| |
[18. Nov 2008|13:39] |
|
Man vienmēr ir licies, ka dienās, kad spīd saule, cilvēki nemirst. Bet laikam jau es kļūdos. |
|
|
| Sigulda |
[18. Nov 2008|12:11] |
Rīts tiešām ir skaists, ja modinātājs ir saule, kas pamazām aprij ķermeni, ja pamostoties apkārt redzu tikai daudz ziedu un ja man pie gultas jau ir nolikta svaigi spiesta ābolu sula. Sen neizjusta vasaras sajūta.
Un arī māmiņa ir mājās. |
|
|
| |
[11. Nov 2008|15:51] |
|
Ar Sandri pasaule dejo. Viņš ir viens no tiem brīnumainajiem cilvēkiem, kas iekrāso acīs mirdzumu. Kaut kā tā forši. |
|
|
| |
[4. Nov 2008|21:35] |
|
Nevajag privāto dzīvi. |
|
|
| |
[4. Nov 2008|19:25] |
Bieži domāju, ka nav vērts rakstīt, jo manas "tās dienas" domas/sajūtas kāds jau te ir paspējis paust.
Cik mēs visi tomēr esam līdzīgi.. |
|
|
| |
[27. Okt 2008|01:43] |
|
Tik daudz zināmu cilvēku, bet neviena, kam izstāstīt to, kas sakāms. Visi vai nu par tuvu vai par svešu. |
|
|
| Paldies, mhm. |
[19. Okt 2008|07:52] |
| [ | Feelings |
| | prom braucošs | ] |
| [ | Mūzika |
| | Miegains klusums | ] |
Tikko sapratu,kāda ir atšķirība starp abām mājām - Mežaparkā vairāk saka "paldies", tur katrs sīkums ir "paldiesa" vērts, te katrs sīkums ir diezgan pašsaprotams.
Un atšķirība ir milzīga. Tik sīki vārdi un tomēr tik liela ietekme. |
|
|
| |
[18. Okt 2008|18:44] |
Tikko palasīju, ko es te mēdzu rakstīt, un sapratu, ka tas, kādu priekšstau es no šā visa par sevi radu ir pēdējās muļķības. Kaut kā baigi negatīvi te tas viss samazgājies, un no vienas puses - nav jau brīnums, jo šī ir mana "izkliegtuve" vai "sūdzambībeles istaba maniem brāļiem".
Nu ja, labajās lietās jau mazāk gribās dalīties, jo:
1)vai nu ir tik labi, ka to vienkārši nemaz nevar izstāstīt;
2)vai arī ir mazāk labi, bet tomēr liekas, ka daloties šis labums samazināsies.
Vispār es ar šo visu tikai gribēju pateikt, ka man ir skaista dzīve - un tas tā vairāk vai mazāk "objektīvi" spriežot.
p.s. - I`m off - Krēta. |
|
|
| |
[10. Okt 2008|20:24] |
Atkal parādās cikliskā atziņa, ka laiks ir ciklisks.
Un gads neko daudz nav mainījis. Ir tās pašas asās sāpes un trulās bailes.
. |
|
|
| |
[6. Okt 2008|20:49] |
|
Es priecaajos par to, ka protu no visiem arii aizbeegt. Man tas ir sasniegums. |
|
|
| |
[30. Sep 2008|19:15] |
|
*Zaļais pievelk. |
|
|
| |
[19. Sep 2008|00:05] |
|
Ar to visu es tikai gribēju pateikt, lai Jūs visi liekat mani mierā - man nav laika priekš Jums un arī Jums ne, jo pat priekš sevis pašas man nav laika. Vismaz ne tik, cik es vēlos. |
|
|
| |
[18. Sep 2008|23:32] |
Esmu iesprūdusi smilšu pulkstenī. Laiks man piekļaujas un aprij. Vēl turos, bet ikviena kustība atgādina par plūstošajām smiltīm, kas arvien vairāk ierok mani savā aukstajā azotē.
Laiks paņem mani savā varā. Tādēļ man vairs nav pat diena, un pat ne stunda vai 10 minūtes. Es slīkstu arvien dziļāk sekunžu ritmā līdz mani uz mirkli pārņems klusums. Un tad kāds atkal varēs pastiept savu roku pretim un apgriezt pulksteni otrādi. Un mani atkal varēs sastapt. |
|
|
| |
[16. Sep 2008|00:14] |
Brāli, lūdzu, lūdzu sagaidi mani. Es pavisam drīz būšu. Esmu tikai pazudusi cilvēku jūrā un nespēju noziegties pret mums abiem, uzsākot sarunu. Ļauj man tikai sagaidīt dienu, kad varēšu sevi atvēlēt Tev.
p.s. - mazais zilais dzīvo pa kabatām. |
|
|
| Cilvēks bez mājām. |
[13. Sep 2008|18:58] |
|
Rīga - Sigulda = piecas pa(t)stāvīgas zobu birstītes. |
|
|
| |
[9. Sep 2008|23:37] |
|
Ā, nu re, izrādās, ka cilvēku uzbāzība ir tā, kas nolaupa manu laiku. Bet tiešām, burtiski nolaupa! |
|
|
| |
[29. Aug 2008|23:59] |
|
Ik pa laikam bērnu veikalos papildinu savus ziepju burbuļu krājumus, jo tikai tā ikreizi, kad ciemos atbrauc kāds mazs ķipars, ir iespējams novērot tik reti sastopamo, patieso, dabisko cilvēka prieku. Par 20 santīmiem ir nopērkama laime visai dienai. |
|
|
| |
[25. Aug 2008|23:40] |
2 diennaktis pavadītas pilnībā bez miega. Prāts kaut kā dažbrīd šilierējās, un viss, ko tādos brīžos spēju pateikt ir:"Nā, nā, nā, na, nā..." Miegs mani joprojām nevilina, jo esmu iemesta stāvoklī, kas nu jau sāk līdzināties bezmiega eiforijai - apkārtējie vismaz līdz galam kaut kā netic tam, ka neesmu dzērusi ne pilīti grādīgās dziras.
Un vēl, protams, mana balss. Tā atkal sāk skanēt kā sievietei mis "4 cigarešu paciņas dienā".
Pa naktīm sāku nodoties Bībeles studijām, un diemžēl ar katru rindiņu mana ticība tikai mazinās... Daudzum daudz pretrunu un jautājumu es rodu, kas nespēj mani pārliecināt par Svēto rakstu dievišķo izcelsmi.
Vispār liekas, ka dzīves karuselis sāk griezties arvien ātrāk un ātrāk. Ceru tikai, ka noreibstot neapvemšos. (Priekā!)
Nu ko, vēl vienu nakti? ;) |
|
|
| |
[25. Aug 2008|08:21] |
Es zinu, ka ik pa laikam pieļauju dažādas kļūdas. Lielākas, mazākas - nav svarīgi. Tās piesārņo manu ceļu ar bedrēm. Nevienam gan nepatīk braucot kratīties, tomēr tas vismas ļauj palikt nomodā.
Bet es vairs nekaunos par savām kļūdām, jo tās ir manas. Tās mani māca un pilnveido. Vismz man gribētos tā domāt.
Un Remarks jau arī teica, ka nav kauns par muļķi piedzimt, bet tikai nomirt. |
|
|
| |
[24. Aug 2008|03:04] |
Pēdējo pus gadu dzīvoju nelielās bailēs, ka šis ir tikai klusums pirms vētras. Nu ja, un liekas, ka beidzot sajutu pirmās vēja brāzmas. Lai tā būtu. Esmu jau samierinājusies ar savu kuģa kapteiņa lomu, kas man jāspēlē vētras laikā.
Ā un jā, vēl šodien mans tēvs teica, ka cilvēki domā, ka mīl, bet tā neesot mīlestība, tā ir tikai dzīve. Sabiedriiba nezinot, kas ir mīlestība. |
|
|