per silentium ad as†ra mille - eye needs a lift [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

eye needs a lift [May. 13th, 2019|08:42 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
sasolīju te homō lēgensam ieskicēt savu vienīgo čekas maisu epizōdi, bet brīvdienās, kurās pārsvarā biju nebrīvs, lai gan gana atbrīvojies, sapratu, ka ar manām atmiņām viss nav kārtībā.
līdz viesnīcai viss ir klārs. līdz tiem sasodītajiem kartupeļiem arī. tālāk aiziet viegla migliņa, bet vienalga – darbība norisinās tikai pirmajā stāvā. tad no kurienes tas fakinais lifts!? turklāt lejupbraucošs. kabīnē ar mani vēl ir viena sieviete un vācu vai austriešu tenisists ar savu treneri – abus pēdējos es pat varētu identificēt. man rokā ir mammas iedotais un tēva no aizjūrām atvestais brūni puķainais sieviešu izšaujamais lietussargs, kurš drīz vien arī izšauj, jo es sāku ap to nervōzi knibināties, lai nebūtu jāsarunājas, vai tāpēc, ka raustos stipri nekontrolējamos šermuliņu drebuļos. – ār jū ōkej? jū hev a fīvā! tēvišķi sabažās treneris rūpīgā vācu akcentā, liekot saprast, ka man nav jāatvainojas par to, ka esmu līdzbraucējus apšķaidījis ar japāņu lietussargā palikušajām lietus lāsēm. man mutē ir Sahāras smiltāji, es kaut ko primordiālu noīdu un pamāju ar galvu, ka viss ķipa būs štokos. es atceros, kā izeju no viesnīcas, atceros, kā aizeju līdz perōnam un apsēžos vilcienā Lielupes pusē. lietus ir beidzies. Latvijas PSR kūrortpilsētu steidz sasildīt rietumu saule. pulkstenis ir apmēram 17:17 pēc Maskavas dekrēta laika, svētdienā, 1983. gada 21. augustā pēc Kristus dzimšanas un vienu dienu pirms vissvētās Marijas debesbraukšanas. man ir 15 ar pusi, un manas starp ceļiem iežmiegtās rokas turpina drebēt.
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:May 13th, 2019 - 10:01 am
(Link)
mēģinu sameklēt, ko vēl par '83. gada Eirōpas tenisa čempionātu būtu minējis.
pagaidām atrodu tikai šo:
http://klab.lv/users/dooora/1372711.html

bet nu bladī hell, tam liftam arī kaut kur ir jābūt…
[User Picture]
From:[info]heda
Date:May 13th, 2019 - 10:39 pm
(Link)
Ak, doooriņ bērniņ - piecpadsmit ar pusi... Bet kas notika pirms tu nokļuvi liftā?
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:May 14th, 2019 - 08:24 am
(Link)
nū, citi šai vecumā jau no kaŗa ir mājās pārnākuši, taču piekritīšu, ka biju jau, biju vēl bērniņš :)

ja godīgi, tīri fiziolōģiski nav īpaši patīkami šo visu cilāt. pauris sāk sāpēt (kas tad nu? – hipertensija manos gados?!) un dūša top skāba.

vakar ar māšeli gājām uz slimnīcu apciemot mūsu auklīti, pa ceļam es viņai to stōriju izstāstīju. biju stipri pārsteigts, ka viņai to nekad nebiju stāstījis. arī savai līgaviņai vēlā vakarā izstāstīju, jo, izrādās, vēl nekad to nebiju viņai atklājis. vienīgi Mammai, vai? pārnācām no slimnīcas, es mammai prasu
– klau, es tev esmu stāstījis, kā mani vasarā pēc 8. klases čeka savāca?
– tu domā saistībā ar to tenisu?
– jā, jā!! (atviegloti)
– par tiem kartupeļiem, ja?
– jā, jā, jā! ārprāts, kā tu šitādus sīkumus vari atcerēties! bet par liftu atceries?
– mmm, nnnē it kā.
– hmmm.

hediņ-čomiņ, es nu došos atvadu brokastā – māšele šodien atgriežas mītnes zemē, bet vēlāk kādā brīdī tomēr sastrukturēšu to atmiņu tēlojumu kaut necik baudāmā paskatā. un izvemšos. stāsts jau it kā hohmīgs, bet nu laba daudz nevajaga. jauku dieniņ!