per silentium ad as†ra mille - New social contract, 2030 [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

New social contract, 2030 [Jan. 22nd, 2016|01:42 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
LinkLeave a comment

Comments:
From:[info]narrenschiff
Date:January 22nd, 2016 - 05:32 am
(Link)
nu jā, sošjal kontrakta ideja dzimst to cilvēku prātos, kuri viens otru tur aizdomās, kraķis Hobs anno domini (horribili) 1651., piemēram, slaveni saka, ka dabiskajā stāvoklī bez kontrakta "In such condition, there is no place for Industry; because the fruit thereof is uncertain; and consequently no Culture of the Earth; no Navigation, nor use of the commodities that may be imported by Sea; no commodious Building; no Instruments of moving, and removing such things as require much force; no Knowledge of the face of the Earth; no account of Time; no Arts; no Letters; no Society; and which is worst of all, continuall feare, and danger of violent death; And the life of man, solitary, poore, nasty, brutish, and short."
From:[info]narrenschiff
Date:January 22nd, 2016 - 05:34 am
(Link)
un, pavei, pēc visiem šiem gadiem viņi mūs turpina baidēt ar to pašu, kazi, nebūs mums vairs 'use of the commodities that may be imported by Sea'
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:January 22nd, 2016 - 10:08 am
(Link)
es ar prieku šodien importēju Tavus mandarīnus ar makarōniem, paldies!

mani ļoti uzrunāja doma par tā Kairosa ķeršanu aiz čupra, jo šis tiešām varētu būt gana oportūns moments, un kas zin, kad nāks nākamais vilnis.

pirms kādiem 9 mēnešiem mēs ik nedēļu sākām pulcēties mazā domubiedru draudzē, lai kopīgi paventilētu savas idejas un problēmas. tas ir skaistākais un jaudīgākais, kas ar mani šai gadsimtā ir noticis (un skaistā ir bijis gana daudz, neliegšos). vakar tikāmies atkal, un šorīt šķiet, ka esmu izārstējies no tās puņķu gripas, kas mani turēja ciešā skāvienā jau kādu nedēļu. pirmo reizi runājām paši par savas labības audzēšanu, turpinot iestrādnes par pārtikas neatkarību, tāpat kā pārējiem stūrakmeņiem – savu naudu (uzskaites/norēķinu sistēmu), enerģiju, izglītību un mājokli. ja ir luste, mierīgi vari piekāpt kādudien, apostīties - ja nu noder?
citādi vai pat – vēl labāk – palūko sapulcēt tādu mazu ugunskuru pats ap sevi.

atceros, mēs tikko bijām sākuši, kad darbam fōnā uzliku paklausīties viena CIP veterāna stāstījumu un pret otrās daļas beigām, jau jautājumu un atbilžu sadaļā, saklausīju sirmā vīra novēlējumu, ko noklausījos atkal un atkal, ar platu smaidu. [saite – Ray McGovern – The Real Agenda of the American Empire -– no 50:00, tikai pāris minūtes – https://youtu.be/ORdVQIlI1t8?t=49m54s]
Īsumā, viņš iesaka cilvēkiem organizēties nelielās grupās, no 3-6 cilvēkiem, un vismaz reizi nedēļā sanākt kopā. Otrs obligātais priekšnoteikums – šai kopā jābūt vismaz vienai sievietei.

Lūk, ar tām meitenēm mums švakāk iet, bet gan jau ;) Rečeku, jāuzrunā hediņa.
Un jāsāk atkal virpot, svešus šekeļus gan vēl pagaidām. Bet tas Kaiross mums ir jāķer cieti, to man čukst i loģika, i intuīcija. Vesels!