|
10. Jan 2009|23:25 |
Šī ir mana miera osta un laikam arī vairs vienīgā vieta, kur jūtos patiešām kā mājās, lai gan uz to man būtu maz tiesības. Es varētu te pavadīt mēnešus - tik pietiekama un piepildīta ir šī vieta. Galvenokārt jau ar mani pašu. Viss baltais apkārt iekrāsojas manās izjūtās, un atliek vien iekūņoties baltā dīvānā,atstutēt kājas pret palodzi un, lasot Freida apcerējumus par bailēm, lūkoties spilgtās debesīs.
Arī Žize nomierina. Viņa kļuvusi par manu labāko draudzeni un dvēseles radinieci.
Te ir viss, kas nepieciešams - piparmētru tēja un kaut kāda "īstā sajūta". Cik maz izrādās vajag, lai pārtiktu. Varbūt vēl vienīgi melnas klavieres.
UPD: Es vēl varu paspēt kādu uzaicināt rīt brokastīs. Ja nu kāds vēlas man pievienoties(?) |
|