dp_insp_jk's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are 17 friends' journal entries, after skipping by the 25 most recent ones.
[ Next 25 >> ]
| Thursday, November 12th, 2026 |
jan09
|
8:24a |
a aktuāli: "Pensionāru ekonomiskais “zelta laikmets” pasaulē tuvojas beigām. Gadiem Rietumvalstīs atkārtots pārmetums, ka tā dēvētajai “baby boom” paaudzei – cilvēkiem, kas dzimuši aptuveni no 1940. gadu vidus līdz 1960. gadu vidum – ekonomiski ticis pats labākais. Viņi izveidojuši karjeru laikā, kad mājokļi bija salīdzinoši lētāki, piedzīvojuši nekustamā īpašuma un akciju cenu kāpumu un tagad daudzviet saņem arī dāsnas pensijas. Taču “The Economist”, analizējot datus par 32 turīgām valstīm, secina: šis laikmets, iespējams, jau ir sasniedzis savu maksimumu. 26 no 32 analizētajām valstīm senioru ienākumi attiecībā pret darbspējīgā vecuma cilvēku ienākumiem tagad pasliktinās. Jaunākās paaudzes savukārt pelna vairāk, uzkrāj aktīvus un arvien biežāk saņem valdību finansiālu atbalstu. Tagad situācija sāk mainīties. “The Economist” analīze rāda, ka daudzās turīgajās valstīs šī tendence tagad iet pretējā virzienā. Grieķijā darbspējīgā vecuma cilvēki pašlaik pelna gandrīz par piektdaļu vairāk nekā pensionāri. Lielbritānijā pensionāru mediānie ienākumi tagad ir aptuveni par 10% zemāki nekā darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. ASV mileniāļiem, sasniedzot pašreizējo vecumu, ir vairāk bagātības nekā iepriekšējām paaudzēm tajā pašā dzīves posmā. Ir arī pirmās pazīmes, ka Z paaudze aktīvus uzkrāj vēl ātrāk. pēdējā dzīves dārdzības krīze pensijas vecuma mājsaimniecības skārusi ievērojami smagāk nekā darbspējīgā vecuma mājsaimniecības. Tas ir būtisks aspekts arī Latvijas senioriem: pat tad, ja pensija nomināli palielinās, svarīgi ir tas, cik daudz par šo naudu iespējams nopirkt. Latvija šajā stāstā ir ļoti īpašs gadījums. Latvijā situācija daudzos aspektos ir pavisam cita. Latvijā 2026. gada sākumā dzīvoja 413 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 gadiem, un seniori veidoja 22,4% no visiem valsts iedzīvotājiem. Vidējā vecuma pensija 2025. gadā bija 615,70 eiro mēnesī, kas atbilda tikai 45,7% no vidējās darba samaksas valstī. Sieviešu vidējā pensija bija 594,19 eiro, bet vīriešu – 656,31 eiro. Vēl krasāk problēmu parāda nabadzības rādītāji. 2025. gadā 43,3% Latvijas senioru bija pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai. Īpaši smaga situācija ir cilvēkiem, kuri vecumdienās dzīvo vieni. 2024. gada dati rādīja, ka nabadzības riskam bija pakļauti 63,2% vientuļo pensijas vecuma cilvēku. Arī dzimumu atšķirība ir ievērojama. Latvijā divas trešdaļas senioru ir sievietes, un vecāka gadagājuma sieviešu nabadzības risks ir būtiski augstāks nekā vīriešiem. Tāpēc Latvijā runāt par pensionāriem kā par vienotu, ekonomiski privileģētu paaudzi būtu maldinoši. Latvijas senioriem svarīgākais ir cits secinājums – nākamajos gados pieaugs spiediens uz pensiju sistēmām, cilvēki tiks mudināti ilgāk palikt darba tirgū, bet valsts budžeta nauda arvien vairāk būs jādala starp senioriem, veselības aprūpi, ģimenēm ar bērniem un citām vajadzībām. Latvijas gadījumā šī diskusija sākas no daudz zemāka senioru labklājības līmeņa." https://www.la.lv/pensionaru-ekonomiskais-zelta-laikmets-tuvojas-beigam-ko-tas-nozime-latvijas-senioriem? |
| Wednesday, November 11th, 2026 |
mindbound
|
11:26a |
ttg Truth table generator. |
| Tuesday, November 10th, 2026 |
mindbound
|
5:50p |
peh 2 Ich und Angst? Peh! |
mindbound
|
4:01p |
mt Mitosis. |
dienasgramata
|
2:40p |
Valsts policija aicina vecākus pievērst uzmanību saviem bērniem un iespējamām pārmaiņām viņu uzvedībā un ikdienā, piemēram, bērna interesēm, apģērbam, draugu lokam, dažādiem priekšmetiem, kas pēkšņi parādās istabā, dažādām nozīmītēm, kā arī tam, kādu saturu bērns patērē viedierīcēs. |
dienasgramata
|
1:59p |
TV3: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā patērē nelegālu saturu LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību |
jan09
|
8:49a |
knc kā "noliet" cilvēkus
“The Economist” 30. oktobrī ziņoja, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, ieskaitot kritušos un ievainotos, ir no 1,4 līdz 2,1 miljonam cilvēku, bojāgājušo Krievijas militārpersonu skaits - no 374 000 līdz 770 000. Maijā žurnāls ziņoja par 1,1-1,5 miljoniem nogalināto un ievainoto. 30. oktobrī “BBC News” “Русская служба” un “Медиазона” žurnālisti informēja, ka Ukrainas karā Krievija zaudējusi vismaz 500 000 militārpersonu, kamēr dokumentāli apstiprināta 285 023 bojāgājušo Krievijas karavīru identitāte. “Informācija par visiem dzīvā spēka zaudējumu gadījumiem nav publiski pieejama, tāpēc noteikt precīzu skaitu ir samērā problemātiski,” komentē izdevums “Агентство. Новости”. Identificēto Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits lēšams 45-55% robežās no faktiskajiem zaudējumiem, savukārt militārie eksperti aprēķinājuši, ka Ukrainā krituši 518 līdz 664 tūkstoši okupantu armijas karavīru. Pieskaitot aptuveni 21 000-23 500 bojāgājušo pašpasludināto “ДНР” un “ЛНР” vienību un 2304 identificētos Ziemeļkorejas karavīrus, pēc BBC aprēķiniem, kopējie okupantu spēku zaudējumi varētu būt 540-690 tūkstoši. interesanti, cik ir "nolējušies" Ukrainas pusē? un cik var atļauties "noliet" EE, LV, LT, lai nebūtu jāsēž rezervātos? |
jan09
|
8:24a |
ns nosperts cibā
"vecums nenāk divi"
neatceros, vai esmu pieminējis (skatīt tekstu augstāk), un nav tik būtiski, bet pirms pāris gadiem kkur uzdūros tekstam/video, kura galvenā doma bija - cilvēki pēc 50 ir grausti (vairāk vai mazāk hronisku veselības problēmu nēsātāji). meitenei ir medicīniskā izglītība, piestrādā ar masāžam/fizio, attiecīgi paliela novērojumu bāze ir. patinām apkārt vispirms sevi, tad pazīstamos/ klientus, un tā tas arī ir. ne jau velti diklofenaks un magnijs ampulās bauda tādu popularitāti cilvēku virs 50 vidū (un stāv zāļu skapītī). piem, nepārtrauktas sāpes kādā ķermeņa daļā - mēnešiem ilgi speciālie vingrojumi, smēres, parastas injekcijas vairs nelīdz, paliek blokāde, oparācija, vai amputācija ;) gali aptiekā, un cilvēks, kas var atrast vēnu un trāpīt, ir vitāli nepieciešami izdzīvošanai. |
jan09
|
8:13a |
i interesanti
kad tiks pilnībā izmeklētas (vai atslepenotas) Ukrainas specdienestu diversijas un noziegumi EU robežās? pagaidām vairāk vai mazāk oficiāli apstiprinājusies tikai zemūdens diversija - gāzes vada spridzināšana. kā ar citām slepkavībām / sprādzieniem / dedzināšanām Eiropā?
/cits jautājums - vai ukraiņi pārsitīs albāņu mafiju krutuma, nežēlības un ietekmes skalā? |
| Monday, November 9th, 2026 |
mindbound
|
5:11p |
jaunie triki Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus. |
mindbound
|
5:07p |
vismaz 5 Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī. |
jan09
|
12:49p |
dc dienas citaac:
Каждые десять лет мир объявлял, что всё, чему мы научились, больше не нужно, и мы шли учиться заново. И усвоили главное правило: никто не придёт. Ни государство, ни профсоюз, ни добрый дядя. Если проблема твоя — тебе и решать. |
| Sunday, November 8th, 2026 |
jan09
|
9:42p |
|
| Saturday, November 7th, 2026 |
jan09
|
11:48p |
tp tautiešu pasākums
kā jau Novembrī pieņemts, notiek daudzi lokālie tautiešu pasākumi UK (šodien vismaz 3x 50-70km rādiusā, un gan jau vēl kādi man nezināmi). izbraucām ielās, pa ceļam piestājām Leicester novērtēt telpas, uz kurām pārvācies Kaspars un co (priekšnesumus nokavējām), un tad nosēdāmies Nottingham DV nodaļas pasākumā. kā vienmēr, Ukraiņu klubā (latviešu klubu pārdeva 20padsmito sākumā, un līdzvērtīgu vairs nekad nenopirks, nauda jau noēsta). ir jauns nodaļas priekšnieks, tautas vairāk nekā iepriekš, ciemiņi/priekšnesumu sniedzēji iepriekšējie (Bradford DV kolektīvi + KF, bet viss organizēts patīkamāk/logiskāk, palikām ilgāk, nekā plānojām. no priekšniecības piebrauca Vera un co (domāju, ka visi UK tautieši zina Veru, bijusī "Strazdu" zvaigzne, tagad DV un Straumēnu zvaigzne (kādu brīdi vilka visu, tad iemainīja Strazdus pret Straumēniem). ekskluzīvi bija Imants Lieģis, sakūla labu sviestu par Nato un aizsardzību, gribēju pajautāt, cik viņam gadu, un vai viņš pats tam visam tic? /parādījās termini - ir trimda (vecie), un ir diaspora (jaunie, no LV pēc 2000ā). piekrītu, un atšķirība uzskatos/pieredzes bagāža ir milzīga. |
jan09
|
10:58p |
iivup ienāk info, bet varbūt "uzzinu pēdējais"
ik pa laikam piesekoju kādam jaunam tēlam/kanālam FB, TB vai YT, arī it kā ne mana burbuļa viedokļa paudējiem, kuri pamato domas un padalās ar avotiem/vārdiem utt, kas reizām noder tā nupat atradās Stephen Kinzer - an American author, historian, and journalist. ir aprakstījis šo to no 20ā gadsimta vēstures, interesanti, jāpalasa |
jan09
|
10:46p |
tt Tālavas taurētājs vismaz 45 gadus tiku domājis, ka dzejolī, kuru iemācījos 80o sākumā, ir rindas: ... Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā, Tas lūko pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā. ... loģiskā ķēde - lūko, izlūko, izlūks, normāli armijas jēdzieni šovakar tautiešu pasākumā atskanēja vārdi: ... Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā, Tas spiego pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā. ... ķēde spiego, spiegs lauž šablonu, un kā ex-armijnieks man ar spiegiem ir duālas attiecības/izjūtas BET - izpildītājs, kuru noķēru pēc pasākuma, apgalvoja, ka "spiegot" ir pareizi, izrādās, ka internets apgalvo to pašu, un mācību grāmatas jau sen ir pārstrādātas kartonā (labākajā gadījumā)... padomju versijas atšķirības vai atmiņas gļuki? esmu dzejoli skaitījis padaudz reižu, vienmēr lietojot "lūko" /savai lietošanai palikšu pie "lūko", vārds "spiegot" man dotajā kontekstā ir nepieņemams //esmu piemirsis veco druku, kaut savulaik diezgan brīvi lasīju. // https://www.youtube.com/watch?v=rA7CXisfIkg/// https://www.youtube.com/watch?v=aRoHPbYV6ig |
jan09
|
12:14p |
app3 atgriežoties pie publicētā 3
"Esam sasnieguši biļešu cenu kritisko robežu – daudzi cilvēki Latvijā vairs nevar atļauties iegādāties biļetes uz [kultūras] pasākumiem. Ja lielākā daļa ienākumu jāatvēl pārtikai, apkurei un degvielai, kultūras pasākumiem vienkārši vairs nepietiek naudas. Protams, apmeklējuma rādītājus vasarā ietekmē arī plašais bezmaksas koncertu piedāvājums, tomēr būtu naivi cerēt, ka kultūras nozare spēs kompensēt finansējuma samazinājumu, vienkārši paaugstinot biļešu cenas. Tā mēs riskējam nonākt pie vēl tukšākām zālēm."
Egīls Šēfers AKKA/LAA izpilddirektors, Kultūras ministrijas Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētājs, LSM.lv |
[ Next 25 >> ]
|