| nedaudz par vārda spēku |
Aug. 11th, 2011|07:42 pm |
vienvakar pie mums ciemos ieklīda vecs čoms, vadošs ārlietu resōra darbinieks. glāzīti pa glāzītei, vārds pa vārdam un nolēmu pārbaudīt mūsu draudzīgo saišu ciešumu, atzīstoties, ka vispār pa mātes ļiniju esmu krievs.
ko? nemelo!?! ieaurojās nacionāli noskaņotais diplomāts. nu kā tad, acis nenodūris lietišķi lēju tālāk — vai tad es to iepriekš nebūtu minējis? nu, bļā, janka, kā tad lai, ko tad lai... tik drausmīgas dvēseles mokas es nesagādāju pat savam slovāku sirdsdraugam, kādā saviesīgā vakarā atklādams, ka man mamma ir čigāniete. lai gan šis arī sabruka krēslā un no uzbudinājuma gandrīz aizmirsa elpot. |
|