(no subject)

« previous entry | next entry »
Aug. 28th, 2007 | 12:43 pm

Nopirku M.Gimbutas grāmatiņu par Slāvu izcelsmi. Gimbuta man bija pazīstama ar līdzīgu pētījumu par Baltu izvelsmi.

Atveru pirmo lapu. Tur stāv blakus - orģinālais nosaukums angliski un krieviskais tulkojums: "THE SLAVES .. СЛАВЯНЕ"

rofl.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {35}

baltaa_lapsa

(no subject)

from: [info]baltaa_lapsa
date: Aug. 28th, 2007 - 01:31 pm
Link

Vispār, vārds "славяне" nāk no krievu "слава"- slava.
Un šitādas pērles liecina tikai par vienu- zemu izglītības līmeni.

Reply | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Aug. 28th, 2007 - 01:41 pm
Link

Rusi ir tikai viena no slāvu tautām, tā kā visas cilšu grupas nosaukumu atvasināt not viena krievu vārda ir muļķīgi :)

Tik pat labi tas var būt cēlies arī no slāviskā vārda "slovo" - "vārds, valoda".

Reply | Parent | Thread

baltaa_lapsa

(no subject)

from: [info]baltaa_lapsa
date: Aug. 28th, 2007 - 01:45 pm
Link

Vārds "slava" ir sastopams visās slāvu valodās, un jā, es nedaudz nekorekti pateicu, ka "slava" ir krievu vārds. Es savulaik daudz literatūras par šo tēmu izlasīju.

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Aug. 28th, 2007 - 01:57 pm
Link

There are two alternative scholarly theories as to the origin of the Slavs ethnonym, both very tentative: according to the first theory, it derives from a hypothetically reconstructed Proto-Indo-European *(s)lawos, cognate to Greek laós "population, people", which itself has no commonly accepted etymology. The second theory (forwarded by e.g. Max Vasmer) suggests that the word originated as a river name (compare the etymology of the Volcae), comparing it with such cognates as Latin cluere "to cleanse, purge", a root not known to have been continued in Slavic, however, and it appears in other languages with similar meanings (cf. Greek klyzein "to wash", Old English hlūtor "clean, pure", Old Norse hlér "sea", Welsh clir "clear, clean", Lithuanian šlúoti "to sweep").

Bernstein S. B., Очерк сравнительной грамматики славянских языков, vol. 1-2, Moscow, 1961.

;)

Reply | Parent | Thread

baltaa_lapsa

(no subject)

from: [info]baltaa_lapsa
date: Aug. 28th, 2007 - 02:05 pm
Link

Daudz, daudz informācijas.
Kā lasīju es, pastav dažas versijas, viena no kurām ir; "slāvi" ir celušies no "slavas". Pēc citas teorijas, termins "slāvi" tiešām nāk no "slovo"- tā slāvu tautas apzīmēja cilvēkus, kuri runā viņu valodā, pec principa: mēs saprotam viņu vārdus. Tieši tāpēc vācu tautas tolaik sauca "немцы"- "немые", tāpēc, ka nevarēja saprast viņu valodu.
Retorisks jautājums, īstenībā. :)

Reply | Parent

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Aug. 28th, 2007 - 02:00 pm
Link

Древнейшие письменные памятники говорят о словенах (словѣне) и о словенской (словѣньской) земле. Современные самоназвания словенцев, словинцев, как и слово «славяне» в русском языке — более поздние производные, закрепившиеся в ходе этногенеза отдельных народов. Этноним «словене» как основной, кроме этих народов, носили также ильменские словене — жители региона Новгорода.

Обычно этимологию названия связывают со «словом», то есть «люди, говорящие по-нашему» (ср. славянское название иноязычных племён нѣмьци ["немые", ]). Если учесть что слово словене (словѣне) в древних текстах писалось как «съловене» — то можно определить его происхождение к слово сълнце — в современном написании — солнце (ряд версий в статье Словен: Викпедия).

Есть свидетельства, связывающие славян со словом "слать": утверждается, что варвары (предположительно, валахи), зависимые от Римской империи, упоминали это слово в отношении славянских наемников, как-то присланных ими римлянам вместо себя (и производное от этого слова закрепилось как римское название племен).

Reply | Parent | Thread

baltaa_lapsa

(no subject)

from: [info]baltaa_lapsa
date: Aug. 28th, 2007 - 02:05 pm
Link

Gandrīz tas pats, ko es iepriekš pateicu :)))

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Aug. 28th, 2007 - 02:21 pm
Link

Slāvu vēsture ir viena ciešanu, vajāšanu un migrāciju vēsture ... Kopumā līdz slavai tur ir tālu, jo neviena no nācijām eiropas kontinentā no slāviem nebaidijās. Tieši otrādi - ģermāņu ciltis rietumslāvus izspieda no viņu tritorijām pie baltijas jūras (uz rietumiem no prūšu teritorijām), bet mongoļi viņus pēc tam vajāja un pakļāva jau jaunajās teritorijās ...

Saistība ar vārdu "slava", slāviem ir ļoti ... hmm ... pārspīlējoša.

Tapēc vairāk ticama etimoloģija par valodas radniecību.

Reply | Parent | Thread

baltaa_lapsa

(no subject)

from: [info]baltaa_lapsa
date: Aug. 28th, 2007 - 02:36 pm
Link

Te varētu arī pastrīdēties, jo pēc 300 gadu jūga un kristietības pieņemšanas tur bija daži ievērojami notikumi, kaut vai Ivana Barga valdīšanas laiks. :)

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Aug. 28th, 2007 - 02:46 pm
Link

... Kuriem ar slāviem kopumā nav nekādu saistību :)

Tā pat varētu runāt par "Pospolitas valsts radīšanos", bet atkal - tas ir tikai vēlāku laiku notikums, bet vārds "slāvi" ir vismaz 2000 gadus vecs, ja ne vecāks.

Es tikai tagad domāju, vai starp barbariem, kas iebruka postīt romu bija arī slāvu ciltis, vai nebija.

Ja kas viena no Romas "laupītāj ciltīm" (Goti) kā reiz cēlušies no baltijas reģiona, bet tiek uzskatīts, ka tie nav balti, bet gan kādas skandināvu ciltis..

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 11th, 2007 - 02:21 pm
Link

Apzīmējums "slāvi" nu nekādi nevar būt 2000 gadus vecs. Vismaz vēstures zinātnē par to neviens nenojauš.

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Sep. 11th, 2007 - 04:18 pm
Link

Ir viedoklis, ka vārdi "sloveni" un "nemci", nozīmē [savā valodā] "runājošie" un attiecīgi arī "nerunājošie" un ir pašas slāvu valodas vārdi. Attiecīgi varētu pieņemt ka šis vārds ir tik pat vecs, kā pati valoda..

Es šinī gadījumā nebiju domājis par šī vārda eksistenci rakstiskajās liecībās.

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 12th, 2007 - 10:27 am
Link

Piekrītu. Ar ģermāņu "vergs" tam nezin vai kāds sakars.

Nav runa par rakstītiem avotiem - arī arheoloģija liecina, ka slāvu ciltis parādās mūsu ēras sākumā, ap V gs. (es domāju, ka visdrīzāk austrumbaltu atzars, kas lielās tautu staigāšanas laikā tika atšķelts no pārējiem baltiem un turpmāk attīstījās autonomi).

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Sep. 12th, 2007 - 11:02 am
Link

Nu redz Gimbutiene piemēram slāvus lokalizē uz dienvidiem no baltu teritorijām. Šķiet tikai pēc tam viņi nokļūst līdz Baltijas jūrai nu un pēc tam jau sākas tautu staigāšana, kad slāvi tiek izspiesti atpakaļ uz austrumiem un ziemeļaustrumiem, kur viņi asimilē vai izspiež ārā vietējos baltu un somugru etnosus.

Ja piektajā mūsu ēras gadsimtā viņi parādas pie baltijas jūras, kas nav viņu pirmdzimtene, tad acīm redzot mūsu ēras sākumā viņi ir bijuši kaut kur citur. 2000 gadi tā vien sanāk .. :)

Te diskusija pirms tam bija vārda "slāvi" izcelsmi un tika minēts, ka tas varētu būt cēlies no vārda "slava" par godu Jāna Bargā un citu slāvu vadoņu sasniegumiem, kas datējas krietni vēlāk par piekto gs mūsu ērā ..

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 12th, 2007 - 11:27 am
Link

Nuss, Gimbutiene nav īpaša autoritāte baltistikā. Tautā zināmākā, tas jā, bet zinātnes aprindās zināma minimāli (nu tipa kā mūsu pašu Tomašūns vai indietis Čaterdži).

Lai konkrēti varētu diskutēt, jāpalūko literatūru, taču ja atmiņa neviļ, pirms lielās tautu staigāšanas nav ne rakstīto avotu, ne arheloģisko pēdu, kas ļautu kaut kur pasaulē fiksēt kādas nebūt ciltis, ko varētu saistīt ar slāviem. Ir krievu mēģinājumi saistīt pirmsslāvus ar t.s. fatjanovas kultūru, tak arheologi sliecas tos uzskatīt par austrumbaltiem. Bet ja pieņem, ka slāvi nolaidušies no Marsa, tad var droši kaut 40 000 gadu senatni piedēvēt. :)

Man aizdomas (gan neesmu par to speciāli interesējies), ka Joana (ar iesauku Bargais) laikā paši slāvi šādu jēdzienu nemaz nezināja. Tieši tāpat kā zemgalieši un vidzemnieki nezināja, ka ir "balti". Visdrīzāk jēdziens "slāvi" nāk no bizantiešu avotiem, kur tā apzīmēja ziemeļos aiz Boreja kalniem (Karpatiem) dzīvojošās ciltis, jaunajos laikos šo jēdzienu ieviesa vēstures literatūrā, bet plašākā apritē tas iegāja XVIII gs. Te drīzāk jāpalūko Ivanovu un Toporovu, ko šie metri raksta par tēmu.

Reply | Parent

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 11th, 2007 - 02:30 pm
Link

"Rusi" ir viens no vikingu apzīmējumiem, nevis cilts nosaukums (vismaz avotos tāda "rusu cilts" nekur nefigurē).

Pēc X gs. arābi un bizantieši tā sāka apzīmēt visus austrumslāvus, no kuru teritorijas ieradās šie karavīri/tirgotāji, savukārt Kijevas lielkņazisti par "rusu zemi" (jo kņazu karadraudzes no šiem "rusiem" sastāvēja). Savukārt русские kā etnoonīms izveidojās jau no teritorijas apzīmējuma.

Pirmās liecības par slāviem kā tādiem parādās pēc huņņu kaganāta sabrukuma. Skutāns izvirzīja domu, ka tās huņņu vergu kopienas, kas pašorganizējās pēc huņņu sagrāves, veidojot jaunas ciltis, taču man tas šķiet no pirksta izzīsts. Viennozīmīga šī etninīma izcelsme nav zināma.

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Sep. 11th, 2007 - 04:07 pm
Link

Šinī gadījumā iet runa vienkārši par krieviem un vienu krievu valodas vārdu :)

Reply | Parent

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 11th, 2007 - 02:18 pm
Link

To nu gan neviens nezina. Aber piemeklēt ko fonētiski līdzīgu - tas politiķu un žurnālistu, nevis vēsturnieku lauciņš.

Reply | Parent