| maijs |
[May. 18th, 2026|12:38 pm] |
pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju. manai gaumei un patikšanai gan varētu būt siltāks, bet vismaz viss nozied mazlietiņās lēnāk.
*sestdien dzirdēju PIRMĀS SVĪRES AAAAAAAA!!!!!!!!
*daudz ravēju. vēl daudz jāravē. un pēc lietutiņiem viss jau izravētais pārklājies ar miljons maziem zaļiem punktiņiem - jāsāk ravēt no jauna;
*piestādīju siltumnīcu;
*otro gadu nedīgst salāti no paciņu sēklām, bet tas nekas. salāti ir nenormāli daudz sasējušies un sadīguši visur, kur rudenī un pavasarī savedu zemi no komposta;
*no iesētajām divām cukurzirnīšu rindām, izdīguši bija 2 zirnīši. parušinājos pa dobi - apakšā ala. sēju pa jaunam, redzēs vai apēdīs arī šos;
*tagad, kad viss saplaucis, var novērtēt reālo šīs ziemas skādi - lielais flamentanzs ir ļoti apsalis, visa augša jāgriež nost. mazās rozītes apsalušas, bet norm. mahonija ļoti nosalusi, praktiski visu nogriezu. veigelai un citīzam arī visu augšpusi nācās nošņikāt. dievkociņi arī tādi ne visai sprigani. ceriņiem, savukārt, daudz nokaltušu zaru. nezinu no kā.
*vakar priecājos par nenormāli skaisti un pilni ziedošajām ābelēm un paralēli iztēlojos, kā rudenī mīcos pa puvekļiem un šķūrēju miljons tačkas ar antenovkām uz kompostu;
*maija maigie un glāsmanie gaisi, kuros gradienti nomainās dominējošās smaržas. bija plūmes, vēl mazliet ir ķirši un ābeles, pāriet uz ceriņiem;
*šogad lakstīgala diezgan tuvu pie mājas. dzeguze ar nav tālu;
*mugura nav sajūsmā par dārza darbiem. naktīs tirpst rokas. labā vairāk, bet mēdz arī kreisā. mana fizioterapeite vairs nepieņem Cēsīs :(
darbiņā grūti. paliekam aizvien mazāk, atlūgumu aizvien vairāk. piektdien bija kārtējā atvadu ballīte, maija beigās vēl viena. kauns par mātesuzņēmuma reklāmām. atlaida tiešo vadītāju. drausmīgi kaitina viss, kas saistīts ar darbu. baigi uzvelkos un besos. braukšu jūnijā komandējumā uz Briseli.
otrreiz biju uz Viss bumbās. joprojām ļoti labi. tagad esmu redzējusi gandrīz visas etīdes.
turpinu apm. 2x nedēļā iet uz džimu. reizēm sanāk 3x. šonedēļ gaņau sanāks mazāk. |
|
|
| Vienīgais dzejolis, ko Česlavs Milošs uzrakstījis angļu valodā |
[May. 18th, 2026|12:34 pm] |
TO RAJA RAO
Raja, I wish I knew
the cause of that malady.
For years I could not accept
the place I was in.
I felt I should be somewhere else.
A city, trees, human voices
lacked the quality of presence.
I would live by the hope of moving on.
Somewhere else there was a city of real presence,
of real trees and voices and friendship and love.
Link, if you wish, my peculiar case
(on the border of schizophrenia)
to the messianic hope
of my civilization.
Ill at ease in the tyranny, ill at ease in the republic,
in the one I longed for freedom, in the other for the end of corruption.
Building in my mind a permanent polis
forever deprived of aimless bustle.
I learned at last to say: this is my home,
here, before the glowing coal of ocean sunsets,
on the shore which faces the shores of your Asia,
in a great republic, moderately corrupt.
Raja, this did not cure me
of my guilt and shame.
A shame of failing to be
what I should have been.
The image of myself
grows gigantic on the wall
and against it
my miserable shadow.
That's how I came to believe
in Original Sin
which is nothing but the first
victory of the ego.
Tormented by my ego, deluded by it
I give you, as you see, a ready argument.
I hear you saying that liberation is possible
and that Socratic wisdom
is identical with your guru's.
No, Raja, I must start from what I am.
I am those monsters which visit my dreams
and reveal to me my hidden essence.
If I am sick, there is no proof whatsoever
that man is a healthy creature.
Greece had to lose, her pure consciousness
had to make our agony only more acute.
We needed God loving us in our weakness
and not in the glory of beatitude.
No help, Raja, my part is agony,
struggle, abjection, self-love, and self-hate,
prayer for the Kingdom
and reading Pascal.
Berkeley, 1969
Czeslaw Milosz |
|
|
| 1/2 |
[May. 18th, 2026|10:47 am] |
Pusmaratonu noskrēju ļoti labi, pati ļoti lepna. Labākais pusmaratona laiks - 1:46; biju plānojusi skriet 1:50, bet izrēķināju rezervīti, ja nu beigās kaut kas nolūzt (nenolūza, ļoti gludi gāja) un jutos labi, kājas pašas skrēja, mūzika gan kaut kā šoreiz negāja, bet arī tā baigi nevajadzēja. Skrienot apēdu 2 decathlon želejas (tās ir mazākas nekā parastās) un viss bija čiki.
Bērni noskrēja 6km (abi lielie piekrita nākamgad uz 10km) - E un M “lēnām un mierīgi” izvērtās uz zem 30min. Ļoti lepojos un, pats galvenais, viņiem arī pašiem prieks, skries atkal. N mazliet lēnāk, viņai kaut kā vispār grūti skrienas, bet 38 min tādam nesenam 9gadniekam arī nav slikti. |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|11:51 pm] |
|
Toro, toro! |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|08:13 pm] |
|
Practical support is better than emotional support anyway. And for spiritual support you only need Jesus. |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|10:08 pm] |
|
Toties nekad mūžā neesmu bijusi zaļumballē. |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|06:40 pm] |
note to self: maratona starta vietā jābūt vismaz 25 minūtes pirms starta šāviena. citādi diezgan pizģec |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|03:38 pm] |
būs diena, kad es ar lellīti savus skuķus vedīšu ekskursijā, labi, ka ne tālu +- uz Jelgavu un tad būs baseins ar lepošanos kur vecākiem jāapbrīno visi triki un tajā pašā dienā vecākajam bērnam orķestra koncerts 20 min pēc baseina beigām
es no tās dienas baidis jau tagad :/ :D |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|02:06 pm] |
|
Esmu tik laimīgs, jo viena no manām mīļākajām dziedātājām Mišela Gurēviča atkal būs Latvijā! Injicē šo skaņdarbu manā DNS, LŪDZU, LŪDZU, INJICĒ TO MANĀ DVĒSELĒ! |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|01:39 pm] |
| [ | Current Music |
| | Liminal - The Crop | ] |
Šarmanta post-King Gizz mūzika. Vienīgais grupai stulbs nosaukums. Videoklips - zaļa maģija! |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|12:47 pm] |
|
Šodien nejūtos diez ko labi, būs jāaiziet uz darbu |
|
|
| uzsaukums kolektīvajai zemapziņai |
[May. 17th, 2026|12:59 pm] |
2026. gādā cilvēks nevar vienlaikus iestāties par mieru un taisnīgumu pasaulē, un skatīties Eirovīziju. Kāda runa vispār var būt par kopīgas, skaistākas nākotnes būvēšanu, ja humanoīdi nevar neieslēgt savu ekrānu tieši tad, kad viņu neieslēgšana varētu kopā veidot vismaz kaut kādu signālu?
Viņu smadzenes, nozagtas caur apzināti izkropļotas kultūras patērēšanu, veido kolektīvas alkas pēc arvien jaunas un jaunas kroplas kultūras. Tādi cilvēki kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) putnupr - viņi savulaik bija visalternatīvāk domājoši cilvēki, kuri patērēja visaugstvērtīgāko kultūru, taču, nerūpējoties par sava prāta kultūru un pārāk ļoti investējot savos humanoīdiski-sabiedriskajos pienākumos, viņa zaudēja savu sākotnējo dzīvdzirksti ikdienas darba pelēcības tuneļos.
"Skaties uz mani, kā nododu visu, kas reiz man pašam bija svēts!"
Ja pazīsti kādu, kurš skatās Eirovīziju - iepļaukā viņu! Ar sarunu, ar vārdiem jau neko vairs nevar izdarīt šajā ērā, kur vairs nav iespējams nošķirt patieso no nepatiesā un labo no ļaunā. |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|11:33 am] |
Man šad un tad nākas izskaidrot kādas frāzes izcelsmi - piemēram, "rūķis, māja" vai "Bonifācija brīvdienas". Pēdējais papildinājums šajā sarakstā ir "trīs banāni". Diemžēl jūtjubē neatradu Perpendikulu.
Bet septiņdesmito gadu padomju multiplikācijā ir vairāki eksemlāri, kas liek gribēt uzzināt kaut kādu plašāku kontekstu tam, kā šīs multfilmas ir tapušas. "Trīs banāni" noteikti ir šo multfilmu sarakstā. Kaut kad esmu dzirdējis joku, ka krāsas tanī laikā bijušas toksiskas, un no tām varēja labi apsisties. Pieņemu, ka patieso stāstu uzzināt nav vairs iespējams, jo retie mākslinieciskie izlēcieni uz didaktiskā satura un propagandas fona jau paši par sevi drošvien bija drosmīgi, bet jo interesnatāki tie tāpēc šķiet. |
|
|
| Cyranoids & Echoborgs |
[May. 17th, 2026|07:17 am] |
|
|
|
|
| |
[May. 17th, 2026|02:29 am] |
|
Mežciemā daudz lakstīgalu |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|12:19 am] |
|
Skatos eiroviziju. Garlaicīgi. Austrietis un Norge ir ok |
|
|