per silentium ad as†ra mille - nedaudz par vārda spēku [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

nedaudz par vārda spēku [Aug. 11th, 2011|07:42 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
vienvakar pie mums ciemos ieklīda vecs čoms, vadošs ārlietu resōra darbinieks. glāzīti pa glāzītei, vārds pa vārdam un nolēmu pārbaudīt mūsu draudzīgo saišu ciešumu, atzīstoties, ka vispār pa mātes ļiniju esmu krievs.
ko? nemelo!?! ieaurojās nacionāli noskaņotais diplomāts. nu kā tad, acis nenodūris lietišķi lēju tālāk — vai tad es to iepriekš nebūtu minējis? nu, bļā, janka, kā tad lai, ko tad lai... tik drausmīgas dvēseles mokas es nesagādāju pat savam slovāku sirdsdraugam, kādā saviesīgā vakarā atklādams, ka man mamma ir čigāniete. lai gan šis arī sabruka krēslā un no uzbudinājuma gandrīz aizmirsa elpot.
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]toadbeauty
Date:August 12th, 2011 - 11:43 am
(Link)
Tā šokēt cilvēkus nav labi... Būtu vismaz sācis palēnām - pa vecmāmiņas līniju :D
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:August 12th, 2011 - 03:31 pm
(Link)
Ōmīte bija igauniete (pa īstam). Līdz nesenam laikam tas bija tikpat neitrāli kā nōrvēģiete.
Abet šokēt cilvēkus vajag, citādi viņi mani šokē, ar savu... khem, nu, ar to pašu ;)