|
[May. 16th, 2019|07:42 am] |
|
|
|
Comments: |
totalitārisms un reformas manuprāt īsti neiet kopā.
beidz, arī totalitārismā reizēm ir reformu konfetti jāpabārsta – no garlaicības, tvaika nolaišanai vai citos, sinisterākos nolūkos. Gōrbijpaps kad izsludināja kursu uz pārbūvi un atklātību, kāds asprātis diezgan aši izkalkulēja, ka šādi vai līdzīgi lōzungi padumjajā vēsturē bijuši izbīdīti jau reizes divdesmit trīs.
vienkārši "totalitārā reforma" ir kaut kāds kosmosu spridzinošs jēdziens.
nu, bet, čomiņ… es tak te rakstu tikai dzeju. bieži svešvārdos. bet ķipa savējiem.
tas ir tipa tāds demokrātiskais lingvistikas genocīds? =)
es nezinu, cik daudz tu esi študierējis, teiksim, vienu no modernās demokrātijas tēviem, Bendžu Franklinu, bet manā atmiņā viņš ir gan izcils amatierkaligrāfs un tipogrāfs, gan orātōrs un lingvists. viņu skumdinātu tavs koments, baidoska. (moška smailijs viņu atkausētu) viņš bija stipri rezignēts attiecībā uz politisko varu un nebeidza norādīt uz dažnedažiem riskiem, sludinot (indivīda) vārda varu kā beidzamo demokrātijas bastiōnu.
tad es nedrīkstu dzejiski miksēt vārdus? čotaņipoņatno.
un nez ko par tavu "totalitāro reformu" teiktu vitgenšteins.
nu kādu tota… ko tu te nes? zinko, pis nahuj, lūdzu.
kā būtu ar - think different?
there is nothing outside the text! | |