mirroirmemoir on teh wall, who's the worstest of us all |
[Jul. 9th, 2014|03:30 am] |
tomēr dienas šausmīgāka ziņa ir tā, ka sarkanā krus†a humpalās nopirku trīs bikšpārus uzreiz. viens, gōrteksasass snoverūzas, vai – lieti noderēs lietainajā festivālā. tās trešās es parādīšu kicekpārim tikai pēdējā rītā, bažās par viņu psihoanalītisko veselību. vismaz lai festu nesačakarē. a tās otrās, tās uzreiz uzvilku. galvā nezkāpēc nosaucu par zimbabvīgām džīnām. foršas, vārdsakot. bet nu briesmīgi tas ir viss. un grāmatu kalns… to jau tagad tikai ar vidēju traleri varētu pavilkt. šī laikam bija otrā diena, ja? toties dažas grāmatas izcilas. lūk, Náttúra Íslands, 1961. ar daudz aizraujošām melnbaltām kartēm un diagrammām un fotō, kurā attēlota pīle, kas izskatās pēc eža, kas ieritinājies jāņu vaiņagā. vai šī, piemēram: Augūsta Bjarnasona Íslensk Flóra með litmyndum, 1983. Islandes flōra krāsu zīmējumos. turklāt vakar viens čoms, darbu savienošanas kārtībā arī lokāls rokstārs, nosēcās vien, kad uz vāka izlasīja, ka ilustrādōrs ir Eggerts Pjēturdēls. laikam liels čiekurs… bet nu acīmredzot, ir pamats. bildes ir smalkas. naivistiski kaligrāfiskas. tur nav ne smakas no Hekeļa. tā ka lavas laukos es drīzāk šo ņemtu līdzi. tā turklāt sakārtota pēc ziedu krāsas, kas vēl iedrukāta attiecīgo lappušu maliņās, vienkārši un ģeniāli. bet nu briesmīgi tas viss. hehe, vakar, starp citu, ar rokzvaigzni un kō sēžam tādā kā bērnu stroikā ar miera pīpi, un šis vienā brīdī paliek tāds kā stīvs, bet ne mārtins. strupi noraida pīpi un tā savādi piepūš vaigus. it kā mēmajā šovā rādītu jēdzienu konstipācija. un tad es viņa melnajās saulenēs sev aiz muguras pamanu draudzīgi marķētu automobīli, no kura raušas laukā cilvēkiem līdzīgi priekšmeti karnevāla tērpos. es akurāt pirms brīža pirmoreiz dzīvē, turklāt citētā tiešajā runā (pretstatā, tā sakot, autdōrtekstam) izteicu sakrālo frāzi the favourite food of a Latvian is another Latvian, un tobrīd tā kā skaidroju mitolōģiju ap šo apgalvojumu, kad mūsu tautdiplomātiskos apcerējumus apcirta skaudrā realitāte. bet tā kā viss vnk nevar būt tikai slikti, tad tīri permakultūristiskā garā atvadām un īpaši biedram ar trāpīgo vārdu rakūns veltu saiti uz rakstu avīzē The Reykjavik Grapevine: Raccoons In Iceland: A Sad History. rīdem and weap!
|
|
|
Comments: |
Reykjavikā? es tagad vairs nevaru atcerēties, uz kuras šķērsielas ar galveno Laugavegur ielu bija izcils grāmatu second hand! Mazs un uz stūra ielai, kas, ejot downtown virzienā, ir labajā pusē.
Tu drošvien domā Bókin:u. mīlīga vieta, tur jau divkārt esmu sagrēkojis šai reizē ;) [gan ne gluži uz Laugavegur – pārpadsmit metrus tuvāk ūdenim, uz paralēlās Hverfisgātas]
var gadīties ari, ka tas CD no ze grāmatas paķerās līdz?
nu, protams. tā vakar bija dienas tēma. comedy of erors, vēl bez visa tā, par ko nebiju informēts. cdvd, visticamāk, atrodas incomingajā meilā draudzenes dzīvoklī, kas līdz rītrītam izīrēts ārvalstu dūristiem. tad uzreiz ejam pakaļ (kaut kāda iemesla dēļ viņus nedrīkst traumcēt pirms izvākšanās). ja nu nav, tad skrienam pie vecmāmiņām, kuras pirms dažām nedēļām esot salūzušas un tomēr apsolījušās izsūtīt meičai jaunu ripuli pa pastu, kas esot kategōriski pret viņu dzīves izpratni. un tās ōmītes, ja reiz padevušās, parasti nepietirš. karoč, mēģinu labot savu kļūmi, un izlabošu jau ar. ōpīša godavārds.
merci
tomēr centies nesadīrāt savu derrière - lielākā daļa kilometrāžas ir nostaigāta
jaipada miza, izskatās, nav nokļuvusi Tavos nagos
& jā - vakar atgriezos no kļavu lapas sārtojas
jasens, velkam black! paŗaijpadādu man pirmdienas rītā zvanīja zimpatisks jaunietis no Rīgas. solīja uzlikt sūtījumam grifu „īpaši slapani - īpašnieks pats zvanīs”. | |