:
-GOOTS!
Bet smuks gots!
Nē, nu tiešām smuks gots...
Nepretendēju uz šādu statusu. Liekas, ka cilvēkiem vairs nepatīk, ka "aiz manis paliek strīpa". |
|
|
| Īstais brīnums |
[24. Dec 2008|19:41] |
Šī gada Ziemsvētku brīnums ir mazā brūnā Čiepa, kas šovakar slidina savas ķepiņas pa mūsu mājas grīdu un nenogurusi laiza manu seju. Man sāk likties, ka mēs viņu nevienam neatdosi.
Neizsakāmi prieki. |
|
|
| |
[21. Dec 2008|00:49] |
|
Liekas - dažiem līdz ar ekonomisko komplektā nāk arī radošā. Krīze. |
|
|
| Un kas ir padarīts? |
[16. Dec 2008|09:33] |
|
Šādās dienās atkal gribu 13. |
|
|
| |
[2. Dec 2008|15:09] |
|
Sapratu, ka mani kaitina cilvēki - informācijas vācēji. Vienmēr, uz viņiem paskatoties, pārņem nedaudz žēlums, jo liekas, ka viņiem nav dzīves. Un tieši tas arī mani kaitina - viņu nevēlēšanās pa īstam dzīvot un nodošanās nevienam nevajadzīgas informācijas grābšanā. lai jau viņi spīd ar savām zināšanām, bet cik tur iekšā ir "cilvēka"? |
|
|
| |
[1. Dec 2008|23:34] |
|
Jau ilgstoši apsveru savu bēgšanas plānu. |
|
|
| |
[1. Dec 2008|19:37] |
|
Uz ielas satiku Uģi - Kuģi. Viņš paskatījās uz mani un teica, lai izraudu putekļus no acīm. Un es uz ielas sāku raudāt. |
|
|
| |
[18. Nov 2008|14:46] |
Mani pārņem šausmas, redzot sevi, kāda es biju pirms pusotra gada. Un vēl lielākas šausmas, iedomājoties, ka kāds cits to varētu redzēt. Ārprāts, cik ļoti es biju cits cilvēks.
Mans šīs dienas šoks. Mani pagātnes rēgi. |
|
|