letiņi, varbūt izņemot to Tālavas aptaurēto, ir bijuši kūtri uz lūpu savilkšanu taurītē. tā muskuļu konstrikcija vien bučiņām rezervēta, bet nekādi ne jēdziennesošu skaņvirknējumu veidošanā. līdz a' to mums rezervuārā iztrūkst virkne (pat)skaņu, kas daļai kaimiņu ir pašsaprotamas. ü tālab pārnesumā kļūst par ī, ö par ē, œ vispār par hvz kœ.
sīkās dzīves nepilnības…

a kas i' „platais ū”? pirmais, kas man nāk prātā, ir Ļeōnova chrestomātiskais ū-ū, sprīdi pirms viņu nolidina pa trepēm:
https://youtu.be/L9HATyYkZLs?t=8m31s

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu filololologs, nezinu terminus. Atliek vien šokēties par atsevišķiem valodnieku lēmumiem.
Es tā jūtu, ka tev pašam ikauņu valoda ir skaidra un nav jāskaidro, kā izrunājas ü. Izspļāvu to "plato", jo labāk nemācēju. Varētu jau sameklēt pareizos terminus, bet laiskums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oj, nē, nešokējies! valodnieku lēmumos allaž būs kompromiss un aproksimācija.

u ir aizmugurējais patskanis – mēle atštiepta atpakaļ. lūpas taurītē izstieptas uz priekšu.
i ir priekšējais patskanis – mēle izstiepta uz priekšu, galiņš stingri balstās pret apakšzobiem. lūpas atvilktas atpakaļ.

ü arī ir priekšējais patskanis, mēle atrodas i-pozīcijā. nekustinot mēli, izstiep lūpas kā ū-taurītē uz priekšu un droši saki üüüüüüüüüüü. īzī-üzü. īzī-üzü. īzī-üzü. ;)

(Reply to this) (Parent)