(no subject)

« previous entry | next entry »
Aug. 28th, 2007 | 12:43 pm

Nopirku M.Gimbutas grāmatiņu par Slāvu izcelsmi. Gimbuta man bija pazīstama ar līdzīgu pētījumu par Baltu izvelsmi.

Atveru pirmo lapu. Tur stāv blakus - orģinālais nosaukums angliski un krieviskais tulkojums: "THE SLAVES .. СЛАВЯНЕ"

rofl.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {35}

baltaa_lapsa

(no subject)

from: [info]baltaa_lapsa
date: Aug. 28th, 2007 - 02:36 pm
Link

Te varētu arī pastrīdēties, jo pēc 300 gadu jūga un kristietības pieņemšanas tur bija daži ievērojami notikumi, kaut vai Ivana Barga valdīšanas laiks. :)

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Aug. 28th, 2007 - 02:46 pm
Link

... Kuriem ar slāviem kopumā nav nekādu saistību :)

Tā pat varētu runāt par "Pospolitas valsts radīšanos", bet atkal - tas ir tikai vēlāku laiku notikums, bet vārds "slāvi" ir vismaz 2000 gadus vecs, ja ne vecāks.

Es tikai tagad domāju, vai starp barbariem, kas iebruka postīt romu bija arī slāvu ciltis, vai nebija.

Ja kas viena no Romas "laupītāj ciltīm" (Goti) kā reiz cēlušies no baltijas reģiona, bet tiek uzskatīts, ka tie nav balti, bet gan kādas skandināvu ciltis..

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 11th, 2007 - 02:21 pm
Link

Apzīmējums "slāvi" nu nekādi nevar būt 2000 gadus vecs. Vismaz vēstures zinātnē par to neviens nenojauš.

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Sep. 11th, 2007 - 04:18 pm
Link

Ir viedoklis, ka vārdi "sloveni" un "nemci", nozīmē [savā valodā] "runājošie" un attiecīgi arī "nerunājošie" un ir pašas slāvu valodas vārdi. Attiecīgi varētu pieņemt ka šis vārds ir tik pat vecs, kā pati valoda..

Es šinī gadījumā nebiju domājis par šī vārda eksistenci rakstiskajās liecībās.

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 12th, 2007 - 10:27 am
Link

Piekrītu. Ar ģermāņu "vergs" tam nezin vai kāds sakars.

Nav runa par rakstītiem avotiem - arī arheoloģija liecina, ka slāvu ciltis parādās mūsu ēras sākumā, ap V gs. (es domāju, ka visdrīzāk austrumbaltu atzars, kas lielās tautu staigāšanas laikā tika atšķelts no pārējiem baltiem un turpmāk attīstījās autonomi).

Reply | Parent | Thread

D[ra]kone

(no subject)

from: [info]drako
date: Sep. 12th, 2007 - 11:02 am
Link

Nu redz Gimbutiene piemēram slāvus lokalizē uz dienvidiem no baltu teritorijām. Šķiet tikai pēc tam viņi nokļūst līdz Baltijas jūrai nu un pēc tam jau sākas tautu staigāšana, kad slāvi tiek izspiesti atpakaļ uz austrumiem un ziemeļaustrumiem, kur viņi asimilē vai izspiež ārā vietējos baltu un somugru etnosus.

Ja piektajā mūsu ēras gadsimtā viņi parādas pie baltijas jūras, kas nav viņu pirmdzimtene, tad acīm redzot mūsu ēras sākumā viņi ir bijuši kaut kur citur. 2000 gadi tā vien sanāk .. :)

Te diskusija pirms tam bija vārda "slāvi" izcelsmi un tika minēts, ka tas varētu būt cēlies no vārda "slava" par godu Jāna Bargā un citu slāvu vadoņu sasniegumiem, kas datējas krietni vēlāk par piekto gs mūsu ērā ..

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]buks
date: Sep. 12th, 2007 - 11:27 am
Link

Nuss, Gimbutiene nav īpaša autoritāte baltistikā. Tautā zināmākā, tas jā, bet zinātnes aprindās zināma minimāli (nu tipa kā mūsu pašu Tomašūns vai indietis Čaterdži).

Lai konkrēti varētu diskutēt, jāpalūko literatūru, taču ja atmiņa neviļ, pirms lielās tautu staigāšanas nav ne rakstīto avotu, ne arheloģisko pēdu, kas ļautu kaut kur pasaulē fiksēt kādas nebūt ciltis, ko varētu saistīt ar slāviem. Ir krievu mēģinājumi saistīt pirmsslāvus ar t.s. fatjanovas kultūru, tak arheologi sliecas tos uzskatīt par austrumbaltiem. Bet ja pieņem, ka slāvi nolaidušies no Marsa, tad var droši kaut 40 000 gadu senatni piedēvēt. :)

Man aizdomas (gan neesmu par to speciāli interesējies), ka Joana (ar iesauku Bargais) laikā paši slāvi šādu jēdzienu nemaz nezināja. Tieši tāpat kā zemgalieši un vidzemnieki nezināja, ka ir "balti". Visdrīzāk jēdziens "slāvi" nāk no bizantiešu avotiem, kur tā apzīmēja ziemeļos aiz Boreja kalniem (Karpatiem) dzīvojošās ciltis, jaunajos laikos šo jēdzienu ieviesa vēstures literatūrā, bet plašākā apritē tas iegāja XVIII gs. Te drīzāk jāpalūko Ivanovu un Toporovu, ko šie metri raksta par tēmu.

Reply | Parent